Medijpratības pamati un reprezentācijas nozīme ikdienā

Autores: Monika Henlija (Hanley) un Krista Luīze Priedīte

Medijpratība nodrošina spēju neapjukt lielajā informācijas gūzmā, kas mūs pavada ik uz soļa. Šis ir otrais raksts sērijā, kas tapusi projekta “Digitālā Aktīvisma Akselerators” ietvaros, pievēršoties medijpratības pamatzināšanām, bez kurām šodienas pasaulē neiztikt. Šoreiz aplūkosim medijpratības pamatprincipus, iepazīstinot ar pieciem medijpratības pamatkonceptiem, kā arī ieskatu tajā, kādēļ dažādu grupu un pieredžu reprezentācija mediju saturā ir ļoti svarīga.

Medijpratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas ļauj piekļūt informācijai un mediju saturam, to analizēt, novērtēt un arī radīt. Jau šis īsais raksturojums skaidri norāda – kā lasītājam (arī skatītāja, klausītāja vai patērtētāja), tā satura veidotājam nepieiešamas dažādas prasmes un kompetences. 

Pamatu pamati – kā lasīt mediju tekstus

Mediju teksti – no ziņām avīzēs un ziņu portālos līdz reklāmām un filmām – veido mūsu pasaules uztveri. Kritiskā domāšana un prasme analizēt mediju saturu, neatkarīgi no tā, vai skatāmies uz avīzes pirmo lapu vai ritinām īpaši mums algoritmu kūrēto TikTok “For You” sadaļu, ir tas, kas palīdz atšķirt faktus no maldinošas un manipulatīvas informācijas, ļaujot veidot informētu viedokli par dažādiem jautājumiem.

Vēstījumu atšifrēšana. Kad redzam/dzirdam/lasām kādu mediju tekstu, viens no pirmajiem jautājumiem, ko sev uzdot, ir – kas ir šī satura mērķauditorija? Pārbaudiet, vai ir norādīts materiāla autors, iedziļinieties saturā un mēģiniet noteikt, kādas metodes autori ir izmantojuši, lai nodotu konkrētu vēstījumu. Kas ir tās vērtības, kas ir vēstījuma pamatā? No kāda skatupunkta vēstījums aplūko jautājumu? Šie jautājumi palīdz atklāt dažādu vēstījumu (un vēstītāju) nodomus, kas ir īpaši svarīgi, jo mediju teksti ikdienā nemanāmi ietekmē mūs un mūsu lēmumus.

Autorība un skatupunkts. Šim jautājumam jau pievērsāmies, taču, domājot par teksta autoru, vienmēr vēlama papildu iedziļināšanās. Kādēļ? Jo neatkarīgi no centieniem būt pēc iespējas objektīvākam, satura veidotāja iepriekšējā pieredze un vērtības atspoguļojas vēstījumā. Piemēram, izvēlētajā stāstījuma struktūrā, valodas lietojumā un vārdu izvēlē. Tādēļ arī tad, ja nezināt, kas ir ziņas autors, pārdomājiet, kādi aizspriedumi var ietekmēt autora perspektīvu. Kāds ir autora redzējums konkrētajā jautājumā? Autorības un skatpunkta izprašana ļauj atklāt slēptus vai neapzinātus kontekstus, kas var ietekmēt gala vēstījumu.

Reprezentācija. Kā jau iepriekš minēts, mediju teksti ietekmē mūsu pasaules uztveri, un dažādu sabiedrības grupu iekļaušanās (un iekļaušana) satura veidošanā un saturā ir sevišķi būtiska, lai lasītāju, skatītāju, klausītāju (vai patērētāju) ikdienā būtu klātesoša arī sabiedrības (un dažādu grupu viedokļu) daudzveidības reprezentācija. Tādēļ ir pavisam loģiski sev laiku pa laikam uzdot jautājumu: “Kā šajā saturā, ko tagad skatos, parādīta “grupa X”?” Izvērtējiet reprezentācijas precizitāti, pārdomājiet, vai vērojamas stereotipizācijas pazīmes, jo daudzveidības pieņemšana un integrācija mediju saturā ļauj atbrīvoties no stereotipiem un veidot iekļaujošāku mediju vidi un sabiedrību kopumā.

Kam šis saturs paredzēts? Veidojot saturu, tā autoram visbiežāk ir ideja par lasītāju, skatītāju, klausītāju (vai patērētāju), kam vēstījums paredzēts. Kas ir mērķauditorija? Analizējiet un mēģiniet noteikt, vai autors tekstā ir iekļāvis kādus pieņēmumus par vēlamo auditoriju. Šis jautājums ir svarīgs, jo nereti starp dažādām sabiedrības grupām viena un tā paša satura interpretācijas un potenciālā ietekme ir krasi atšķirīgas.

