Referendums par dalību ES nebija “izrāde”
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos populārs kļuvis video ar virsrakstu “Latvijas izpārdošanas hronika”. Tajā maldināts par Latvijas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES) un stāstīts par Latviju kā ES koloniju. Referendums par iestāšanos ES bez pamata saukts par “izrādi”, “PR akciju”, “viltīgu aizsegu”. Tas ir maldinoši, jo Latvija nolēma iestāties ES brīvprātīgi, kā arī referendums bija leģitīms.
Kāds Facebook lietotājs šo video publicējis ar parakstu (saglabāta oriģinālā rakstība): “Lai vieglas smiltis tev Latvija.” Tajā kāds vīrietis runā par Latvijas asociācijas līgumu ar ES:
“Dokuments, ar kuru Latvijas politiskā elite iemainīja suverenitāti pret uzņemšanas karti uz kolonijas statusu.”
Viņš turpina:
“Referendums bija izrāde, jo līgums jau bija parakstīts 1995. gadā un 1998. gadā juridiski stājās spēkā. Tā sauktā tautas griba tika izmantota kā viltīgs aizsegs, lai vēlāk varētu pateikt: “Jūs paši balsojāt, mēs neko.” Tā ir manipulācija augstākajā pilotāžā un juridiskais noziegums augstākajā formā.”
Visbeidzot, autors stāsta, ka “Latvija vairs nepieder latviešiem”.
Nav pamata saukt iestāšanos ES par “juridisku noziegumu” vai apšaubīt tautas nobalsošanu par dalību ES.
Iestāšanās ES – Latvijas mērķis kopš neatkarības atjaunošanas
Kopš neatkarības atjaunošanas valsts ārpolitikas stratēģiskais mērķis bija Latvijas dalība ES. Saeima 1995. gadā apstiprināja Latvijas ārpolitikas pamatvirzienus līdz 2005. gadam. Tie paredzēja Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanu un tās neatgriezeniskuma nodrošināšanu. “Tas ir sasniedzams, integrējoties Eiropas drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, piedaloties Eiropas politikas veidošanā, kontinenta stabilitātes un drošības veicināšanā, kā arī aktīvi iesaistoties pasaules politiskajos procesos,” teikts dokumentā. Tas noteica arī mērķi iestāties ES.
Ar Eiropas asociācijas līguma parakstīšanu vēl nekas nav beidzies
Drīz pēc tam, 1995. gada jūnijā, Latvija un ES parakstīja asociācijas līgumu, kas stājās spēkā 1998. gadā. Dokuments norādīja, ka Latvija tiek uzskatīta par potenciālu ES dalībvalsti un ļāva sagatavot valsti uzņemšanai. Pēc tam sākās sarunas par Latvijas likumu salāgošanu ar ES dažādās jomās un regulārs progresa novērtējums, bez kura valsts nevarēja tikt līdz pārējo piekrišanai to uzņemt. Referendums bija pēdējais solis garā procesā, kas aprakstīts, piemēram, sabiedriskā medija portālā LSM un Nacionālajā enciklopēdijā.
Līdz ar to nav pamata ierakstā paustajam apgalvojumam, ka ar šī līguma parakstīšanu viss jau bijis izlemts. Latviju uzaicināja sākt pievienošanās sarunas 1999. gadā. Latvija un vēl deviņas valstis šīs sarunas pabeidza 2002. gada beigās. Uzņemšana bija ES valstu politisks lēmums, kas 1998. gadā bija tālu no garantēta.
Tāpat nav pamata apšaubīt referendumu par iestāšanos ES, kurš notika 2003. gada 20. septembrī. Tajā piedalījās 71,49 % balsstiesīgo. Par dalību ES nobalsoja 66,97 %, bet pret bija 32,26 %.
Eirobarometra 2025. gada martā publicētie dati rāda – Latvijā 67 % aptaujāto uzskata, ka valsts ieguvusi no dalības ES.
Re:Check jau iepriekš rakstīja par sociālajos medijos izplatītiem maldiem, kuros apšaubīta Latvijas neatkarība vai pastāvēšana, un naratīvu, ka Latviju pārvaldot svešinieki (piemēram, šeit un šeit).
Secinājums: Nav pamata saukt Latviju par ES koloniju, jo iestāties šajā valstu savienībā Latvija nolēma brīvprātīgi. Notika leģitīms referendums. Iestāšanās ES bija Latvijas mērķis kopš neatkarības atjaunošanas un par to referendumā nobalsoja gandrīz 67 % vēlētāju.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.