Vai Latvijai tiešmaksājumos plāno 66 % no ES vidējā?
APGALVOJUMS
Nākamajā plānošanas periodā Latvijai iezīmētie tiešmaksājumi ir 66 % no ES vidējās vērtības – vēl dramatiskāki nekā šogad.
SECINĀJUMS
Drīzāk nav taisnība. Plānots, ka finansējums tiešmaksājumiem būs 74 % no ES vidējās vērtības – aptuveni tikpat, cik šogad.
Saeimas deputāts Edgars Putra (Apvienotais saraksts) stāsta, ka Eiropas Komisija (EK) nākamajā plānošanas periodā piedāvā Latvijas tiešmaksājumus samazināt līdz 66% no ES vidējā, kā rezultātā pat Lietuva un Igaunija mums “aizies stipri priekšā”. Tā nav taisnība – naudas izteiksmē tiešmaksājumus paredzēts samazināt visām valstīm, bet Latvijai tie līdzīgi kā šogad būtu 74 % no ES vidējā.
Saeimas sēdē Putra teica:
“Un šis nākošā perioda sākotnējais piedāvājums ir vēl dramatiskāks. Ja mēs aizmugurē bijām kopā ar Lietuvu un Igauniju, tad šajā piedāvājumā, kas šobrīd ir no Eiropas Komisijas, mēs paliekam paši pēdējie. Igaunija un Lietuva aiziet mums stipri priekšā. Mums pat platību maksājumu vidējais īpatsvars samazinās jau līdz 66 procentiem, kas, protams, ir nepieņemami.”
EK nākamajā plānošanas periodā piedāvā būtiski samazināt naudu lauksaimniecībai, tajā skaitā tiešmaksājumiem. Tie varētu sarukt par aptuveni piektdaļu. EK priekšlikumā Latvijai tiešmaksājumos tāpat kā šogad iezīmēts zemākais finansējums ES. Jaunajā plānošanas periodā tie būtu 212 eiro uz hektāru. Tie ir 74 % procenti no ES vidējās vērtības, nevis 66 % procenti, kā Saeimas sēdē pauda politiķis.
Avots: Zemkopības ministrija
Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu departamenta direktors Jānis Briedis telefonsarunā Re:Check skaidroja aprēķināšanas kārtību. Vispirms izrēķina ES vidējo vērtību – kopējo tiešmaksājumiem atvēlēto summu izdala ar visām ES platībām, uz kurām tie attiecas. Rezultāts ir 287 EUR/ha.* No tiem var izrēķināt, ka Latvijai plānotie 212 EUR/ha ir nepilni 74 %.
Kā norāda ZM, šogad Latvija saņem 73 % no ES vidējā. Sākotnēji bija plānots, ka šajā plānošanas periodā (2021.–2027.) tiešmaksājumi Latvijai sasniegs 80 % no ES vidējās vērtības, taču šajā laikā Latvijā ir palielinājušās lauksaimniecības zemes platības. Līdz ar to faktiskais skaitlis šogad ir 73 % no ES vidējā.
Tātad nākamajā plānošanas periodā iezīmētie tiešmaksājumi procentuāli pret ES vidējo ir mazāki nekā tā vērtība, ko pirms gadiem bija plānots sasniegt šajā plānošanas periodā – taču ne 66 % un ne stipri mazāk kā kaimiņvalstīs, kā teica Putra. Taču realitātē plānotais apjoms procentuāli pret vidējo nesamazināsies.
Ko atbildēja Putra?
Putra telefoniski stāstīja, ka informācija par 66 % ir “Eiropas Komisijas piedāvājums nākošajam plānošanas periodam” un “Zemkopības ministrijas aprēķini”. Uz lūgumu sniegt konkrētus datus deputāts atbildēja, ka tos “tagad neatradīs”. Re:Check Putram e-pastā nosūtīja ZM datus un lūdza tos komentēt, bet Putra neatbildēja.
* – Rakstā bija norādīta nepareiza 2028. gada ES vidējā vērtība. Labots 11.02.2026.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
Atbalsti Re:Baltica →
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.