Ietekme. Medijiem ir patiesi liels spēks un vara, taču tas nav kaut kas, ko atceramies katru reizi, kad paņemam rokās telefonu un sākam ritināt saturu kādā no sociālo mediju aplikācijām. Pārdomājiet, kāda ir mediju ietekme uz sabiedrības un indivīdu ikdienu. Kā konkrēts vēstījums varētu likt justies tā patērētājam? Kāda būtu viņa reakcija?  Kā šī reakcija ietekmētu viņa dzīvi?

Teorijā šie jautājumi šķiet vienkārši, taču prasme analizēt saturu šādā veidā, šobrīd ir sevišķi būtiska, jo ļauj ar izpratni analizēt tekstus, nepārtrauktajā informācijas plūsmā nodrošinot iespēju pieņemt pārdomātus lēmumus.

Robežu nojaukšana: daudzveidīgas reprezentācijas nozīme

Medijos redzētais veido mūsu izpratni par visdažādākajām identitātēm. Reprezentācija spēlē arī nozīmīgu lomu dažādu stereotipu laušanā un empātijas un vienlīdzības veicināšanā. Patiesa un godīga dažādu grupu reprezentācija mediju saturā ir solis iekļaujošākas sabiedrības veidošanā. Piemēram, arvien biežāk redzam populārā kino stāstos iekļautus dažādas izcelsmes varoņus, taču tā ne vienmēr ir bijis. Diemžēl mediju vēsture ir arī marginalizētu grupu ne-reprezentācijas vēsture. Mūsdienās iepriekš marginalizētu vai nepietiekami reprezentētu grupu pārstāvniecība medijos liek skatītājiem, klausītājiem, lasītājiem un patērētājiem pārdomāt stereotipus, kas līdz šim valdījuši, un tos nojauc, vienlaikus radot tādus vēstījumus un stāstus, kas rezonē un ir saprotami daudz plašākai auditorijai.

Reālistiska reprezentācija veicina izpratni un empātiju, jo daudzveidīgu pieredžu atspoguļojums mediju saturā aicina auditoriju “iekāpt otra kurpēs”, vismaz cenšoties palūkoties uz pasauli no sev līdz šim sveša skatupunkta. Tādējādi pārstāvniecība mediju saturā var mainīt auditorijas izpratni par dažādām sabiedrības grupām, mazinot stereotipus un izvairoties no turpmākas diskriminācijas.

Taču nepatiesa un neprecīza reprezentācija mediju saturā ir bīstama. Maldinošs grupu vai indivīdu portretējums vai pat vienkārši kāda tēla iekļaušana saturā, tikai tādēļ, lai varētu “ievilkt ķeksi” un virspusēji parādīt, ka saturs ir “iekļaujošs” (angliski – tokenism), veicina iepriekš pastāvošu stereotipu leģitimizāciju un nostiprināšanos. Niansētu, autentisku un patiesu portretējumu trūkums veicina esošo aizspriedumu kultivēšanu plašākā sabiedrībā un liedz izprast dažādās pieredzes. Savukārt, reprezentējot kādu sabiedrības grupu vai indivīdu pārlieku pozitīvā gaismā, atšķirīgās pieredzes tiek vienkāršotas un vēstījums neatspoguļo patieso situāciju. Šādai praksei ir potenciāls veicināt jaunus aizspriedumus un stereotipus.

Apzināts un mērķtiecīgs darbs precīzu un patiesu reprezentāciju veidošanā ir mediju atbildība. Sabiedrībai tā ir iespēja kļūt pieņemošākai un iekļaujošākai, jo reprezentācija nozīmē arī atzīšanu – atpazīšanu, iedziļināšanos, izpratni un cieņu. Ikvienam ir tiesības būt pamanītam un sadzirdētam.

Šajā rakstā aplūkotie medijpratības pamatkoncepti ir kā ceļa karte kritiskam mediju tekstu lasījumam, kas ļauj analizēt saturu informatīvi piesātinātajā ikdienā. Pārstāvniecība medijos ir svarīga, un tā nav tikai frāze – reprezentējot sabiedrību visā tās daudzveidībā, iegūst pati sabiedrība un it sevišķi – grupas, kas līdz šim nav pietiekami pārstāvētas, jo iekļaujošs mediju saturs veicina iekļaujošas sabiedrības veidošanos.