Nav iecerēts celt vinjetes cenu par 360 eiro

APGALVOJUMS

Autoceļu nodeva pieaugs par 360 eiro.  Naudu tērēs Rail Baltica.

SECINĀJUMS

Puspatiesība. Plānotais pieaugums ir būtiski mazāks par 360 eiro; ieņēmumus novirza autoceļiem.

Saeima decembra sākumā vienlaikus ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu palielināja autoceļu lietošanas nodevu jeb maksu par vinjetēm un paplašināja sarakstu ar ceļiem, uz kuriem tā attieksies. Reaģējot uz opozīcijas partiju, lauksaimnieku un uzņēmēju sašutumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iecerētos grozījumus nosūtīja atpakaļ izskatīšanai Saeimā.

Uzreiz pēc budžeta pieņemšanas sociālos medijus pāršalca sašutuma pilni ieraksti par plānoto sadārdzinājumu, taču tajos izskan arī maldinoši un faktiem neatbilstoši apgalvojumi. 

Likmes kāpums nav 360 eiro

Vienā ierakstā pausts:

“Maksa – + 360€ gadā. Bez izvēles. Bez izņēmumiem.”

Citā ierakstā raksta:

“Progresīvo “atbalsts” daudzbērnu ģimenēm lauku reģionos: visi pick-up un busiņi no 2026. gada maksās +360 € klāt nodevā par vinjeti!”

Tā nav taisnība. Neviena izmešu līmeņa kategorijā automašīnām zem 3,5 tonnām – tātad tā saucamajiem pikapiem un busiņiem – likme nepieaug par 360 eiro gadā. Lielākais pieaugums ir 190 eiro – automašīnām ar ceturtās kategorijas izmešu līmeni. Arī kravas automašīnām ar pilno masu līdz 12 tūkstošiem tonnu cenas kāpums nav 360 eiro.

Ierakstu autori arī noklusē, ka vinjete nav obligāti jāpērk visam gadam. To var iegādāties arī uz dienu, nedēļu, mēnesi vai deviņiem mēnešiem. 

Vienam ierakstam pievienots ar mākslīgo intelektu radīts attēls, kurā bēdīgi stāv daudzbērnu ģimene, un ironiski runāts par “atbalstu daudzbērnu ģimenēm reģionos”.  Tas ir maldinoši. Nodeva attiecas tikai uz kravas automašīnām. Uz pasažieru busiņiem, kādus mēdz izmantot lielākas ģimenes, nodeva neattiecas.  

Par vieglajiem kravas automobiļiem jāmaksā arī citās valstīs

Vienā no ierakstiem Latviju salīdzina ar citām Eiropas valstīm:

“VINJETE no 3 tonnām, nevis 3,5 tonnām kā visā Eiropā – kāpēc? Jo tā var iekasēt vairāk.”

Vairumā valstu nodevu tiešām piemēro smagākām kravas automašīnām. Taču Latvija nav vienīga, kas ar nodevu apliek arī trīs tonnu smagas kravas automašīnas. Līdzīga kārtība ir Lietuvā un Slovākijā.

Ieņēmumus neatvēl Rail Baltica vajadzībām

Izskanēja arī maldi par to, kam tērēs no vinjetēm gūtos ieņēmumus:

“Ienākumi aizies nevis ceļu remontiem, bet Rail Baltica betonēšanai un Satiksmes ministrijas kontrolei, jo tā ir viņu vienīgā nauda, ar ko nav jādalās ar FinMin.”

Ierakstā arī teikts: 

“Jo – ja nevarat samaksāt nodokli, lai būtu par ko būvēt veloceliņus Rīgā, tad nav ko “šikot” ar tik lieliem auto.”

Satiksmes ministrija norāda, ka ieņēmumus no vinjetēm novirza tikai valsts galveno autoceļu būvniecībai un uzturēšanai.

Kuriem ceļiem jāpērk vinjetes?

Vairākos ierakstos minēts, ka vinjetes būs jāpērk uz visiem reģionālajiem ceļiem. Piemēram kāds lietotājs raksta:

“Esošā un plānotā vinješu sistēma. Pašlaik vinjetes jāiegādājas tikai A klases ceļiem.  Likumprojekts paredz vinjetes attiecināt uz visu reģionālo ceļu tīklu”

Ieraksta autors maldina. Vinjete jau tagad attiecas uz diviem reģionālajiem ceļiem: P5 un P80. Grozījumi paredz ceļu skaitu palielināt par 13 reģionālajiem ceļiem, sarakstē ar Re:Check skaidro Satiksmes ministrija. Tā ir neliela daļa visu reģionālo ceļu.

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.