{"id":3913,"date":"2026-06-30T20:32:39","date_gmt":"2026-06-30T20:32:39","guid":{"rendered":"https:\/\/becid.eu\/documents\/mitigating-disinformation-vulnerability-with-situational-risk-awareness-and-humancentered-approaches-a-conceptual-model-2023\/"},"modified":"2026-11-09T15:15:06","modified_gmt":"2026-11-09T15:15:06","slug":"mitigating-disinformation-vulnerability-with-situational-risk-awareness-and-humancentered-approaches-a-conceptual-model-2023","status":"publish","type":"documents","link":"https:\/\/becid.eu\/lv\/documents\/mitigating-disinformation-vulnerability-with-situational-risk-awareness-and-humancentered-approaches-a-conceptual-model-2023\/","title":{"rendered":"Ievainojam\u012bbas pret (dez)inform\u0101ciju mazin\u0101\u0161ana, izmantojot situat\u012bvo risku apzin\u0101\u0161anos un uz cilv\u0113ku orient\u0113tas pieejas: konceptu\u0101lais modelis (2023)"},"content":{"rendered":"\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">Ievainojam\u012bbas pret (dez)inform\u0101ciju mazin\u0101\u0161ana, izmantojot situat\u012bvo risku apzin\u0101\u0161anos un uz cilv\u0113ku orient\u0113tas pieejas: konceptu\u0101lais modelis<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">2023. gads<br><\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-table wp-el\"><table class=\"has-fixed-layout\"><tbody><tr><th>Auks\u0117 Bal\u010dytien\u0117, Vec\u0101k\u0101 p\u0113tniece<\/th><th>V\u012btauta Di\u017e\u0101 Universit\u0101te (VMU)<\/th><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">Ar citu BECID p\u0113tniec\u012bbas komandas dal\u012bbnieku pal\u012bdz\u012bbu un ieguld\u012bjumu. P\u0113tniec\u012bbas komandu vada BECID vado\u0161\u0101 p\u0113tniece, Tartu Universit\u0101tes (UTARTU) profesore Andra Siibak.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">ES finans\u0113t\u0101 projekta ar identifik\u0101cijas numuru 118471, kuru koordin\u0113 Tartu Universit\u0101te (UTARTU), nodevuma D3.1 da\u013ca.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">\u0160aj\u0101 anal\u012bz\u0113 padzi\u013cin\u0101ti apl\u016bkots ievainojam\u012bbas pret (dez)inform\u0101ciju j\u0113dziens, identific\u0113jot noteico\u0161os faktorus, kuru d\u0113\u013c indiv\u012bdi un sabiedr\u012bbas grupas ir pak\u013cauti tie\u0161saistes manipul\u0101ciju domin\u0113\u0161anas kait\u012bgaj\u0101m sek\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">J\u0113dziena \u201eievainojam\u012bba pret (dez)inform\u0101ciju\u201d defin\u0113\u0161ana ir sare\u017e\u0123\u012bts uzdevums, jo \u0161\u012b par\u0101d\u012bba ir daudzdimension\u0101la un specifiska, turkl\u0101t atkar\u012bga no individu\u0101laj\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m un kontekstu\u0101lajiem apst\u0101k\u013ciem. T\u0101d\u0113\u013c \u0161aj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 inform\u0101cijas apstr\u0101de tiek apl\u016bkota no cilv\u0113kcentr\u0113tas perspekt\u012bvas, \u0146emot v\u0113r\u0101 gan individu\u0101l\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas (soci\u0101ldemogr\u0101fiskos raksturlielumus, piem\u0113ram, vecumu un izgl\u012bt\u012bbu), gan soci\u0101lpsiholo\u0123isk\u0101s sp\u0113jas, tostarp pa\u0161efektivit\u0101tes nov\u0113rt\u0113jumu un v\u0113rt\u012bbas. \u0160ie faktori k\u013c\u016bst \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bgi l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas situ\u0101cij\u0101s, kur\u0101s past\u0101v konfliktu un domstarp\u012bbu risks. Turkl\u0101t \u0161\u012b pieeja ietver ar\u012b m\u016bsdienu mediju un komunik\u0101cijas videi rakstur\u012bg\u0101s soci\u0101lstruktur\u0101l\u0101s un situat\u012bv\u0101s iez\u012bmes.