Palīgmateriāls skolotājam – krāpšanas shēmu dekonstrukcijas palīgmateriāli 

Maria Murumā-Mengela 
Tartu Universitātes asociētā profesore mediju pētniecībā 
maria.murumaa@ut.ee 

Pēdējā laikā skolas Baltijas valstīs ir saskārušās ar surogātpastu par sprādziena draudiem. Bērni, skolotāji un vecāki ir noraizējušies, jo ir grūti novērtēt, vai informācija ir patiesa un pastāv reāli draudi. 

Informācijas haosa apstākļos saskaramies ar dažādiem informācijas veidiem, kas var nebūt patiesa un kaitēt mums.   

Maldīga informācija (misinformation) neapzināti nepareiza vai maldinoša informācija. 
Dezinformācija (disinformation) apzināti nepatiesa vai maldinoša informācija, kas kalpo tās radītāja vai izplatītāja mērķim. Nevēlams termins ir “maldīga informācija”. 
Ļauninformācija (malinformation) patiesa informācija, kas tiek izplatīta ar mērķi radīt kaitējumu. 

Skolēni un skolotāji var uzlabot savu izturību pret informāciju, cenšoties analizēt dažāda veida informāciju, ar kuriem viņi ikdienā saskaras un izprotot, kāpēc noteikti teksti, attēli un vēstījumi ir efektīvāki nekā citi. Šis raksts un tests skar krāpšanas shēmas, tomēr tas ir attiecināms arī uz pašreizējiem sprādzienu surogātpastu un informācijas patēriņu plašāk. 

Trīs vienkārši principi palīdz sevi pasargāt no krāpšanas un nepatiesas informācijas 

Ikviens cilvēks var sevi pasargāt no krāpšanas shēmu un nepatiesas informācijas kaitējuma, ievērojot trīs vienkāršus principus, kurus, balstoties uz dažādiem saviem pētījumiem, ir apkopojuši Tartu Universitātes sociālo zinātņu pētnieki Kristjans Kikerpills (Kristjan Kikerpill) un Marju Himma. 

Policija kārtējo reizi informē, ka krāpnieki, uzdodoties par kārtībsargiem vai bankas darbiniekiem, izkrāpj no cilvēkiem desmitiem tūkstošus eiro. Vai stāsts, kā draudēts publicēt tiešsaistē iegūtas cilvēka intīmās bildes un upuris, protams, ir samaksājis. Dzirdēts arī gadījums, kad cilvēks sekoja sociālajos medijos redzētai informācijai par labi pelnošu ieguldījumu shēmu, kas beigās atstāja “investorus” tukšām rokām. 

Šos, šķietami pamācošos stāstus var stāstīt bezgalīgi, bet no tā nav nekāda labuma. Nepieciešami universāli pamatprincipi. Tartu Universitātes doktorants Kristjans Kikerpills savā doktora disertācijā ir pētījis noziedzību kā komunikāciju. Proti, kādu informāciju, kas palīdz novērst kļūšanu par upuri, cilvēki saņem paziņojumos par tiešsaistes krāpšanām un manipulācijas uzbrukumiem, piemēram, situācijā, kad no cilvēkiem cenšas izkrāpt naudu pa telefonu. 

Žurnālistikas pētniece Marju Himma piedalās medijpratības projektā SMaRT-EU, kurā tiek meklēti dažādi veidi, kā cilvēkam sevi aizstāvēt no manipulatīvas vai kaitīgas informācijas. Pēc savstarpējām diskusijām Kikerpills un Himma nonāca pie secinājuma, ka aizsardzībā pret noziedzīgi manipulatīviem uzbrukumiem un viltus ziņu kampaņām palīdz salīdzinoši līdzīgi principi. 

Ikviens var kļūt par upuri 

Muļķim muļķa alga – atskan, sašutumā šūpojot galvu un lasot kārtējo stāstu, kad kāds ir kļuvis par krāpšanas upuri. “Ja tiek atrasta īstā situācija, īstais konteksts un īstais vājais punkts, ko konkrētajā brīdī izmantot, tad neviens nav simtprocentīgi pasargāts no krāpšanas. Nepamatota nekļūdīguma sajūta un nomācoša vēlme ļauni priecāties par upuri ir pazīme, kas izpaužas tiem, kuri paši nav kļuvuši par prasmīgas krāpšanas upuriem,“ konstatē Kikerpills. 

To pašu var attiecināt uz viltus ziņām vai jebkādas citas formas informācijas traucējumiem, secina Himma. Bieži nepatiesas ziņas vairāk izskatās pēc ziņām, nekā žurnālistikas jaunumi. “Ir izplatīts nepareizs priekšstats, ka nepatiesas ziņas izplatās žurnālistikā, jo ja ir ziņa, tad tā ir žurnālistika,” norāda Himma. Patiesībā nepatiesas ziņas pārsvarā tiek izplatītas alternatīvo mediju izdevumos un sociālajos medijos. To kopējā iezīme ir emocionāla pievilcība: tiek piesaistīta uzmanība ar bīstamību vai negatīvu informāciju, kā arī tiek musināts uz zināmu rīcību. 

“Tieši nesen Facebook uzklikšķināju uz raksta ar Kajas Kallasas fotoattēlu un virsrakstu, ka ierobežojumu dēļ tiek zaudēta pašsavaldība. Lapa vēl nebija pilnībā atvērusies, kad sapratu, ka tā ir safabricēta lapa, kas, domājams, manā datorā ievietoja ļaunatūru,” stāsta Himma. Ja šādā viltus informācijas slazdā iekļūst mediju pētniece, tad tas var notikt ar ikvienu. 

Pārbaudi avotu, bet maini kanālu 

Lai gan visizplatītākais ieteikums ir pārbaudīt informācijas avotu, ne vienmēr tas nostrādā. Propaganda vai ar kaitējošu mērķi izplatīta informācija var būt pilnīgi patiesa. Tomēr izvēles un uzsvars tiek likts uz to, lai nepārtraukti izplatītais stāsts par kādu tēmu atstātu vienpusēju, bieži vien kaitinošu vai bažīgu un naidu kurinošu iespaidu. 

“Informācija ir jāpārbauda. Pārsvarā pietiek ar parastu meklētājprogrammu. Kāda atbilde tiek saņemta par informācijas avotu? Vai atbilde ir viena un tā pati dažādos, savstarpēji izslēdzošos avotos?” norāda Himma. 

Kikerpills piemetina, ka krāpniecības gadījumā nav nozīmes, vai tiek saņemts e-pasts, telefona zvans vai krāpnieks pats pieklauvē pie durvīm. Svarīgi informāciju pārbaudīt kādā citā kanālā. E-pasta gadījumā neklikšķināt uz tajā esošo saiti vai pielikumu, bet Google meklētājā meklēt, piemēram, vēstules sūtītāju. Telefona zvanā apgalvoto var pārbaudīt ar jautājumu ģimenes loceklim vai paziņam, vai tāpat meklējot apgalvojumam pierādījumu internetā. 

“Krāpšanai kanāls nav šķērslis,” secina Kikerpills. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nevajadzētu domāt, ka noteikta veida krāpšana izplatās tikai noteiktos kanālos. Gluži pretēji, krāpšanai ir universālas pazīmes neatkarīgi no kanāla, kur tā tiek veikta. Tāpēc krāpnieku var pieķert, pārbaudot informāciju citā kanālā. 

Viena krāpšanas un nepatiesas informācijas kopīga pazīme ir mudinājums rīkoties. 

Pievērs uzmanību, vai tevi mudina rīkoties 

Aplūko interesantu piedāvājumu, apmeklē lapu, atver pielikumu, izņem naudu no bankas, nopērc tūlīt, tas apdraud arī tevi, dod piekļuvi, pārskaiti naudu, paraksti petīciju… Vai pamanāt kaut ko vienojošu? Tas ir aicinājums rīkoties uzreiz vai noskaņot sevi ilgākā perspektīvā noteiktai uzvedībai. 

“Arī klikšķināšana ir rīcība!” vērš uzmanību Kikerpills. Himma piemetina, ka caur dezinformāciju var cilvēku mudināt noteiktā veidā balsot vēlēšanās, protestēt pret (politiskiem) lēmumiem vai izplatīt bailes un paniku, kas, kā zināms, tālāk izplatās no mutes mutē. 

Tādēļ, lai sevi pasargātu no krāpšanas un informācijas traucējumiem, uzreiz jāizvērtē, vai un ko jūs mudina darīt. “Ja ir uzsaukums, tad saņemtā informācija kritiski jāpārbauda,” saka Himma. “Apstājies!” saka Kikerpills un piebilst: “Nesteidzies! Naudai nav ātri jāpazūd. Reālās situācijās, kurās patiešām jāpārskaita nauda, tam tiek noteikti termiņi un dots laiks.” 

Bieži krāpnieki izmanto tieši steigu: “ātri pārskaiti naudu”, “ja ieguldīsi tagad, tad gūsi lielu peļņu”, “jūsu tuviniekam tūlīt nepieciešama palīdzība”. Steiga rada paniku, kurā vairums cilvēku nespēj skaidri domāt, kā arī sāk pieņemt lēmumus un rīkoties, vadoties pēc emocijām. 

