Pfizer Covid pote bija droša un efektīva; nebija zināmas tikai ilgtermiņa sekas



Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Facebook populārs kļuvis dezinformatora Jāņa Pļaviņa video par 2020. gada Eiropas Komisijas (EK) Pfizer Covid vakcīnu iepirkuma līgumu. Tas it kā pierāda, ka Pfizer potes neesot bijušas ne drošas, ne efektīvas. Tā nav taisnība, un Pļaviņa izceltais līguma fragments to neliecina. Pirms Pfizer vakcīna nonāca ES tirgū, bija skaidrs, ka tā ir efektīva vismaz vairākus mēnešus un tās blaknes absolūtajā vairumā gadījumu ir vieglas un īslaicīgas.

2020. gada novembrī EK un biotehnoloģiju uzņēmumi BioNTech un Pfizer parakstīja līgumu par 200 miljoniem Covid vakcīnu devu, kuras ES saņemtu pēc potes apstiprināšanas. Līgums pieejams publiski, taču konfidenciālās daļas tajā aizkrāsotas. 2021. gada martā Spānijas laikraksts La Vanguardia nopludināja līguma nerediģēto versiju

Tagad, 2024. nada novembrī, Pļaviņš vairākās platformās publicēja video par šo četrus gadus veco līgumu. Viņš stāsta:

“Ir nākuši klajā Pfizer līgumi, tie kurus slēpa Eiropas Komisija, kur viss bija aizklāts. (..) Lūk, kas te ir rakstīts: “Iesaistītā dalībvalsts atzīst, ka vakcīnas ilgstošā un efektivitāte pašlaik nav zināma un ka iespējama negatīvi vakcīnas blakusefekti, kas pašlaik nav zināmi.” Šis līgums tika noslēgts jau 2020. gada 20. novembrī.”

Tas, ka sākotnēji nebija zināma Covid pošu ilgtermiņa efektivitāte un blakusparādības, nebija noslēpums.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja Pfizer vakcīnu pēc tam, kad bija publicēts potes trešās jeb pēdējās fāzes klīniskais pētījums. Pētījums bija visiem pieejams, un tajā skaidri norādīts, ka datus par drošumu ievāca 1–6 mēnešus, bet par efektivitāti – trīs mēnešus. Tāpat pētnieki minēja, ka ilgtermiņa drošums un efektivitāte vēl tikai tiks pētīti.

Par to, ka ilgtermiņa sekas vēl nav zināmas, pirms bija sākusies vakcinācija, rakstīja, piemēram, Latvijas sabiedriskais medijs LSM. Latvijas Zāļu Valsts aģentūra (ZVA) tolaik skaidroja, ka nebija “pietiekamu zināšanu, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte”.

Sarakstē ar Re:Check ZVA norāda, ka Covid vakcīnu izstrādē bija tie paši regulatorie standarti, kas citām potēm. Atšķirība bija tāda, ka Covid vakcīnas izstrādāja paātrināti. Standarta situācijā trīs klīnisko pētījumu fāzes veic secīgi, taču Covid potēm otro fāzi sāka, kamēr vēl noritēja pirmā, un trešo – kamēr vēl notika otrā. Parasti zāļu reģistrācijas dokumenti viena oficiāla pieteikuma veidā Eiropas Zāļu aģentūrai jāiesniedz pirms vērtēšanas sākšanas, bet Covid vakcīnu gadījumā to darīja, pirms bija pabeigti visi pētījumi.

Pļaviņš līgumā rakstīto pasniedz kā atzīšanos:

“Tas nozīmē to, ka amatpersonas zināja, ka vakcīnas nav ne drošas, ne efektīvas. Par to viņas bija oficiāli informētas no Pfizer.”

Dokuments viņa teikto neapliecina. Iepriekšminētajā Pfizer klīniskajā pētījumā secināts, ka Covid vakcīna tolaik bija par 95% efektīva – potēto vidū saslimušo bija par 95% mazāk nekā tā sauktajā placebo grupā. Proti, tolaik bija zināms, ka Covid potes ir efektīvas, bet nebija skaidrs, cik ilgi. Tas pats arī ar blaknēm. Pfizer pētījumā redzams, ka absolūtajā vairumā gadījumu blakusparādības bijušas vieglas.

Patlaban zināms, ka retos gadījumos pēc Covid vakcinācijas novērojamas dažādas ar trombiem vai asins plātnītēm saistītas kaites: trombocitopēnija, venoza trombembolija, trombozes u.c. ZVA kopā par šādiem veselības traucējumiem saņēmusi 75 ziņojumus. Proti, uz katriem 100 tūkstošiem pošu bijuši 2,6 šādi gadījumi. Taču vairākos akadēmiskos pētījumos secināts, ka infekcija ar Covid risku saskarties ar šīm kaitēm palielina daudz vairāk nekā potēšanās. Latvijā bijuši arī astoņi ziņojumi par Gijēna-Barē sindromu. Šie ziņojumi obligāti nenozīmē, ka starp Covid potēm un kaitēm ir cēloņsakarība.

Secinājums: Nopludinātajā EK līgumā rakstīts, ka ES dalībvalstis apstiprina, ka 2020. gadā vēl nebija zināms Pfizer potes ilgtermiņa iespaids. Pirms pote nonāca ES tirgū, bija pierādījumi, ka tā ir vismaz efektīva vairākus mēnešus un blaknes absolūtajā vairumā gadījumu ir vieglas un pārejošas.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.