Saule ir atjaunīgais energoresurss; Zaļais kurss neapdraud planētu
APGALVOJUMS
Saule nav atjaunīgais energoresurss, jo tā ar laiku izdegs. Eiropas Zaļais kurss apdraud planētu.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Saules enerģija būs neizsmeļama vēl miljardiem gadu. Zaļā kursa iespaidā CO2 nebūs kritiski zems.
Kādā populārā Facebook ierakstā stāstīts, ka Saule nav atjaunīgās enerģijas avots un ogļskābās gāzes (CO2) iegrožošana apdraud planētu. Teksta autors biedē ar notikumiem, kurus pētnieki paredz pēc miljardiem gadu; tiem nav nekādas saistības ar atjaunīgo enerģiju.
Ierakstā pārpublicēta kāda eseja. Tās autors raksta:
“Saule nav atjaunojamais avots. Tas ir avots, kas pamazām diemžēl izdziest.”
Saule ir neizsmeļams energoresurss, bet parasti to klasificē kā atjaunīgo.
Saule ar laiku tiešām izdzisīs, taču tas notiks pēc vairākiem miljardiem gadu. Kodolreakciju rezultātā Saule katru dienu zaudē 350 miljardus tonnu masas, taču tā ir absolūti niecīga Saules daļa. Pētnieki ir secinājuši, ka aptuveni pēc pieciem miljardiem gadu Saule kļūs par tā saukto balto punduri – salīdzinoši nelielu veidojumu, kurā vairs nenotiek kodolreakcijas. Baltie punduri ar laiku var uzsprāgt vai atdzist.
Tātad nav nekāda pamata biedēt, ka mūsdienās vai cilvēces pastāvēšanas laikā varētu aptrūkties Saules enerģija.
Zaļais kurss neapdraud planētu
Esejas autors turpina:
“Pavisam nesen Japānas zinātnieki no Taho universitātes, veicot 400 000 nākotnes situācijas modulācijas, ir secinājuši, ka pasaule ies bojā tieši CO2 trūkuma dēļ, jo tas būs nepietiekams, lai radītu O2. Tad kuriem zinātniekiem ir taisnība? Ja Japānas, tad “Zaļā kursa” realizācija, tēlaini izsakoties, ir zara zāģēšana, uz kura paši sēžam.”
Ierakstā noklusēts, ka minētais pētījums nekādi nav attiecināms uz mūsdienu klimata pārmaiņām. 2021. gadā Toho Universitātes pētnieki veica 400 tūkstošus datorsimulāciju, lai saprastu, pēc cik gadiem uz Zemes varētu izmirt absolūtais vairums radību. Viņi secināja, ka Saules iespaidā pēc aptuveni 1,1 miljarda gada krasi samazināsies CO2 līmenis Zemes atmosfērā. Tālāko 10 tūkstošu gadu laikā nomirs augi, jo tiem nepietiks CO2 enerģijas ražošanai. Līdz ar to atmosfērā gandrīz nemaz nebūtu augu radītā skābekļa. Šādos apstākļos, visticamāk, spētu izdzīvot tikai noteikti mikroorganismi, kuriem skābekli nevajag.
Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam panākt ES dalībvalstu klimatneitralitāti. Proti, lai siltumnīcefekta gāzu, tostarp CO2, emisijas būtu līdzsvarā ar dabas – augu, okeānu, augsnes u.c. – spēju tās absorbēt. Tātad mēs nevis samazinātu esošo CO2 koncentrāciju atmosfērā, bet neļautu tai paaugstināties vēl vairāk.
Pat tad, ja pasaule pilnībā apturētu visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, nesekotu straujš CO2 koncentrācijas kritums. Masačūsetsas Tehnoloģijas institūta pētnieks Džons Stermans atmosfēru salīdzina ar aizdambējušos vannu – ja aizgriezīsi krānu, ūdens nesāks strauji tecēt prom.
Tātad nav pamata biedēt, ka Zaļais kurss apdraud dzīvību uz Zemes.
Galvenais klimata pārmaiņu cēlonis ir cilvēku darbība
Esejas autors pauž:
“Vai CO2 izpostīs vai izglābs šo pasauli? Vai arī nav taisnība, ne vieniem, ne otriem. Jo citi zinātnieki ir izpētījuši, ka planētas temperatūras izmaiņas ir Saules darbības izmaiņu rezultātā un tam ir izteikti ciklisks raksturs, kas atkārtojas.”
Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku pausto straujās Zemes sasilšanas cēlonis pēdējos 150 gados galvenokārt ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes. 2024. gadā Zemes virsmas vidējās temperatūras kāpums sasniedza gandrīz 1,2 Celsija grādus (salīdzinot ar vidējo temperatūru no 1850 līdz 1900 gadam).
No industrializācijas sākuma līdz 20. gadsimta vidum Saules aktivitātes vidējā vērtība palielinājās. Taču, kā skaidro ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija (NOAA), tas varēja palielināt vidējo globālo temperatūru ne vairāk kā par 0,1 Celsija grādu. Kopš 70. gadiem Saules aktivitāte ir samazinājusies. Tātad Saules aktivitāte vien tik strauju sasilšanu nevarēja izraisīt.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.