Vai decembrī lielā vēja dēļ bija jāaptur turbīnas?

APGALVOJUMS

Decembra beigās vējš bija par stipru, lai ražotu elektrību.

SECINĀJUMS

Trūkst konteksta. Ražošanas apjoms ir atkarīgs arī no pieprasījuma un piedāvājuma. Decembrī vēja stipruma dēļ turbīnas neapturēja.

Vēja enerģijas pretinieki stāsta, ka decembra beigu vējainākajās dienās turbīnas bija bezjēdzīgas. Savukārt lielā salā tās tiekot apsmidzinātas ar ķīmiskām vielām. Tā nav taisnība. 

Kādēļ gada nogalē vēja elektrostacijas neražoja ar pilnu jaudu?

Kāds Facebook lietotājs apgalvoja, ka vēja turbīnas nespēj saražot maksimālo elektrības jaudu, pat ja pūš spēcīgs vējš:

“Pēdējās divas dienas pamatīgs pūtiens! Šķiet, Latvijas vēja parkiem īstais pļaujas laiks. Nekā nebija! Nekad nesasniedza pilno jaudu, kas patlaban esot ap 135 MW. Labākajā gadījumā 75 % vai 55 % no tās (skat. AST.lv grafiku). Bet tur vēl savādi iekritieni līdz jaudai <25 MW (<18 %)?? Izrādās, šīs vēja grabažas neražo ne tikai pie maza vēja, bet arī jāaptur pie pārāk liela vēja, lai neizjuktu.”

Ierakstu pavadīja attēls no valsts uzņēmuma Augstsprieguma tīkls (AST) mājaslapas.

Attēls: 28. un 29. decembrī Latvijā saražotās vēja elektrības apjoms. Avots: AST.

Saražotās vēja enerģijas daudzums nav atkarīgs tikai no vēja stipruma, Re:Check skaidro enerģētikas uzņēmuma Utilitas Wind Latvia valdes loceklis un Vēja enerģijas asociācijas padomes loceklis Renārs Urbanovičs. To ietekmē arī elektrības pieprasījums un piedāvājums.

Katru dienu vēja enerģijas ražotāji līdz pulksten 13.00 Nord Pool biržā iesniedz prognozi par nākamajā dienā saražotās elektrības apjomu ik pa 15 minūtēm. Savukārt tirgotāji norāda, cik elektrības plāno no viņiem pirkt. Tālāk atbilstoši piedāvājumam un pieprasījumam nosaka biržas cenu. Ja nākamajā dienā rodas neparedzētas izmaiņas, ražotāji un tirgotāji var iesniegt pieteikumus biržā par papildu pārdošanas vai pirkšanas apjomiem. Ja tomēr sanāk elektrības pārpalikums, Baltijā lieki saražoto var pārdot arī balansēšanas tirgū, piemēram, izmantošanai elektriskajos boileros katlumājās.

Nākamajā dienā pārvades sistēmas operators ik 15 minūtes izvērtē, kāda ir faktiskā situācija tīklā. Var gadīties, ka elektrosistēmā radies elektrības pārpalikums, piemēram, ja kāds cits pēkšņi saražojis vairāk elektrības, nekā noteikts plānā. Šādā gadījumā ražotāji samazina elektrības ražošanu vai to pārtrauc, tādējādi palīdzot balansēt pārvades sistēmu. Ļoti bieži to dara tieši vēja parki. Finansiāli atbildība gulstas uz to, kas tīklā radījis neatbilstību iepriekšējās dienas plānam.

Urbanovičs norāda, ka ierakstā minētajā 28. decembrī bija vairākas stundas, kad Tārgales vēja parks neražoja elektrību, jo sistēmā kopumā tās bija pārāk daudz. “Piemēram, pulksten 8.45 mums pienāca signāls no Augstsprieguma tīkla – tieši no balansēšanas tirgus, kur kopējais apjoms bija pārāk liels un balansēšanas cena bija negatīva, un mēs 15 minūtes vienkārši neražojām 30 megavatus. Tādā veidā mēs atslogojām tīklu.” Tārgales vēja parks ar 14 turbīnām ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Latvijā.