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">\u0160\u012bs pieejas pamat\u0101 ir atzi\u0146a, ka inform\u0101cijas manipul\u0101cijas b\u016btiski ietekm\u0113 digit\u0101l\u0101s tehnolo\u0123ijas un inform\u0101cijas pieejam\u012bba, ta\u010du v\u0113l noz\u012bm\u012bg\u0101ka loma ir katras valsts konteksta \u012bpatn\u012bb\u0101m, proti, sociokultur\u0101laj\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m un trad\u012bcij\u0101m inform\u0101cijas snieg\u0161an\u0101 un izmanto\u0161an\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">Pie \u0161iem faktoriem pieder mediju dienask\u0101rt\u012bbas veido\u0161anas un inform\u0101cijas atspogu\u013co\u0161anas rakstur\u012bg\u0101s iez\u012bmes, bet jo \u012bpa\u0161i individu\u0101lie faktori, piem\u0113ram, mediju pieejam\u012bba un digit\u0101l\u0101s prasmes. B\u016btiska noz\u012bme ir ar\u012b soci\u0101lpsiholo\u0123iskajiem aspektiem, tostarp da\u017e\u0101diem kognit\u012bvajiem aizspriedumiem, izpratnei par medijiem un ar mor\u0101lo sprie\u0161anu saist\u012btajiem faktoriem, kas ietekm\u0113 l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu un inform\u0101cijas apstr\u0101di.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">\u0160aj\u0101 kontekst\u0101 univers\u0101lu politikas risin\u0101jumu izstr\u0101de prasa pastiprin\u0101tu uzman\u012bbu un izpratni par riskiem, kas saist\u012bti ar manipulat\u012bva satura izplat\u012bbu un atsevi\u0161\u0137u indiv\u012bdu reakciju uz problem\u0101tisk\u0101m komunik\u0101cijas situ\u0101cij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">Ir svar\u012bgi \u0146emt v\u0113r\u0101, ka, lai gan ievainojam\u012bba pret (dez)inform\u0101ciju ir k\u013cuvusi par da\u013cu no mediju politikas diskusij\u0101m, t\u0101 joproj\u0101m liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir ekspertu kompetences joma. Risin\u0101jumi tiek izstr\u0101d\u0101ti, raugoties uz probl\u0113mu \u201eno aug\u0161as\u201d, piem\u0113ram, pied\u0101v\u0101jot medijprat\u012bbas programmas vai veicinot mediju organiz\u0101ciju \u012bstenotu faktu p\u0101rbaudi.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">Neraugoties uz \u0161iem centieniem, joproj\u0101m tr\u016bkst pietiekamu zin\u0101\u0161anu un pier\u0101d\u012bjumos balst\u012btas izpratnes par to, cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 kait\u012bgs saturs ietekm\u0113 cilv\u0113ku sprie\u0161anas procesus un l\u012bdz ar to ar\u012b sabiedr\u012bbas salied\u0113t\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">T\u0101d\u0113\u013c galven\u0101 uzman\u012bba tiek piev\u0113rsta konceptu\u0101lo defin\u012bciju un p\u0113t\u012bjumu rezult\u0101tu izv\u0113rt\u0113\u0161anai, kas pal\u012bdz izprast ar ievainojam\u012bbu pret (dez)inform\u0101ciju saist\u012btos riskus.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">Nosl\u0113gum\u0101 tiek pied\u0101v\u0101ts konceptu\u0101ls modelis, kur\u0101 apvienoti visi \u0161ie b\u016btiskie aspekti.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-el wp-block-paragraph\">Ar anal\u012bzi var iepaz\u012bties \u0161eit:<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Ievainojam\u012bbas pret (dez)inform\u0101ciju mazin\u0101\u0161ana, izmantojot situat\u012bvo risku apzin\u0101\u0161anos un uz cilv\u0113ku orient\u0113tas pieejas: konceptu\u0101lais modelis 2023. gads Auks\u0117 Bal\u010dytien\u0117, Vec\u0101k\u0101&#8230;<\/p>\n","protected":false},"featured_media":3916,"template":"","class_list":["post-3913","documents","type-documents","status-publish","has-post-thumbnail","hentry"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/becid.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/documents\/3913","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/becid.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/documents"}],"about":[{"href":"https:\/\/becid.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/documents"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/becid.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/documents\/3913\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3925,"href":"https:\/\/becid.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/documents\/3913\/revisions\/3925"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becid.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/3916"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/becid.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=3913"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}