Vai pētījums liecina, ka Covid potes būtiski veicināja pārmērīgu mirstību?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Latvijā līdzīgi kā citās valstīs vakcīnskeptiķi dalās ar kādu ziņu par respektablajā medicīnas žurnālā BMJ Public Health publicētu rakstu. Tajā esot teikts, ka Covid vakcīnas var būt līdzvainīgas mirstības pieaugumā rietumvalstīs. Pētījuma ziņojums ir pārprotams, citi zinātnieki ir kritizējuši tajā paustā vēstījuma pamatojumu un datu neesamību un arī pats žurnāla izdevējs solījis prasīt autoriem plašāku skaidrojumu.

Jūnija sākuma BMJ Public Health publicēja rakstu “Pārsniegtās mirstības līmenis Rietumos kopš Covid pandēmijas. ”Vēlāk rakstus par to publicēja vairāki mediji, tajā skaitā britu konservatīvi noskaņotais dienas laikraksts The Daily Telegraph, kas rakstam lika virsrakstu “Covid vakcīnas, iespējams, ir veicinājušas pārmērīgu nāves gadījumu skaitu”. Šo ziņu savukārt sociālajos medijos plaši pārpublicēja pret vakcīnām skeptiski noskaņoti cilvēki dažādās pasaules valstīs, tajā skaitā Latvijā. 

Pētījuma ziņojumā teikts, ka autori izvērtējuši organizācijas Our World in Data datus par pārsniegto mirstību 47 valstīs no 2020. līdz 2022. gadam. Pārsniegtā mirstība ir papildu nāvju skaits, kas nebūtu normālos apstākļos. Šajā gadījumā tā ietver nāves no Covid un netiešām sekām, piemēram, ielaistām slimībām. Pirmajos trīs pandēmijas gados pārsniegtā mirstība bija attiecīgi 11,4%, 13,8% un 8,8%.

Taču pētījumā nav sniegtas atbildes, kas un cik lielā mērā ietekmējis augstos rādītājus. Ir norādīts uz dažādiem iespējamajiem faktoriem. Autori pievērš lielu uzmanību Covid vakcīnām, taču viņi tieši nesaka, ka tās būtu galvenais vai viens no galvenajiem faktoriem. Tāpat pētnieki nav snieguši nekādus datus par vakcīnu izraisīto nāvju skaitu vai pierādījumus, ka tās bijušas viens no galvenajiem mirstības cēloņiem. 

Šāds uzsvars uz vakcīnām nav pamatots. Intervijā ziņu aģentūrai Reuters Lielbritānijas risku izvērtēšanas un mirstības modelēšanas eksperts Stjuarts Makdonalds norāda, ka valstīs ar augstāku vakcinācijas aptveri bijusi zemākā pārsniegtā mirstība – un šāda pētījuma autoriem būtu grūti izskaidrot, kā tas iespējams Analizējot pētījumā minēto valstu datus par vakcinācijas aptveri un pētījumā kvantificēto pārsniegto mirstību, arī Re:Check secina, ka valstīs ir statistiski nozīmīga korelācija starp nevakcinēšanos un augstāku papildu nāvju skaitu.

Avoti: Our World in Data, BMJ Public Health. Sarakstā iekļautas Nīderlandes pētījumā analizētās 47 valstis, izņemot Bosnija un Hercegovina, Lihtenšteina Luksemburga un Šveice.

Pētījumu veica zinātnieki no Princeses Maksimas Bērnu onkoloģijas centra Nīderlandē. Preses relīzē centrs norādījis, ka BMJ Public Health publikāciju nevajadzētu uzskatīt par argumentu pret vakcinēšanos. “Pētījums nekādā veidā nepierāda saikni starp vakcināciju un pārsniegto mirstību; pētnieki to nav konstatējuši. Tādēļ mēs paužam nožēlu, ka ir radies šāds iespaids,” skaidro centrs.

Žurnāla izdevējs BMJ Group pēc publikācijas noliedza, ka pētījumā būtu norādīts uz vakcīnām kā cēloni mirstības pieaugumā: “Lai gan pētnieki atzīst, ka pēc vakcinācijas tiek ziņots par blaknēm, pētījums neapstiprina apgalvojumu, ka vakcīnas ir galvenais faktors, kas veicina pārmērīgu nāves gadījumu skaitu kopš pandēmijas sākuma. Patiesībā vakcīnas ir palīdzējušas samazināt smagu saslimstību un nāves, kas saistītas ar Covid-19.” Savukārt nedēļu vēlāk publicētā preses relīzē BMJ izsaka bažas par pētījumā netieši pausto vēstījumu, proti, lielo uzsvaru uz Covid potēm kā iespējamo pārsniegtās mirstības cēloni. Tajā izdevējs norāda, ka ir sazinājies ar pētījuma autoriem un lūgs viņiem skaidrojumu saistībā ar publiski izskanējušajiem jautājumiem par tā kvalitāti.

Covid vakcīnas ļoti retos gadījumos var izraisīt nāvi. Piemēram, Latvijā konstatēts viens nāves gadījums, kas ir ticami saistāms ar Covid poti. Nāves iemesls bija trombozes un trombocitopēnijas sindroms – reta blakne, kas pēc AstraZeneca vakcīnas novērota vidēji diviem no 100 tūkstošiem potēto. Tāpat 2021. un 2022. gadā gan no Covid, gan citiem cēloņiem biežāk mira nepotētie Latvijas iedzīvotāji.

Covid vakcīnu blaknes parasti ir vieglas un ilgst vien pāris dienas. Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un neatkarīgi pētījumi norāda, ka biežākās blakusparādības ir sāpes vai pietūkums injekcijas vietā, galvassāpes, muskuļu sāpes, drebuļi un drudzis. Cilvēki mēdz saskarties arī ar smagākām blaknēm, bet tās ir ļoti retas.

Kādā populārā Facebook ierakstā Telegraph pētījuma pārstāsts pasniegts ar vārdiem (saglabāta oriģinālā rakstība): “BEIDZOT! Pamatstraumes mēdiji Lielbritānijā sāk runāt par mirstības pieaugumu un iespējamo saistību ar c19 vakcīnām.” Tas saskan ar naratīvu, ka mediji slēpjot Covid vakcīnu blaknes. Re:Check par to rakstījis iepriekš, piemēram, šeit un šeit. Par Latvijā konstatēto nāves gadījumu pēc potes 2022. gadā rakstīja mediji, tostarp Re:Check (šeit). Par ļoti retiem nāves gadījumiem ziņojuši arī Lielbritānijas “pamatstraumes” mediji, piemēram, šeit un šeit.

Secinājums: Nīderlandē veiktais pētījums neliecina, ka vakcinācija pret Covid ir viens no galvenajiem pārsniegtās mirstības cēloņiem. Pētījumā tikai konstatēts, cik liela bija pārsniegtā mirstība. Tā autori nav pētījuši, kas un cik lielā mērā ietekmējis augstos pārsniegtās mirstības rādītājus.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.