Tā kā krāpnieku un viltus informācijas izplatītāju uzņēmējdarbības modelis ir balstīts pārliecināšanā, viņi bieži izmanto pašreizējos sociālos notikumus, lai pārliecinātu par vēstījumu, kas vērsts uz rīcību. Tādējādi krāpšanai un viltus informācijai tiek izveidots noderīgs fons jeb sociāls konteksts. Kontekstam var tikt izmantoti gan politiski konflikti, Ziemassvētki vai pieejama pensiju nauda. 

Atpazīsti apelēšanu pie emocijām 

Varbūt esat dzirdējuši par situāciju, kad ubags uz ielas tūristam lūdz 10 eiro savam šodien dzimušajam bērnam. “Patiesībā iepriekšējos četrus mēnešus viņam katru dienu ir dzimis bērns,” stāsta Kikerpills, atceroties savu pieredzi. 

Krāpnieki šādas situācijas ir labi pārdomājuši un iestudējuši. Viņi apelē pie cilvēku emocijām un pastāv tikai viens mērķis: panākt, lai upuris nekavējoties sāk rīkoties atbilstoši norādījumiem. Piemēram, noklikšķina uz saites vai uzstāda nezināmu programmatūru, un nodod krāpniekiem nepieciešamos datus. Krāpniekiem ir ārkārtīgi svarīgi kontrolēt situāciju un tā ir kopīga iezīme visām krāpšanām. 

Nepatiesas ziņas vai informācija ar jebkādu citu maldinošu vai kaitīgu saturu vienmēr izraisa spēcīgas emocijas. “Tā var mūs kaut kam pretnostatīt vai likt spēcīgi līdzpārdzīvot. Piemēram, vakcinācijas pretinieku spēcīgi uzrunā emocionāls stāsts par vakcīnu kaitīgo ietekmi. Tieši tāds var arī būt informācijas izplatītāja mērķis – pastiprināt cilvēka esošo nostāju,” skaidro Himma. 

Ļoti izplatīta ir krāpniecības shēma, kurā no cilvēkiem tiek lūgta nauda negadījumā cietušam tuviniekam vai vākti līdzekļi smagi slimam cilvēkam. Pēc ātras informācijas pārbaudīšanas meklētājā izrādās, ka tas ir izdomāts varonis. 
Ja saņem informāciju, kas izraisa līdzjūtību, dusmas, skumjas, bailes vai cita veida spēcīgas sajūtas un liek emocionāli reaģēt, izvērtē, vai tā varētu būt kāda ļaunprātīga vēlme tevi apkrāpt vai ietekmēt ar nepatiesu informāciju. 

ZAGLI TURI 

Atsevišķi stāsti neļauj mācīties, ko darīt savādāk. Drīzāk ir nepieciešami pamatprincipi, kā atpazīt potenciālu krāpšanu. “Ap ugunskuru netiek stāstīti stāsti vienkārši tāpat. Kāds ir pasaku stāstīšanas mērķis? Tajā vienmēr ir kāds mācību grauds,” stāsta Kikerpills. Meklējot kopējas iezīmes kiberkrāpšanā, viņš atklāja šo vispārīgi spēkā esošo pamācošo modeli, kas palīdz atpazīt informācijas traucējumus. Tie ir apkopoti vārdu spēlē “ZAGLI TURI”. Krāpšanas būtību apraksta šādi atslēgas vārdi: ziņa, apstākļi, gaidītā rīcība, krāpnieka ieguvums.

(Paš)tests: 

Atbildi brīvā formā: izstāsti kādas krāpšanas shēmas piemēru, ar kuru esi pats saskāries vai par kuru biji dzirdējis pirms šī raksta izlasīšanas. 

Atbildi brīvā formā: “Tā kā krāpnieku un viltus informācijas izplatītāju uzņēmējdarbības modelis ir balstīts pārliecināšanā, viņi bieži izmanto pašreizējos sociālos notikumus, lai pārliecinātu par vēstījumu, kas vērsts uz rīcību. Tādējādi krāpšanai un viltus informācijai tiek izveidots noderīgs fons jeb sociāls konteksts. Kontekstam var tikt izmantoti gan politiski konflikti, Ziemassvētki vai pieejama pensiju nauda. Mini vēl šobrīd aktuālu tēmu piemērus, ko krāpnieki var izmantot, lai uzbūvētu savas krāpnieciskās shēmas un stāstīt saviem upuriem.