Nav pamata saistīt spānietes eitanāziju ar imigrantiem

APGALVOJUMS

Spānieti Noeliju Kastiljo, kurai martā pēc pašas lūguma veica eitanāziju, bija grupveidā izvarojuši imigranti.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Kastiljo stāstījusi, ka vairākas reizes cietusi no seksuālas vardarbības, bet nav ziņu, ka varmākas bija imigranti.

Sociālajos medijos ekonomists Mārtiņš Krusts, kurš vairākkārt publicējis nepatiesas ziņas, stāsta, ka Spānijā eitanizēta meitenīte, kuru grupveidā izvarojuši imigranti. Taču sieviete bija pilngadīga un nav nekādu ziņu, vai izvarotāji bijuši imigranti. 

Konservatīvi noskaņotie maldinātāji Spānijā un citās valstīs izplatījuši virkni maldinošu apgalvojumu par Noeliju Kastiljo – spāņu sievieti, kurai marta beigās izpildīja eitanāziju jeb medicīniski asistētu pašnāvību. Dezinformācija par viņu nonākusi arī līdz Latvijai. 

Krusta teksts un citu lietotāju pārpublicētie ieraksti skatīti vairāk nekā 20 tūkstošus reižu.

Krusts raksta:

“Šodienās domās esmu ar spāņu meitenīti, kurai tagad izpilda eitanāziju. Viņu atņēma vecākiem finanšu situācijas dēļ, ielika jauniešu centrā, tur salika migrantus, tie viņu grupveidā izvaroja. Secīgi viņa izlēca no piektā stāva. Stambulas konvencija, tāpēc nevienu migrantu nenotiesāja. Viņa gadiem cīnījās ar depresiju, līdz izmisīgā kaujā tētis zaudēja un viņai atļāva nomirt.”

Maldus par imigrantiem izplatīja arī portāli NRA un LA.lv. NRA rakstīja, ka “23 gadus veca, piedzīvoja šausminošu masveida izvarošanu aprūpes iestādē, ko veica trīs nepilngadīgi migranti”. Bet LA.lv publicēja rakstu ar nosaukumu ““Gribu pārtraukt ciešanas!” Izpildīta eitanāzija Noelijai, kuru grupveidā izvaroja imigranti no Ziemeļāfrikas”.

Pirmkārt, Kastiljo bija 25 gadus veca – tātad pieaugusi sieviete, nevis “meitenīte”. 

Otrkārt, bērnībā Kastiljo tiešām bija izņemta no ģimenes – 13 gadu vecumā nonāca Katalonijas pašvaldības aizgādībā un dzīvoja divos bērnu namos. Taču Krusts maldina, ka tas tika darīts vecāku finanšu situācijas dēļ. Ģimenei bija problēmas ar naudu, bet Spānijas medijs El Pais ziņo, ka aizgādības tiesības vecākiem atņēma nolaidības dēļ. Kastiljo tēvs, pie kura pēc šķiršanās meitene dzīvoja, bieži dzēra un līdz vēlai naktij kopā ar viņu uzturējās bāros.

Treškārt, nav nekāda pamata apgalvojumiem, ka viņu izvarojuši imigranti.

Intervijā Spānijas telekanālam Antena 3 Kastiljo atklāja, ka vairākas reizes cietusi no seksuālas vardabības. Pirmajā reizē varmāka bijis viņas bijušais draugs. Otrajā reizē divi vīrieši viņu centās izvarot naktsklubā. Trešais gadijums notikusi 2022. gadā, kad viņu vienlaikus seksuāli izmantoja trīs jaunieši. 

Ne Kastiljo, ne viņas ģimene nav apgalvojusi, ka kādā no gadījumiem varmākas būtu bijuši imigranti vai bēgļi.

Tāpat nav zināms, vai dzimumnoziegumi notika, kamēr Kastiljo dzīvoja kādā no bērnu namiem. To bez pierādījumiem apgalvojusi tikai Kristīgo juristu asociācija. Spānijas faktu pārbaudītāji no Maldita sazinājās ar atbildīgo Katalonijas varasiestādi, kura norādīja – tai nav ziņots par dzimumnoziegumiem, kas veikti pret Kastiljo. Turklāt pēdējais gadījums notika, kad Kastiljo bija 21 gadus veca un jau pametusi bērnu namus.

Pēc tā Kastiljo mēģināja izdarīt pašnāvību, nolecot no piektā stāva, kā rezultātā viņas ķermeņa lejasdaļa kļuva paralizēta. Ilgstošu hronisku sāpju un psiholoģisku ciešanu dēļ viņa bija izlēmusi veikt mediķu asistētu pašnāvību jeb eitanāziju. To, vairākus gadus tiesājoties, centās novērst viņas tēvs, kuru tiesā pārstāvēja Spānijas Kristīgo juristu asociācija. Eitanāzija tika veikta atbilstoši Spānijas likumiem. Par eitanāziju atbildīgā Katalonijas komisija vienbalsīgi piešķīra Kastiljo tiesības izbeigt dzīvi, jo viņai bija “neatgriezenisks klīnisks stāvoklis”, kas radīja “smagu atkarību no citiem, hroniskas un novājinošas sāpes un ciešanas”.

Visbeidzot, Latvijā izplatītajā stāstā norādīts, ka Stambulas konvencijas dēļ izvarotāji nav saukti pie atbildības, jo tā sargājot migrantus. Taču tā nav taisnība. Kastiljo par noziegumiem nebija ziņojusi ne policijai, ne sociālajiem dienestiem, līdz ar to nebija arī izmeklēšanas.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.