Vai kaimiņvalstīs telefonkrāpnieki izkrāpj mazāk?
APGALVOJUMS
Krāpnieku guvums citās Baltijas valstīs ir nesalīdzināmi mazāks nekā Latvijā un samazinās. Tur pieņemti stingrāki lēmumi.
SECINĀJUMS
Puspatiesība. Igaunijā telefonkrāpnieki pērn izkrāpuši vairāk nekā Latvijā. Lietuvā – mazāk. Krāpnieku guvums nav kļuvis mazāks. Stingrāki lēmumi ir tikai Lietuvā.
Aizvadītajā nedēļā Apvienotais saraksts Saeimā iesniedzis pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV) Par konkrētu rīcību un atbildību telefonkrāpniecības apkarošanā. Par to no Saeimas tribīnes un Latvijas Televīzijā runāja politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Taču daļa viņa argumentu nav korekti.
Tavars raidījumā Rīta Panorāma teica:
“Mēs redzam citās Baltijas valstīs – pieņēma lēmumus, tur reāli samazinās. Arī cita atbildība, kriminālatbildība, pieņēma mehānismus, kā atturēt no šādām darbībām.”
Saeimas debatēs Tavars teica:
“Citstarp arī Latvijas Bankas prezidents Kazāks minēja, ka mūsu kaimiņvalstis ir pieņēmušas tādus lēmumus. Telefonkrāpnieku, faktiski laupītāju guvumi ir nesalīdzināmi mazāki.”
Re:Check jautāja Tavaram, no kurienes informācija, ka kaimiņvalstīs telefonkrāpnieku guvumi ir nesalīdzināmi mazāki un samazinās. Viņš atsaucās uz Latvijas Bankas (LB) prezidenta Mārtiņa Kazāka interviju Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā. Taču Kazāks to intervijā neteica. LB Re:Check norādīja, ka tai šādu datu nav. Salīdzināmu datu nav arī Finanšu nozares asociācijai.
Vēlāk sarakstē Tavars skaidroja, ka runājis par Lietuvu un publiski pieejamo informāciju. Igauniju viņš neesot analizējis.
Ko rāda publiski pieejamā informācija?
Valsts policija informējusi, ka pērn no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti vismaz 23,7 miljoni eiro, bet gadu iepriekš 16 miljoni. Igaunijā pērn cilvēkiem un uzņēmumiem izkrāpti 29 miljoni eiro, bet 2024. gada 11 mēnešos – septiņi miljoni eiro.
Re:Check neatrada, cik pērn kopumā izkrāpts no Lietuvas iedzīvotājiem. Taču Lietuvas sabiedriskais medijs LRT informēja, ka 2025. gada deviņos mēnešos tie bijuši 20 miljoni eiro. Savukārt 2024. gadā reālie iedzīvotāju zaudējumi Lietuvā sasniedza 17,3 miljonus eiro.
Tātad pretēji Tavara teiktajam abās kaimiņvalstīs tāpat kā Latvijā izkrāptās naudas apjoms audzis, nevis samazinājies. Turklāt Igaunijā pērn gan kopā, gan uz iedzīvotāju skaitu izkrāpts vairāk naudas nekā Latvijā. Tavaram ir taisnība tikai par Lietuvu – publiski pieejamā informācija rāda, ka tur gan pērn, gan 2024. gadā uz iedzīvotāju tiešām izkrāpts mazāk.
Vai citās Baltijas valstīs vairāk apkaro telefonkrāpniekus?
Lietuvā sakaru operatoriem, piemēram, jābloķē ziņas ar ļaunprātīgām saitēm un zvani no viltotiem numuriem. Tāpat kopš pērnā gada Lietuvā vairs nevar iegādāties “anonīmas” SIM kartes. Tātad Lietuvā telefonkrāpniecības ierobežošanā tiešām darīts vairāk.
Re:Check neatrada, ka stingrākas prasības nekā Latvijā būtu Igaunijā. Tavars atzina, ka Igauniju nav analizējis. Igaunijas sabiedriskais medijs ERR nupat ziņoja, ka valstī strādā pie risinājuma, lai dotu bankām tiesības iesaldēt aizdomīgus naudas pārskaitījumus pat pēc tam, kad klients to apstiprinājis ar PIN2 kodu.
Tavars Rīta panorāmā arī pieminēja arī Finanšu nozares asociācijas priekšlikumus Saeimā krāpnieku apkarošanā un sacīja, ka “nekas nav darīts.” Asociācijas pārstāvis Varis Vagotiņš-Vagulis Re:Check skaidroja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par Lietuvas labo praksi informējuši novembrī. Pēc viņa teiktā, komisija asociāciju ir sadzirdējusi un “šobrīd notiek aktīva sadarbība gan ar telekomunikāciju sektoru, gan ar iesaistītajām pusēm publiskajā pārvaldē, lai rastu labākos jurisdiskos un tehniskos risinājumus iespējami efektīvākai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju iesaistei krāpniecības novēršanā.”
Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) telefonsarunā Re:Check informēja, ka premjeres vadītajā Finanšu sektora attīstības padomes sēde decembrī doti uzdevumi trim ministrijām līdz 31. martam sagatavot grozījumus normatīvajos aktos telefonkrāpniecības apkarošanai. Piemēram, Iekšlietu ministrija mēneša laikā cer aizliegt nereģistrētas SIM kartes.
Stāstot par kaimiņvalstu darīto, deputāts Tavars piesauca cita līmeņa atbildību – kriminālatbildību. Taču arī Latvijā par šāda veida krāpniecību paredzēta kriminālatbildība.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
Atbalsti Re:Baltica →
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.