Vai gada nogalē drošības dēļ atslēdza turbīnas?

28. un 29. decembrī Latvijā vēja brāzmas sasniedza 28,4 un 25,2 metrus sekundē. Taču vidējais vēja ātrums bija attiecīgi 7,5 metri sekundē (m/s) un 5,6 m/s.

Urbanovičs skaidro, ka lielās vēja turbīnas, piemēram, Tārgales parkā elektrību sāk ražot, kad vēja ātrums rotora augstumā ir 4–4,5 m/s. Pilnu jaudu tās sasniedz pie 12,5–13 m/s. 

Ja pie vējā turbīnām ir pārāk spēcīgs vējš, tās drošības apsvērumu dēļ jāizslēdz. “Spēcīgs vējš turbīnu lāpstiņas noloka. Jo spēcīgāks vējš, jo vairāk tās noloka. Ja tās griežas, vējš tās noloka tik ļoti, ka tās sāk aizķert pašu torni,” skaidro Urbanovičs. Maksimālais ātrums atšķiras pa turbīnu modeļiem, bet diapazons ir aptuveni 22–25 metri sekundē. Turbīnas vēja dēļ aptur reti. Piemēram, pēdējos trīs gados Tārgales vēja parka darbību nācies apturēt tikai vienu reizi. Decembra beigās šādas situācijas nebija ne Tārgales, ne Grobiņas pagasta vēja parkos.

Kontekstam jāmin, ka decembra beigās Latvijā Nord Pool biržas elektrības cena bija zema, īpašiap ierakstā minēto 28. decembri. Piemēram, 27. decembrī tā bija vidēji tikai 1,55 eiro par megavatstundu elektrības. Salīdzinājumam šā mēneša “dārgākajā” dienā – 1. decembrī – elektrība biržā maksāja vidēji 198,63 EUR/MWh. Kā norāda Augstsprieguma tīkls, decembra nogalē cenas kritās, jo bija stiprs vējš un daudz elektroenerģijas biržas apgabalā saražoja tieši ar vēja turbīnām.

Vai vēja turbīnas atkausē ar kaitīgām vielām?

Latvijā maldinātāji arī izplatīja kādu ārzemēs populāru attēlu ar apledojušiem vēja turbīnas spārniem it kā Vācijā.

Attēls: ekrānuzņēmums no Facebook.

Latvijā tas pieteikts vārdiem: “Arī šādi skati pie mums būs, un ne jau siltu ūdeni tur špricē. Tas būs vēl papildus piesārņojuma avots lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.”

Urbanovičs skaidro, ka slapjā un aukstā laikā apledojums uz spārniem var rasties, ja tie nekustas. Latvijā apledošana ir reta, un to risina, iedarbinot turbīnas – ledus nokrīt lejā.  “Mēs neesam arī redzējuši, ka tas lido 500 metrus uz svešām mājām. Sniegs faktiski nokrīt turpat apakšā pie turbīnas, jo, tiklīdz sākas kustība, gravitācijas ietekmē sniegs krīt vertikāli uz leju,” piebilst Urbanovičs.

Video redzams gadījums, kad apledojums bijis īpaši biezs. Kā iepriekš atklājuši faktu pārbaudītāji Agence France-Presse (AFP), video uzņemts 2015. gadā Zviedrijas ziemeļos – Uljabuouda vēja parkā Arjeplūgā – nevis salīdzinoši siltajā Vācijā. Attēlā redzamais helikopters turbīnas spārnus tiešām laista ar karstu ūdeni, nevis kādām ķīmiskām vielām, sarunā ar AFP skaidroja uzņēmums Alpine Helicopter, kurš tolaik veica atkausēšanu. Uzņēmums video publicēja 2016. gadā.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →