Algoritms

Instrukciju ķēde, kas ļauj nonākt pie attiecīgajai situācijai atbilstoša risinājuma. Piemēram, algoritms var regulēt, kādi soļi ir jāsper, saskaroties ar konkrētu problēmu vai arī kas jādara, ja iestājas noteikti apstākļi. Mūsdienās viens no biežākajiem kontekstiem, kādā publiskajā telpā šis jēdziens tiek lietots, attiecas uz satura atlasi sociālo mediju ziņu plūsmās. No visa sociālajos medijos publicētā satura algoritmi izvēlas to, kas varētu būt saistošs un interesants konkrētajam lietotājam. Satura atlase notiek, balstoties uz to, par ko lietotājs ir interesējies iepriekš, un uz to, kāda veida saturs pašlaik piesaista viņam līdzīgus indivīdus, kā arī uz citiem apsvērumiem. Satura ieteikšanas algoritmiem var būt dažādi mērķi attiecībā uz lietotāju uzvedību, bet viens no nozīmīgākajiem ir saistīts ar to, lai lietotājs konkrētajā vietnē pavadītu pēc iespējas vairāk laika.

Alternatīvie mediji

Mediji, kuru darbības principi atšķiras no tā, kā strādā dominējošie plašsaziņas mediji. Atšķirība var izpausties dienaskārtībā (par ko vēstīt), attiecībās ar valsts un sabiedrības struktūrām un satura veidošanas pieejās, tai skaitā izpratnē par žurnālistikas standartiem. Alternatīvie mediji neattiecas uz kādu noteiktu mediju formātu un var pastāvēt gan drukātā, gan elektroniskā (radio un TV), gan digitālā formātā. Alternatīvie mediji bieži vien ir nekomerciāli, un to mērķis ir savām mērķauditorijām vēstīt par noteiktām tēmām, kas vai nu dominējošo mediju dienaskārtībā neparādās vispār, vai arī nereprezentē noteiktu sabiedrības grupu skatījumu uz tām. Piemēram, noteiktai subkultūrai var būt savi mediji, kuri stāsta par tai svarīgām lietām no šīs subkultūras pārstāvju perspektīvas. Šādi mediji var būt kādas tēmas vai jomas aktīvistu veidoti, lai popularizētu noteiktu vēstījumu vai skatījumu. Dažkārt šādu mediju materiāli var saturēt arī nepatiesu informāciju un manipulācijas, un to darbs var neatbilst vispārpieņemtajiem žurnālistikas standartiem. Taču informācijas kvalitātes problēma neraksturo visus alternatīvos medijus kā mediju kategoriju.

Antifani (žargonā – heiteri)

Indivīdi, kuriem ir spēcīga nepatika pret kaut ko – cilvēku (piemēram, slavenību) vai arī kādu kolektīvu, parādību vai objektu (piemēram, mūzikas žanru, grupu, vai dziesmu) – un kuri šo nepatiku izsaka. Antifani var apvienoties grupās uz kopējas nepatikas pamata, un viņu aktivitātes var ietvert ne tikai negatīvu komentāru publicēšanu tiešsaistē, bet arī baumu izplatīšanu, naidīgu ziņu sūtīšanu naida subjektam, personiskas tā informācijas publiskošanu un citas agresīvas darbības. Līdz ar to antifanošana var izpausties arī kā bulings (termins ir aprakstīts šinī vārdnīcā). Taču nevar likt vienlīdzības zīmi starp jebkuru publiski izteiktu kritiku, kas var būt arī pamatota, un antifanu agresiju.

Apstiprinājuma kļūda

Indivīdu tendence pievērst lielāku izmanību informācijai, kura apstiprina viņu līdzšinējos uzskatus un pārliecības. Apstiprinājuma kļūda izpaužas, piemēram, kad indivīds meklē informāciju un veic tās atlasi: argumenti par labu indivīda jau esošajai pārliecībai viņam var izskatīties ticamāki un pievilcīgāki nekā argumenti pret. Šāds iznākums ir īpaši iespējams, ja runa ir par emocijas izrausošiem jautājumiem vai arī pārliecībām, kuras ir dziļi iesakņojušās indivīda pasaules uzskatā. Apstiprinājuma kļūdu veicina tas, ka cilvēki ir psiholoģiski tendēti gribēt, lai viņiem būtu taisnība. Turklāt apstiprinājuma kļūda var būt neapzināta un indivīds to var neuzskatīt, ka šādu kļūdu pieļauj.

Astrotērfings (astroturfing)

Uzskata vai atbalsta paušana, kas izskatās pēc pilsoniskas aktivitātes vai plašākas sabiedrības viedokļa izpausmes, bet patiesībā ir mākslīgi veidota darbība, lai manipulētu ar sabiedrības uztveri un ietekmētu lēmumu pieņēmējus (tai skaitā politiķus). Šādu taktiku mēdz izmantot uzņēmumi vai politiskās organizācijas, kas var organizēt un sponsorēt apvienības, kustības un citas organizācijas, kas gatavas publiski paust sponsorētājiem nepieciešamo viedokli. Tiešsaistes vidē pasūtītāju vārdā var darboties arī troļļi (termins ir aprakstīts šinī vārdnīcā), un katrs no tiem var pārvaldīt vairākus sociālo mediju kontus, lai radītu iespaidu, ka attiecīgo viedokli pauž daudz cilvēku. Nosaukums ir cēlies no mākslīgā zāliena zīmola AstroTurf.

Atklātais (atvērtais) kods

Programmatūras pirmkods, kas ir brīvi pieejams modificēšanai, atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai. Pirmkods ir programmētāja radīts instrukciju apkopojums, ar kuru tiek radīta konkrētā programmatūra un definēta tās funkcionalitāte. Ja pirmkods ir slēgts, bez programmas autora ziņas citiem nav atļauts konkrēto programmu mainīt un veidot jaunas tās versijas. Atklātā koda programmas bieži vien tiek izstrādātas kā nekomerciāli un sabiedriskā labuma projekti, un to attīstīšanā var sadarboties dažādi programmētāji. Populāras atklātā koda programmatūras piemēri ir dažādas Linux operētājsistēmas, interneta pārlūkprogramma Firefox, kā arī Libre Office, kas ir Microsoft Office alternatīva. Plašākā nozīmē atklātais kods var attiekties arī uz citām jomām, kurās kaut kā procesi, plāni, tehniskie projekti un citi dokumenti ir pieejami un caurskatāmi arī vērotājiem no malas.

Blogs

Tīmekļa vietne, kas satur apgriezti hronoloģiskā secībā sakārtotus ierakstus (jaunākie ieraksti ir augšpusē) un lielākoties ir par kādu vienotu tēmu. Katru blogu parasti veido kāds viens cilvēks, kurš pats izvēlas tā tematisko fokusu, taču vienu blogu var rakstīt arī vairāki cilvēki. Daļa blogu ir tiešsaistes dienasgrāmatas, kuru autori dokumentē savu dzīvi, apraksta notikumus un pārdomas. Taču blogā var publicēt arī ziņas un/vai viedokļus un skaidrojumus par kādu plašākai auditorijai nozīmīgu tēmu – politiku, sportu, ekonomiku, tehnoloģijām, u.tml. Blogi ir sociālo mediju veids. Tie var būt gan atsevišķas tīmekļa vietnes, gan arī daļa no blogošanas platformām – tiešsaistes pakalpojumiem, kuri katram interesentam ļauj izveidot savu blogu bez tehniskām zināšanām par tīmekļa vietnes izveidi un uzturēšanu. Populāras blogu platformas ir WordPress, Blogger, Tumblr un Medium.

Boti

Datorprogrammas, kas paredzētas autonomai kādu uzdevumu veikšanai, piemēram, informācijas atrašanai vai kārtošanai pēc iepriekš dotiem parametriem, sarunas veidošanai (tērzēšanas boti) vai vēstījumu izplatīšanai. Nosaukums ir vārda “robots” saīsinājums, bet, atšķirībā robotiem, botu darbība bieži vien neparedz sarežģītus tehniskus risinājumus.
Sociālo mediju kontekstā boti ir automatizēti konti, pa kuriem var masveidā izplatīt informāciju kādas ieinteresētās puses labā. Botu uzdevums nereti ir pastiprināt kādu vēstījumu. Piemēram, ja kāda organizācija vai indivīds vēlas padarīt kādu interpretāciju vai uzskatu atpazīstamu, tad var tikt izmantoti boti, lai sociālajos medijos publicēto vēstījumu padotu tālāk – ar to dalītos un komentētu un tādējādi pievērstu citu lietotāju uzmanību. Boti var tikt izmantoti arī, lai vērstos pret pretiniekiem un lai viņu izplatītie vēstījumi masveidā saņemtu kritiskas atbildes. Boti var tikt izmantoti arī sociālo mediju algoritmu manipulēšanā – piemēram, radot iespaidu, ka noteikta tēma ir populārāka nekā tā patiesībā ir, un tādējādi panākot, ka konkrētais sociālais medijs saturu par šo tēmu biežāk iesaka arī citiem lietotājiem. Boti bieži vien ir savienoti tīklā, un to darbība tiek centralizēti koordinēta. Tādējādi boti var būt viens no propagandistu un manipulatoru instrumentiem. Taču kā tehnoloģisks risinājums boti nav ne labi, ne slikti – tiem var būt gan pozitīvi, gan negatīvi lietojumi.

Bulings, (terorizēšana, tiranizēšana)

Regulāras fiziskas un/vai emocionālas vardarbības veids kādas grupas iekšienē (it īpaši klases vai skolas audzēkņu starpā). Bulings ir mērķtiecīga un atkārtota rīcība, kuras laikā uzbrucējs vai uzbrucēji pazemo, iebiedē, piespiež to kaut ko darīt vai citos veidos rada ciešanas. No citiem konflikta veidiem to atšķir varas un spēka disbalanss upura un uzbrucēja attiecībās. Saistīts jēdziens ir mobings, kas attiecas uz līdzīgu parādību darbavietā. Bulings ne vienmēr izpaužas kā tieša sadursme, un viena no tā izpausmēm ir upura sociāla izolēšana – izstumšana no grupas, ignorēšana, nerunāšana ar viņu, citu noskaņošana pret viņu. Bulings var notikt arī tiešsaistes vidē (kiberbulings), bet tiešsaistes vardarbība mēdz būt turpinājums vardarbībai, kas ir sākusies klāties attiecībās. Uzbrucēji var sūtīt upurim agresīvas ziņas, izplatīt baumas, publiskot privātu informāciju u.c. Atšķirībā no klātienes vardarbības, kura parasti notiek konkrētā vietā un laikā (piemēram, skolā pa dienu), tiešsaistē terorizētāji savu upuri var būt spējīgi aizsniegt visu diennakti. Bulings ir sistemātiska problēma, un tās novēršanā svarīga ir iesaistīto iestāžu (piemēram, skolu) darbinieku izpratne un rīcība, gan skaidrojot indivīdiem šādas rīcības nepieļaujamību, gan sodot par šādu rīcību un ieviešot atbalsta mehānismus, kas upuriem ļauj vērsties pēc palīdzības.

Dezinformācija un misinformācija

Nepatiesas informācijas veidi. Dezinformācija attiecas uz apzināti nepatiesu informāciju, kuras mērķis ir auditorijā panākt noteiktu efektu vai izraisīt noteiktu darbību. Informācija var tikt sagrozīta, noklusētas būtiskas detaļas, izteikti nepamatoti apgalvojumi. Turpretī misinformācija ir informācija, kas nav radīta vai izplatīta ar mērķi nodarīt kaitējumu, taču komunikatora kļūdas vai neuzmanības dēļ tā ir maldinoša un auditorijai nesniedz pilnīgu un patiesu priekšstatu par to, par ko tiek stāstīts. Striktu robežu starp šiem jēdzieniem ne vienmēr ir iespējams novilkt, jo arī apzināti radīto dezinformāciju cilvēki pēc tam var izplatīt bez kaitnieciska nolūka, domājot, ka tā ir patiesa.

Digitālā drošība

Drošības pasākumi, kas ievērojami digitālajā vidē. Ietver darbības, kas saistītas gan ar saziņas ierīču (tālruņu, telefonu), gan izmantoto kontu (sociālajos medijos, e-pastā, bankā) aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi. Lai stiprinātu ierīces aizsardzību, nepieciešams regulāri atjaunināt programmatūru un lietot antivīrusu risinājumu, kā arī aizsargāt ierīci ar drošu paroli, pirksta nospieduma skenēšanu vai citā veidā. Jānovērš iespēja, ka ierīcei fiziski piekļūst citi. Vienu un to pašu paroli nedrīkst izmantot dažādos kontos, lai šādas paroles zādzības gadījumā uzbrucējs neiegūtu piekļuvi vēl citiem kontiem. Jāieslēdz divpakāpju autentifikācija (šādā gadījumā ienākot kontā, bez paroles tiek prasīts arī vienreizlietojams kods, kas tiek atsūtīts īsziņas formā vai arī parādīts mobilajā lietotnē). Jāizvairās no klikšķināšanas uz aizdomīgām un nepazīstamām tīmekļa saitēm, it sevišķi, ja tāds ir atsūtījis kāds nepazīstams cilvēks. Digitālā drošība prasa arī kritiskumu pret informācijas avotiem, kuri mudina kaut ko darīt (ieguldīt, pārskaitīt naudu, ievadīt kontu piekļuves datus, instalēt savā ierīcē kādu programmatūru), lai izvairītos no iespējamas krāpšanas (skatīt jēdzienu “pikšķerēšana” šinī vārdnīcā).

digitālā komunikācija

Komunikācija (saziņa, apmaiņa ar informāciju, attiecību uzturēšana, vēstījumu nodošana un uztvere), kas notiek digitālajā vidē – tiešsaistē, izmantojot digitālās tehnoloģijas (datoru, tālruni).

Dziļviltojums

Mākslīgi radīts attēls vai video, kurā tiek kombinēti elementi no dažādiem avotiem. Piemēram, video, kurā viens cilvēks kaut ko saka, var tikt kombinēts ar video, kas parāda kādu citu cilvēku, un radīts video, kas rāda, ka šis cits cilvēks ar savu balsi un mīmiku saka to, ko īstenībā teica pirmais cilvēks. Dziļviltojuma piemērs ir arī viena cilvēka sejas vai citu ķermeņa daļu atveidojuma pārcelšana uz kādu nesaistītu attēlu vai video materiālu. Dziļviltojumi tiek veidoti, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas šādas sarežģītas vizuālā atveidojuma rediģēšanas darbības mūsdienās ir padarījušas salīdzinoši plaši pieejamas. Dažkārt dziļviltojumi tiek izmantoti izklaides nolūkos, taču to lietojums ir saistīts ar riskiem propagandā. Šādi var tikt mēģināts radīt iespaidu, ka publiski zināma persona ir kaut ko apgalvojusi, un šāds materiāls var vai nu iedragāt konkrētās personas reputāciju, vai arī ietekmēt šādu materiālu auditorijas izvēli (piemēram, vēlēšanās).

fakts

Informācijas vienība, kas attiecas uz kaut ko patiesu, reāli eksistējošu. Fakti ir empīriskā veidā (objektīvi ar cilvēka maņām novērojamā veidā) pārbaudāmi. Fakti ir neatkarīgi no pārliecībām un viedokļiem.

Faktu pārbaude

Noteiktu izteikumu vai apgalvojumu patiesuma izvērtēšana. Faktu pārbaudi var veikt katrs mediju lietotājs, salīdzinot lasītajā avotā sacīto ar ticamos avotos atrodamo informāciju vai izpētot konkrētā izteikuma izcelsmi. Faktu pārbaude ir arī žurnālistikas žanrs, kurā žurnālisti pārbauda dažādus izteikumus – parasti vai nu publiski zināmu personu, tai skaitā politiķu, sacītā, vai sociālajos medijos ievērību guvušu apgalvojumu. Faktu pārbaudes žurnālisti izvērtē, cik patiess konkrētais apgalvojums ir, kā arī sniedz pierādījumus, kas šādu vērtējumu pamato. Šis ir viens no veidiem, kā ir iespējams mazināt nepatiesas informācijas izplatīšanos informācijas vidē.

Filtrēšana

Informācijas atlase, atsijājot neaktuālo, neuzticamo vai nebūtisko. Spēja atrast, izvērtēt un atlasīt nepieciešamo informāciju ir viena no medijpratības pamata prasmēm. Tā ļauj sekot līdzi aktuālajām norisēm, risināt dažādas problēmas, kurās nepieciešams padoms vai pamācība, kā arī efektīvāk izmantot savu laiku, lai tas nebūtu jāvelta nevajadzīgas informācijas patērēšanai. Informācijas filtrēšana ļauj izvairīties no informācijas pārslodzes – situācijas, kurā informācijas ir vairāk nekā indivīda kapacitātes to uztvert un izvērtēt un kas noved pie nespējas pieņemt lēmumus. Atlases nozīmīgumu palielina arī tas, ka pieejamās informācijas apjoms aizvien pieaug, un ir daudz tādu ieinteresēto pušu, kas informāciju rada un izplata un ar dažādiem līdzekļiem vēlas piesaistīt cilvēku uzmanību. Cilvēkiem tāpēc ir jāspēj izšķirt, kādas informācijas uztveršanai ir vērts tērēt viņu laiku un kognitīvos resursus.
Efektīva informācijas atlase ir iespējama, ja indivīds ir definējis, kādu informāciju vēlas, un spēj izmantot savā rīcībā esošos līdzekļus, lai šo informāciju atlasītu un mazinātu nesvarīgās informācijas īpatsvaru savā vidē. Viens no veidiem, kā atlase ir iespējama sociālajos medijos, ir sekojot informācijas avotiem, kas indivīdam ir saistoši, atrakstoties no nesaistošajiem, kā arī izvairoties klikšķināt uz nesvarīgās vai nekvalitatīvās informācijas avotiem, lai tādējādi nesignalizētu informācijas ieteikšanas algoritmiem, ka indivīds šādu informāciju vēlas saņemt.

Identitātes zādzība

Personu identificējošas informācijas piesavināšanās, kā rezultātā viena persona, uzdodoties par citu personu, var veikt nesankcionētas darbības. Nozagt var gan personu apliecinošus dokumentus (piemēram, pasi), gan informāciju nemateriālā formā (personas kodu, paroles, internetbankas pieslēgšanās datus, pirkstu nospiedumu informāciju, elektronisko parakstu, utt.). Piemēram, noziedznieks var uz cita cilvēka vārda paņemt kredītu, kura atmaksu aizdevējs pēc tam sagaidīs no upura. Identitātes zādzība var būt arī veids, kā mēģina slēpt kāda cita nozieguma pēdas. Identitātes zādzības riskus var mazināt, sekojot informācijas drošības principiem – tai skaitā izmantot drošas paroles un divpakāpju autentifikāciju, kā arī neatklājot citiem sensitīvu informāciju par sevi (personu apliecinošo dokumentu vai bankas kartes datus) un regulāri atjauninot izmantoto digitālo ierīču programmatūru, kā arī mazinot iespēju, ka tās tiek inficētas ar vīrusiem (skatīt jēdzienu “digitālā drošība” šinī vārdnīcā)

Influenceri

Sociālo mediju lietotāji, kas saviem sekotājiem reklamē dažādas preces vai zīmolus, no kuru popularizēšanas gūst personisku labumu. Influenceri veido saturu, kas piesaista auditoriju un kura centrā nereti ir influencera personība. Auditorijas lielums un citi tās raksturojumi lielā mērā ietekmē to, cik influenceris nopelna. Influenceru sekotāji var attīstīt emocionālu pieķeršanos viņiem. Tas vairo sekotāju uzticēšanos influenceru sacītajam un palielina viņu uzņēmību pret reklāmas vēstījumiem. Taču influenceru veidotie materiāli gan nepatiesu un nepārbaudītu, gan patiesu, noderīgu vai izklaidējošu informāciju. Tāpēc auditorijai ir jābūt ļoti piesardzīgai, šai informācijai uzticoties

Informācija

Datu apkopojums vai ziņas par jebkādu tēmu. Uz informācijas pamata var radīt zināšanas, taču informācija pati vēl nav zināšanas. Lai informācija kļūtu par zināšanām, cilvēkam ir tai jāpiešķir jēga, interpretācija, skaidrojums. Atšķirībā no informācijas, zināšanas ir tieši izmantojamas kaut kā radīšanā vai attiecīgu procesu skaidrošanā.

Internets

Globāls datoru tīkls, kurā var pārsūtīt informāciju un piekļūt dažādiem pakalpojumiem, tai skaitā e-pastam, saziņas un failu apmaiņai. Internetā pieejamā informācija, kā arī programmatūra, kas darbina internetā pieejamos pakalpojumus, atrodas serveros – datoros, kuri, saņemot attiecīgu komandu, pārsūta pieprasīto informāciju. Lai gan nereti jēdzieni “internets” un “(vispasaules) tīmeklis” (termins ir aprakstīts šinī vārdnīcā) tiek lietoti kā sinonīmi, tie atšķiras. Internets ļauj ierīcēm pārsūtīt datus, taču vispasaules tīmeklis ļauj piekļūt tīmekļa lapām. Daudzas lietotnes, ar kurām ierīcē var piekļūt dažādiem pakalpojumiem, sociālajiem medijiem vai e-pastam, izmanto internetu, bet ne tīmekli. Turpretī tīmekļa lapu aplūkošana, izmantojot adreses (piemēram, www.google.com), notiek tīmeklī, izmantojot pārlūkprogrammu (termins ir aprakstīts šinī vārdnīcā).

Izmešana no konkrētās vides vai grupas (žargonā – bans)

Aizliegums piedalīties kādā grupā vai aktivitātē; grupas vai aktivitātes dalībnieka izslēgšana. Parasti attiecas uz tiešsaistes vidi, piemēram, spēļu kopienām, sociālajiem medijiem vai diskusiju grupām. Šo darbību (“banošanu”) veic tie dalībnieki, kuriem konkrētajā vidē ir priviliģētas (administratora) tiesības. Lēmums par aizliegumu piedalīties parasti tiek pieņemts uz konkrētās vides noteikumu (tai skaitā nerakstīto) pārkāpuma pamata.

Izslēgšanas kultūra (žargonā – “kancelēšana”)

Frāze, kas attiecas uz kāda cilvēka izstumšanu no kādas sociālās vai profesionālās vides šī cilvēka uzskatu vai rīcības dēļ. Frāzei ir negatīva nokrāsa, un tā parasti tiek lietota situācijās, kurās šāda izstumšana tiek uzskatīta par nepamatoti bargu reakciju uz tāda viedokļa paušanu, kam, pēc frāzes lietotāja domām, tiesības pastāvēt. Izslēgšanas kultūras kritiķi šinī parādībā saskata nepamatotu vārda brīvības ierobežošanu. Izslēgšanas kultūra var izpausties, piemēram, ja kāds aktieris, sportists vai zinātnieks zaudē līgumus un karjeras iespējas tāpēc, ka ir pateicis kaut ko, kas nav pieņemams noteiktai sabiedrības daļai. Izslēgšana var ietvert aicinājumus vērsties pret kādu uz ideoloģiskās pārliecības atšķirību pamata. Pretēja pozīcija ir, ka cilvēkiem ir tiesības vērsties pret tiem, kuru rīcību uzskata par aplamu, kaitniecisku vai citādi nepieņemamu, un šis ir veids, kā šādas rīcības veicējus piespiest par savām izvēlēm atbildēt. Latviešu valodā dažkārt tiek lietota arī versija “atcelšanas kultūra”, taču tas ir neprecīzs tulkojums. Angļu valodas vārdam “cancel” tik tiešām ir nozīme arī ‘atcelt’, taču tā nav vienīgā. Turklāt cilvēku nevar “atcelt”, bet var izslēgt.

Kritiskā domāšana

Pieejamo pierādījumu, apgalvojumu u.c. informācijas izvērtēšana, lai nonāktu pie racionāla un pamatota sprieduma par šīs informācijas patiesumu un ticamību. Kritiskā domāšana palīdz saskatīt argumentācijas un loģikas kļūdas, manipulācijas ar datiem, nepilnības pierādījumos un citus trūkumus. Kritiskā domāšana palīdz pasargāt indivīdu no maldinošiem vēstījumiem. Taču kritiskā domāšana nav tas pats, kas visa kritizēšana un neticēšana nekam.

Lietotne (žargonā – aplikācija)

Programma, kas ļauj ar saziņas ierīci, piemēram, tālruni vai datoru, veikt kādas noteiktas funkcijas. Dokumentu rediģēšanai, (piemēram, Microsoft Word), e-pasta apskatīšanai, dažādo sociālo mediju lietošanai (piemēram, Facebook vai TikTok) un citu darbību veikšanai eksistē dažādas specifiskas lietotnes. Tīmekļa pārlūkprogrammas arī ir lietotnes.

mākslīgais intelekts

Iekārtu un programmu spēja darboties autonomi un pieņemt lēmumus situācijās, par kurām šīm sistēmām iepriekš nav dotas konkrētas norādes, kā jārīkojas. Mākslīgais intelekts ir intelekts, kuru cilvēki radījuši, lai lietotu kādā tehnoloģiskā sistēmā. Mākslīgā intelekta sistēmas savas darbības spējas iegūst, izmantojot mašīnmācīšanos.
Tā parasti tiek realizēta, ievadot lielu informācijas daudzumu, uz kā pamata mākslīgā intelekta programma attīsta spēju atpazīt sakarības, kas ievadītajā informācijā ir atrodamas. Pēc šādas mācīšanās sistēma spēj uz līdzības pamata strādāt arī ar elementiem, kuru apmācībā izmantotajā informācijā nav bijis. Piemēram, ja mašīnmācīšanās procesā šādā sistēmā ievada lielu daudzumu ar kaķu bildēm, rezultātā sistēma spēs kaķi atpazīt arī jaunā un iepriekš neredzētā attēlā.
Mūsdienās eksistē dažādas atšķirīgas mākslīgā intelekta sistēmas. Publiskajā telpā par mākslīgo intelektu pašlaik bieži tiek runāts lielo valodas modeļu kontekstā. Šie modeļi ir apmācīti, izmantojot lielus teksta apjomus, kas (ierobežotā apjomā) atspoguļo cilvēku zināšanas un dabiskās valodas gramatiskās struktūras, un spēj apstrādāt lietotāju pieprasījumus un uz tiem sniegt atbildes. Uz šādu modeļu pamata tiek radīti tērzēšanas roboti (čatboti), kas spēj uzturēt ar lietotāju dialogu un atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Taču, tā kā šie modeļi nav spējīgi uz cilvēkiem raksturīgu spriestspēju, tie nespēj izvērtēt sevis sniegtās informācijas patiesumu un var pieļaut kļūdas. Šie ierobežojumi ceļas no tā, ka mākslīgā intelekta sistēmas lēmumus pieņem, izdarot minējumus uz apmācībā izmantotā materiāla statistiskās analīzes rezultātu pamata. Piemēram, sniedzot atbildi uz kādu jautājumu, šāda sistēma izvēlēsies vārdus, kuriem, atbilstoši mācīšanās materiālam, ir visaugstākā varbūtība būt saistītiem.
Viens no populārākajiem šāda veida pakalpojumiem ir ChatGPT. Tāpat eksistē sistēmas, kas ir apmācītas ne tikai ar teksta, bet arī vizuāliem materiāliem un spēj uz tekstuāla apraksta pamata radīt attēlus vai videoklipus.

medijpratība

Prasmju un kompetenču kopums, kas attiecas uz spēju lietot medijus – piekļūt informācijai, to izvērtēt, kā arī to veidot un izplatīt. Tā kā informācijas apjoms pastāvīgi pieaug, medijpratība ir kritiski svarīga pamatotu lēmumu pieņemšanā.

Patiesība

Atbilstība realitātei. Par patiesību var runāt gan atsevišķu faktu līmenī, gan faktu apkopojumu un uz tiem izdarītu spriedumu un radītu zināšanu līmenī. Fakts ir patiess, ja eksistē ticami pierādījumi, kas to parāda. Piemēram, konkrētais fakts ir konsekventi novērojams, izmantojot zinātniskās metodes. Taču apgalvojumi bieži vien satur vairāk nekā vienu faktu, un tas šo apgalvojumu patiesuma pārbaudi var sarežģīt. Ne visas patiesu faktu kombinācijas noved pie patiesiem spriedumiem. Piemēram, atlasot tikai dažus faktus vai arī noteiktus faktus izceļot, ir iespējams nozīmīgi mainīt vēstījumu, tai skaitā ar to radīt maldinošu priekšstatu. Fakti var tikt atšķirīgi interpretēti (tiem var tikt piešķirtas nozīmes) atbilstoši interpretētāja pasaules uzskatam. Cilvēku rīcībā esošās zināšanas un fakti par pasauli pastāvīgi paplašinās, un līdzšinējās zināšanas tiek pārbaudītas un pārvērtētas. Tas nozīmē, ka par dažādām tēmām mūsu pašreizējās zināšanas pašlaik var būt nepilnīgas. Līdz ar to tas, kas pašlaik tiek uzskatīts par patiesību, ne vienmēr tāds ir universālā, absolūtā nozīmē. Šīs problēmas kontekstā par patiesību ir jāuzskata labāko, pilnīgāko, precīzāko uz pārbaudāmiem faktiem balstīto pašlaik pieejamo zināšanu kopumu.

Pikšķerēšana

Manipulācijas veids, kura laikā krāpnieki izvilina no upura sev nepieciešamo informāciju vai panāk, ka tas veic kādas citas darbības, piemēram, savā ierīcē instalē spiegprogrammatūru (termins ir aprakstīts šinī vārdnīcā). Pikšķerēšanas uzbrukuma piemērs ir e-pasta vēstule, kuras sūtītājs izliekas par kāda uzticama uzņēmuma vai institūcijas pārstāvji un prasa adresātam vai nu uzklikšķināt uz saites, kas ved uz lapu, kurā jāievada kādi personīgi dati, vai arī atvērt pielikumu, kura saturs var inficēt upura datoru. Pikšķerētāji var izmantot dažādus saziņas līdzekļus, tai skaitā zvanīt upuriem un sūtīt īsziņas. Tāpat krāpnieki izplata ļaunprātīgus kvadrātkodus (QR), pēc kā noskenēšanas ierīce var mēģināt lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru vai atvērt tīmekļa vietni, kas izliekas par tādu, kas pieder īsta un uzticama pakalpojuma sniedzējam. Pikšķerēšanas jēdziens ir atvasināts no makšķerēšanas, ar kuru tai ir līdzība: makšķernieks (uzbrucējs) izmet āķi ar ēsmu, kuru zivs (upuris) neatpazīst kā briesmas.

Platforma

Pakalpojums, kas savieno noteiktu resursu piegādātājus un patērētājus. Komunikācijas platformas (tai skaitā sociālie mediji, tādi kā Facebook, Instagram un TikTok) savieno dažādās informācijas un komunikācijas aktivitātēs iesaistītos, piemēram, žurnālistikas medijus, politiķus, reklamētājus no vienas puses un to auditorijas no otras. Līdzīgā kārtā platformas savieno indivīdus, kas vēlas viens otru atrast, uzturēt kontaktu un apmainīties ar informāciju. Plašākā nozīmē platforma ir jebkura infrastruktūra, kas trešajām pusēm ļauj izplatīt vēstījumus vai kaut ko citiem piedāvāt. Piemēram, masu medijs ir platforma, kas var atļaut noteiktiem cilvēkiem un organizācijām noteiktos apstākļos sevi popularizēt (piemēram, izvietot reklāmu vai paust viedokļus). Tirgus laukums ir platforma, kas dod iespējas pārdevējiem satikties ar pircējiem. Datora operētājsistēma (piemēram, Windows) ir platforma, kurā var darbināt dažādu neatkarīgu izstrādātāju programmatūru, kuru izmanto lietotāji.

Propaganda

Vēstījumi, kas veidoti tā, lai attiecīgo tēmu vai problēmjautājumu parādītu veidā, kas ir izdevīgs kādai vienai pusei un kuru mērķis ir ietekmēt auditorijas uzskatus. Propaganda izmanto dažādas manipulācijas tehnikas, lai radītu noteiktu iespaidu. Tā var izmantot arī patiesu informāciju, taču propagandas vēstījumi ir patiesi tikai tiktāl, cik tas ir izdevīgi propagandistam. Lai panāktu vēlamo vēstījumu, var tikt izlaisti noteikti fakti, tādējādi mainot vēstījumu, kā arī akcentētas noteiktas interpretācijas, un var tikt izmantota arī nepatiesa informācija, kļūdaina argumentācija, kā arī vārdi vai tēli, kas mērķauditorijā izraisa noteiktu emocionālo reakciju.

Pseidozinātne

Skaidrojumi vai apgalvojumi, kas tiek uzdoti par zinātniskos pierādījumos un teorijās balstītiem, taču kurām nav zinātnisku pierādījumu vai arī kas iegūtas, nekorekti izmantojot zinātnisko metodi. Pseidozinātnes piemērs ir astroloģija – skaidrojums, ka debess ķermeņu stāvoklis sniedz informāciju par indivīdiem un notikumiem uz zemes. Šādas teorijas pārbaudīšana prasītu sistemātisku pētījumu veikšanu, kuros vienlaikus tiktu mērītas daudzu noteiktā teritorijā dzīvojošu cilvēku dzīves norises neatkarīgi no viņu ticēšanas astroloģijai, un tās tiktu salīdzinātas ar debess ķermeņu pozīcijām. Taču nav šāda veida pētījumu, kas saikni pierādītu.
Ir teorijas, kas kādreiz tika uzskatītas par zinātniskām, taču vēlāk secināts, ka tās neatbilst zinātniskajiem skaidrojumiem par to, kā darbojas pasaule. Piemēram, 18. gadsimtā izstrādātā frenoloģija no cilvēka galvaskausa formām izdara secinājumus par cilvēka raksturu, bet kopš 19. gadsimta tiek atzīta par pseidozinātni.
Šis process ilustrē ļoti svarīgu zinātnes iezīmi: zinātniskie secinājumi pastāvīgi tiek pārbaudīti, zināšanas pastāvīgi tiek attīstītas. Ja kaut kas par zinātniski patiesu tika uzskatīts pagātnē, tas nenozīmē, ka tas arī nākotnē būs visprecīzākais, realitātei atbilstošākais skaidrojums. Parādoties jauniem pierādījumiem, zinātne maina savus skaidrojumus par attiecīgajiem procesiem un parādībām, lai nodrošinātu, ka teorijas atbilst zinātnieku rīcībā esošajiem datiem.

Raidieraksts (žargonā – podkāsts)

Audio materiāls, kura centrā ir cilvēku runātais un ko ir iespējams klausīties vai lejupielādēt tiešsaistē. Raidieraksti var būt dažādos žanros un formātos. Piemēram, raidierakstā var būt intervija, diskusija, stāsts, vai kas cits, ko regulāri veido kāds autors vai autoru kolektīvs. Raidieraksti parasti ir publicēti tīmekļa vietnēs vai mūzikas straumēšanas pakalpojumos (piemēram, Spotify). Auditorijai raidierakstu klausīšanās pieredze ir līdzīga kā klausoties radio.

Sazvērestības teorija

Kāda notikuma vai procesa skaidrojums, kas pieņem kādas slēptas, ietekmīgas un parasti ļaunprātīgas cilvēku grupas iesaisti šī notikuma vai procesa norisē. To, kas ir neviena neplānots un nejaušs, sazvērestības teorijas skaidro kā slēptu spēku sistemātiskas un mērķtiecīgas darbības rezultātu. Vienlaikus sazvērestības teorijas to ticētājiem sniedz priekšstatu, ka bieži vien haotiskajā un neprognozējamajā pasaulē eksistē kārtība un loģika, un pievēršanās attiecīgajai teorijai ļauj saskatīt, kas “patiesībā” notiek. Dažkārt tās piedāvā skaidrojumus par tēmām, kuras ir līdz galam neizzinātas un par kurām trūkst uzticamas un pārbaudītas informācijas. Šādas informācijas trūkums neļauj teoriju pārbaudīt. Taču tas nenozīmē, ka tādā gadījumā tieši sazvērestības teorija, kas trūkstošo informāciju aizstāj ar pieņēmumiem, ir ticamākais skaidrojums. Sazvērestības teorijas nereti ir arī konstruētas veidā, kurā tās nav iespējams apgāzt. Piemēram, var būt neiespējami formulēt, kāda veida pierādījumi (ja tādi eksistētu) sazvērestības teorijas atbalstītājiem liktu mainīt savas domas. Šādu teoriju piekritēji mēdz uzlikt par neticētāju uzdevumu pierādīt, ka teorija ir nepamatota. Piemēram, eksistē sazvērestības teorija, ka pasauli pārvalda slēpta valdība, un šādas teorijas apgāšana prasa pierādīt, ka nepastāv tas, kas nav objektīvi novērojams. Tas, protams, ir neiespējami. To, ka šādas valdības eksistenci nav iespējams tiešā veidā novērot, sazvērestības teorija izmanto par argumentu, ka šī valdība savu eksistenci slēpj. Sazvērestības teorijas nereti ir vairāk sakņotas uz attiecīgo indivīdu ticībās un gaidās, kas izriet no viņu pasaules uztveres, nevis objektīvos pierādījumos.

Sociālie mediji

Interaktīvu tiešsaistes mediju veids, kuros lietotāji var publicēt saturu un uz tā pamata mijiedarboties ar citiem lietotājiem. Mūsdienās tādi sociālie mediji kā Facebook, Instagram, Tiktok un X (iepriekš Twitter) ir kļuvušas par nozīmīgām platformām, kur cilvēki seko līdzi ziņām, diskutē par aktuālajiem notikumiem, uztur starppersonu attiecības un tiek pakļauti pārliecināšanas komunikācijai (piemēram, preču reklāmām vai politiskajai aģitācijai). Sarunvalodā sociālie mediji dažkārt tiek saukti par sociālajiem tīkliem, taču tas ir nepareizi (skatīt terminu “sociālie tīkli” šinī vārdnīcā).

