Kādēļ saulrieti ir oranži un sarkani?
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Debesīs izkaisa litiju, tādēļ saulrieti ir sarkanā krāsā – tā apgalvots kādā Facebook ierakstā. Tam nav nekādu pierādījumu; attēlos redzamo debesu krāsu var izskaidrot ar vienkāršiem fizikāliem procesiem.
Ieraksta autore publicē vairākas saulrietu fotogrāfijas un raksta:
“Visi tie, kuri savā FB dalās ar “skaisto saullēktu bildēm”, nezina, ka tas ir litijs (sarkanās debesis), ko izraisa litija jonizācija atmosfērā ko mums kaisa lejā no ķīmiskām trasēm. Mūs indē vārda burtiskā nozīmē.”
Kāpēc debesis mēdz būt zilas, oranžas vai sarkanas?
Saule izstaro gaismu visās varavīksnes krāsās. Kad saules gaisma nonāk atmosfērā, tā saduras ar dažādu ķīmisko vielu, piemēram, skābekļa un slāpekļa molekulām. Sadursmju rezultātā gaisma izkliedējas. Visvairāk izkliedējas gaisma ar īsu viļņa garumu, piemēram, zila gaisma. Tādēļ dienas laikā debesis parasti ir zilas. Pašu sauli redzam dzeltenu.
Rītos un vakaros saules gaismai līdz mūsu acīm jāveic garāks ceļš nekā, piemēram, dienas vidū. Liela daļa zilās gaismas paspēj izkliedēties, pirms nonāk pie mums. Tādēļ saullēkta un rieta laikā, galvenokārt redzam dzeltenas, oranžas vai sarkanas debesis.
Foto: Saules gaismas ceļš un izkliede dienas vidū (rozā vērotājs) un saulrietā (zaļais vērotājs). Attēla elementi ņemti no Vecteezy.com.
Vai ķīmiskas vielas ietekmē debesu krāsu?
Debesu krāsu var ietekmēt gaisa piesārņojums. Piemēram, 2020. gadā Kalifornijas ugunsgrēku laikā, kad debesīs nonāca daudz dūmu, pat dienas laikā vairākās pilsētās debesis bija oranžas. Tāpat sārtāki saulrieti redzami pilsētās, jo tajās ir daudz automašīnu un citu cita fosilā kurināmā izmešu avotu. Taču, kā norāda meteorologs un Pensilvānijas Universitātes pasniedzējs Stīvens Korfidi, pārāk liels piesārņojums var slāpēt krāsu košumu.
Foto: Saulriets Šanhajā 2008. gadā. Smoga iespaidā saulriets ir blāvs. Avots: Wikimedia Commons.
Koši saulrieti rodas, ja debesīs ir mākoņi, kas atstaro saules gaismu, it īpaši spalvmākoņi un augstie gubumākoņi.
Foto: Saulriets ar spalvmākoņiem. Autors: Eds Donovans. Avots: NASA
Nav nekāda pamata apgalvot, ka Facebook ieraksta attēlos redzamie saulrieti ir sarkani un oranži, jo kāds debesīs ir izsmidzinājis litiju vai citas ķīmiskas vielas. Ieraksta autore izplata populāro, bet nepamatoto sazvērestības teoriju par tā sauktajām ķīmiskajām trasēm. Tās piekritēji uzskata, ka lidmašīnas slepeni un mērķtiecīgi izsmidzina kaitīgas vielas. Patiesībā svītras ir lidmašīnas dzinēju ūdens tvaiks, kas debesīs sasalst. Plašāk par šo sazvērestības teoriju un tās vēsturi Re:Check rakstījis, piemēram, šeit.
Šīs sazvērestības teorijas piekritēji mēdz apgalvot, ka “ķīmiskās trases” satur vielas, kas palīdz kontrolēt cilvēku prātus, savukārt litija savienojumus izmanto, lai palīdzētu pret dažādiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, depresiju un māniju. Iespējams, tādēļ litijs ir kļuvis par vienu no galvenajiem “ķīmisko trašu” teorijas piekritēju bubuļiem.
Secinājums: Nav nekāda pamata apgalvot, ka saulrieti ir sarkani un oranži, jo kāds debesīs ir izsmīdinājis litiju vai citas ķīmiskas vielas. “Ķīmiskās trases” ir sazvērestības teorija, kurai nav nav pierādījumu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.