Sociālie tīkli

Pazīšanās un mijiedarbības attiecības. Ikviens cilvēks, kuru kāds indivīds pazīst un ar to uztur kontaktu, ir daļa no šī indivīda sociālā tīkla. Sociālā tīklošanās var nozīmēt gan esošo pazīšanos uzturēšanu, gan arī jaunu veidošanu. Sarunvalodā par sociālajiem tīkliem nereti tiek sauktas tādas vietnes kā Facebook, Instagram vai TikTok. Tomēr sociālā tīklošanās notiek ne tikai šajās interneta vietnēs, un savus sociālos tīklus indivīdi veido daudzās citās vidēs, tai skaitā mājās, darbā un saviesīgos pasākumos. Savu sociālo tīklu katrs indivīds veido pats – to neveido programmētāji, kas izstrādā šādas vietnes. Šinīs vietnēs eksistē neskaitāms daudzums sociālo tīklu, kuri bieži vien pārklājas ar sociālajiem tīkliem, kas lietotājiem eksistē fiziskajā pasaulē, vai arī tos papildina. Tās nav sociālie tīkli lielākā mērā kā uzņēmums vai pilsēta, kas arī apvieno dažādus cilvēkus, kuri savstarpēji mijiedarbojas un apmainās ar informāciju. Korektais jēdziens attiecīgo tiešsaistes pakalpojumu apzīmēšanai ir sociālās tīklošanās vietnes (tādas interneta vietnes, kur notiek sociālā tīklošanās). Šīs vietnes var saukt arī par sociālajiem medijiem, lai gan sociālais medijs ir plašāka mediju kategorija, kurā ietilpst ne tikai sociālās tīklošanās vietnes, bet arī citi mediji, kuros lietotāji var publicēt savu saturu un mijiedarboties uz tā pamata (tai skaitā blogi, tiešsaistes forumi un lietotāju sadarbības platformas kopējam darbam).

Spiegprogrammatūra

Programmatūra, kas lietotāja ierīcē ievāc noteikta veida informāciju un pa internetu nosūta trešajām personām. Šādas programmas ir daudzveidīgas un var izsekot interneta un citu pakalpojumu lietojumu, vākt privātus datus, paroles vai citu pieslēgšanās informāciju, ziņas par ierīces tehniskajiem parametriem un ievainojamībām, u.tml. Dažkārt spiegprogrammatūra ierīcē tiek instalēta bez ierīces īpašnieka ziņas, taču var būt, ka izsekošanu veic kāda programma, kuru lietotājs ir instalējis tāpēc, ka tai ir noderīga funkcionalitāte, taču nezinot par tās kaitīgo dabu. Spiegošana var izpausties dažādi, tai skaitā šķietami ikdienišķi. Programmas, kas tiek izplatītas bez maksas, bet rāda reklāmas, mēdz ievākt ar lietotāju saistītus datus, kuri vai nu tiek izmantoti, lai rādītu tieši konkrētajam lietotājam paredzētas reklāmas, vai arī pārdoti tālāk.

Ticamība

īpašība, kas informāciju padara par tādu, par ko var paļauties – tādu, par kuru ir zināms, ka tā ir patiesa un ņemama nopietni. Par ticamu var uzskatīt tādu informāciju, kuru ir iespējams vai nu indivīdam pašam pārbaudīt, par to ievācot informāciju no dažādiem avotiem vai pašrocīgi un tiešā veidā izzinot, vai arī tādu, par kuras patiesumu tās avots vai izplatītājs atbild, un šis avots un izplatītājs ir ar labu reputāciju (ir zināms ar to, ka izplata patiesu informāciju).

Tīmekļa pārlūkprogramma (tīmekļa pārlūks)

Programma, kas ierīces (datora, tālruņa, planšetdatora) lietotājam ļauj apmeklēt tīmekļa lapas. Eksistē daudz dažādu pārlūkprogrammu – to pamata funkcionalitāte ir līdzīga, bet atšķiras izskats, dažas iespējas, kā arī drošības un nodrošinātā privātuma līmenis. Tā kā pārlūkprogramma apstrādā informāciju par tīmekļa lapām, kuras lietotājs apmeklē, kā arī nolasa šajās lapās publicēto informāciju, tai skaitā to kodu, privātuma un drošības aspektiem ir liela nozīme. Populāras pārlūkprogrammas ir Google Chrome un Microsoft Edge. Izceļama ir Mozilla Firefox, kas ir nekomerciāla un aizsargā lietotāju provātumu

Troļļi

Personas, kas tiešsaistes vidē uzvedas apzināti provokatīvi, nekonstruktīvi un agresīvi, popularizējot noteiktus vēstījumus un vēršoties pret vēstījumiem, kuriem nepiekrīt. Troļļi šādi var uzvesties pēc savas iniciatīvas, taču troļļu lietojums ir arī viena no organizētu manipulāciju tehnikām. Šādos gadījumos troļļi saņem uzdevumu no pasūtītāja izplatīt noteikta veida informāciju vai vēstījumus un vērsties pret noteiktiem cilvēkiem vai viedokļiem. Troļļi mēdz izmantot botus (termins ir aprakstīts šinī vārdnīcā), lai padarītu savu darbību masveidīgāku. Šāda rīcība reti var nebūt efektīva citu sociālo mediju lietotāju pārliecināšanā par labu noteiktam viedoklim vai pozīcijai, taču šādi var mazināt noteiktu viedokļu paušanu publiskajā telpā, jo šo viedokļu autori, nevēloties saņemt agresiju, var atturēties no savu uzskatu izteikšanas.

Viedoklis

Spriedums, skatupnkts vai apgalvojums, kas atspoguļo kāda cilvēka vai organizācijas uzskatus un viņu interpretāciju par faktiem. Viedoklis ir subjektīvs, un tā patiesumu pārbaudīt nav iespējams, taču var izvērtēt pamatotību. Viedokļa izteikums var saturēt atsauces uz konkrētiem faktiem. Šos faktus savukārt var pārbaudīt, un, ja tie ir aplami (tas ir, tie nav fakti), ir iespējams, ka viedoklis ir balstīts uz nepatiesu informāciju un tādējādi nav pamatots. Viedoklis var saturēt arī loģikas un argumentācijas kļūdas, un arī to klātbūtni ir iespējams pārbaudīt. Vērā ņemamam viedoklim ir jābūt balstītam uz patiesiem faktiem, pilnīgu informāciju un loģisku argumentāciju.

Viltus balanss

Kļūda, kāda jautājuma izklāstā visām kādā notikumā vai diskusijā iesaistītajām pusēm piešķirot vienādu svaru.
Šī kļūda mēdz būt sastopama žurnālistikā, bet ne tikai. Ir jomas, par kurām eksistē dažādi viedokļi, taču ne visi no šiem viedokļiem ir vienādā mērā pamatoti ar faktiem un jaunākajām zināšanām. Žurnālistu uzdevums ir ne tikai atspoguļot dažādos viedokļus, bet arī izprast savā materiālā apskatīto tēmu tik lielā mērā, lai spētu noteikt, kuras no dažādajām sabiedrībā eksistējošajām pozīcijām par attiecīgo jautājumu ir nozīmīgākās un pamatotākās. Šīm pozīcijām materiālos ir pamats pievērst vislielāko uzmanību. Visus viedokļus uzskatot par vienlīdz svarīgiem, auditorijā tiek radīts priekšstats par to, ka konkrētajā jautājumā pastāv lielāka neviennozīmība nekā patiesībā ir. Piemēram, daži cilvēki uzskata, ka zeme ir plakana. Tomēr žurnālistiem, ja tie raksta par zemes formu, nav pamata iekļaut šādus viedokļus, jo tie ir apšaubāmi. Šajā gadījumā viltus balanss var radīt iespaidu, ka jautājums par to, vai zeme ir apaļa, nav līdz galam noskaidrots. Līdzīgi ir arī par klimata pārmaiņām: lai gan vairums zinātnieku ir konstatējuši, ka tās notiek un ir cilvēku izraisītas, daži cilvēki un organizācijas dažādu iemeslu dēļ tam nepiekrīt. Bez nepieciešama konteksta sniegšanas liekot blakus zinātnieku viedoklim šādu viedokli, var radīt aplamu iespaidu, ka jautājums ir diskutabls un par to ir daudz domstarpību un neskaidrību.

Viltus ziņas

Nepatiesa informācija, kuras formāts un stils imitē ziņas. Ziņu stilā veidota informācija, kas nav balstīta uz patiesiem apgalvojumiem vai faktiem. Mūsdienās šis jēdziens nereti tiek attiecināts uz krietni daudzveidīgākas informācijas veidiem, kurā kāds ir saskatījis kādus trūkumus. Piemēram, par viltus ziņām mēdz saukt informāciju, kam nav nekāda sakara ar ziņām – tai skaitā no konteksta izrautus apgalvojumus, ko kāds ir publicējis sociālajos medijos vai baumas. Daži politiķi par viltus ziņām sauc patiesas ziņas, kurām viņi nepiekrīt. Tā kā viltus ziņu jēdziena nozīme mūsdienās ir visai izplūdusi un ne vienmēr ir skaidrs, kas kurā situācijā ar to tiek saprasts, ir vēlams šo jēdzienu neizmantot. Tā vietā jāizvēlas jēdzieni, kas precīzāk ataino to, kāda ir problēma ar konkrēto informācijas vienību: propaganda, nepatiesi fakti, no konteksta izrauti fakti, vispārinājumi uz nepietiekamas informācijas pamata, baumas u.c.

Virāls saturs

Saturs, kas īsā laikā plaši izplatās kādā informācijas vidē, it īpaši sociālajos medijos. Jēdziens šo procesu apraksta uz līdzības pamata ar vīrusa infekcijas strauju izplatīšanos no viena cilvēka uz citu. Virālais saturs arī izplatās starp cilvēkiem – tie, kas ar attiecīgo saturu ir nonākuši kontaktā, vēlas to izplatīt tālāk. Satura veidotāji nereti ir ieinteresēti, lai viņu veidotie materiāli sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju un tāpēc mēģina tam piešķirt īpašības, kuru dēļ auditorija vēlas ar konkrēto saturu dalīties. Viralitāte var būt arī neplānota un dažkārt pat negribēta: auditorija var būt lielāka nekā satura veidotājs vai publicētājs gaidījis. Cilvēki, kas nepieder sākotnēji iecerētajai auditorijai, konkrēto satura vienību var uztvert atšķirīgi no iecerētā, un tas var radīt arī nevēlamas sekas.

Vispasaules tīmeklis (arī – tīmeklis)

Informācijas sistēma, kas atbilstoši noteiktam protokolam ļauj internetā publicēt dokumentus – tīmekļa lapas un tām piekļūt. Tīmekļa lapas ir hiperteksta dokumenti – tās satur atsauces (hipersaites jeb vienkārši saites) uz citiem šādiem dokumentiem. Hipersaites ir veids, kā lietotājs tīmeklī no viena dokumenta nonāk citā. Hipertekstualitāte, kas attiecas uz dokumentu savienotību, ir viena no vispasaules tīmekļa pamata principiem. Lai piekļūtu vispasaules tīmeklim, ir nepieciešama pārlūkprogramma (skatīt atbilstošo skaidrojumu šajā vārdnīcā).

Vlogs

Video blogs jeb regulāri publicēta informācija par kādu tēmu video formātā. Parasti vlogā ir redzams vai dzirdams tā autors. To tematiskais loks ir neierobežots. Daudzi vlogi ir platformās, kurās var augšupielādēt videomateriālus, piemēram, YouTube, TikTok un Instagram.

Ziņas

Žurnālistikas žanrs, kurā tiek vēstīts par aktuālajiem notikumiem. Ziņu veidošanā ir jāievēro žurnālistikas profesionālie standarti: jāvēsta patiesība, jāizmanto uzticami avoti, jāievāc informācija no visām iesaistītajām pusēm un pretrunu gadījumā jāizvērtē dažādo pušu viedokļu pamatotība, jābūt neatkarīgiem no iesaistītajām pusēm, u.c. Ziņās informācijas izklāsts parasti ir neitrāls. Ziņas ir jānošķir no autora personīgā viedokļa: žurnālisti savu viedokli parasti pauž medija komentāru un viedokļu rubrikā. Ziņām ir dažādas standarta kategorijas – piemēram, iekšpoltika un sabiedriskās norises, ārpolitika, ekonomika, sports, kultūra, izklaide, u.c. Eksistē virkne kritēriju, kurus žurnālisti izmanto, lai izvērtētu, vai kāds notikums ir tā vērts, lai par to veidotu ziņas. Piemēram, notikuma nesenums, tuvums, konflikts, nozīmīgums auditorijai, u.c.