Kā ne(ap)maldīties digitālajā vidē? Medijpratības pamatu pamati

Autores: Monika Henlija (Hanley) un Krista Luīze Priedīte

Mēs dzīvojam laikā, kad ik dienu tiek radīts, apkopots, strukturēts un pārraidīts daudz vairāk informācijas nekā jebkad agrāk. Nepatiesas reklāmas valgos var iekrist pat visuzmanīgākais un piesardzīgākais interneta lietotājs. Tehnoloģijām, sociālajiem medijiem un mākslīgā intelekta rīkiem var būt pozitīva ietekme uz indivīdiem un kopieām, taču neprasmīgai rīcībai digitālajā vidē var būt arī postošas sekas. Šī četru rakstu sērija, kas tapusi projekta “Digitālā Aktīvisma Akselerators” ietvaros, pievērsīsies medijpratības pamatzināšanām, bez kurām šodienas pasaulē neiztikt. Sāksim ar jautājumu – kā pasargāt sevi no maldinoša satura?

Nemanāmas reklāmas, acīmredzami neīsti produkti, kas sola atrisināt visas dzīves problēmas, un šķietami neitrālā saturā (kaut vai mīlīgā video ar kaķēniem!) paslēpta politiskās dienaskārtības tematika. Mēs daudz nepārspīlētu, ja teiktu, ka prasme atšķirt patiesību no izdomājumiem un viltojumiem pēdējā laikā pati par sevi kļuvusi par mākslas paveidu, no sabiedrības pieprasot ne vien kritiskās domāšanas prasmes, bet arī padziļinātu izpratni par tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Šajā kontekstā pēdējā laikā it sevišķi aktualizējies jautājums par mākslīgā intelekta rīku lietošanas pozitīvajiem un ne tik pozitīvajiem efektiem.

Taču pirms iedziļināmies reklāmu un algoritmu pasaulē, atkārtosim pašus medijpratības pamatus – to, kā saprast, vai atrastajai vai ieraudzītajai informācijai var uzticēties. Šajā rakstā ar avotiem saprotam jebkuru informācijas avotu – sociālo mediju personību, zīmolu, žurnālistu, ekspertu u.c.

Avotu uzticamības ābece: 6 informācijas novērtēšanas soļi

Avota autoritāte. Iedomājieties situāciju, kurā jūs varētu paļauties uz informāciju, kas nākusi no avota, kas nepavisam nav kvalificēts runāt par konkrēto tēmu. Ir viegli noticēt cilvēkiem, kuri ir pašpārliecināti un ar pārliecību skaidro sarežģītas (vai pat ne tik sarežģītas) tēmas. Taču vienmēr ir jācenšas paskatīties aiz radītā tēla, jo zinošs tēls reizēm tiešām ir tikai tēls. Vienmēr pārliecinieties, ka avots ir gana kvalificēts un viņam patiesi ir nepieciešamās zināšanas, lai runātu par konkrēto tēmu. Vienmēr meklējiet pazīmes, kas apliecina avota autoritāti un kvalifikāciju – izglītību, amatu vai citu norādi, ka avots zina un saprot, par ko runā.

Avota intereses. Iedomājieties situāciju, kurā paļaujies uz kādu, kuram ir slēptas intereses. Tas var būt kaut kas pavisam neliels un ikdienas dzīvē mazsvarīgs, piemēram, preces iegāde no kāda mājražotāja, kam ir kāds interešu konflikts. Tomēr, tomēr – jebkurā dzīves situācijā ir labāk zināt, ka interešu konflikta nav un neviens savu auditoriju nemaldina. Iespēju robežās vienmēr pārbaudiet, kāda ir avota atklātības politika, ko un kā avots dara ar informāciju, kas ir viņa rīcībā, un vai pastāv interešu konflikta iespējamība.

Avota precizitāte. Iedomājieties, kādas sekas varētu būt, paļaujoties uz neprecīzu informāciju. Šis ir kaut kas, kas attiecas uz visām dzīves situācijām – sākot ar jautājumiem par uzturu, beidzot ar politiķu apgalvojumiem. Vienmēr izpētiet “avota pagātni” – vai iepriekš paustie apgalvojumi ir bijuši patiesi, vai avots ir nodrošinājis faktuālu informāciju. Ja iespējams, salīdziniet apgalvojumus ar citu respektablu avotu pausto, lai pārliecinātos par to patiesumu.

Avota atklātība. Iedomājieties, ka kāds liek noticēt kaut kam vienkārši “tāpēc, ka es tā teicu”. Vienmēr pārliecinieties, ka avoti atklāj to, kā iegūta informācija. Uzticami avoti vienmēr atklāj savas informācijas ieguves un apstrādes metodes. Ja avots to neizpauž, varat to uzskatīt par brīdinājuma signālu – sarkano karogu.

Avota objektivitāte. Aizspriedumu pilnai informācijai uzticēties nevajag. Vienmēr pārdomājiet, kā paļaušanās uz nepilnīgu informāciju vai fokusēšanās uz nenozīmīgu temata aspektu var atspēlēties uz secinājumu kvalitāti. Pārliecinieties par avota objektivitāti un pārbaudiet, vai ir vērojamas aizspriedumu pazīmes – valodā, tonī vai vispārējā informācijas prezentācijā. Uzticami avoti informāciju sniedz objektīvi, nepakļaujoties konkrētai dienaskārtībai un neieņemot pozīciju, taču jāņem vērā, ka žurnālistikas standarti mūsdienās  neprasa absolūtu neitralitāti katrā jautājumā, īpaši, ja tas ir pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem.

Avota aktualitāte. Novecojusi informācija var būt bīstama. Ja sabiedrība turpinātu uzticēties vairākas desmitgades vecām pārliecībām un pētījumiem, pasaule nebūtu tik attīstīta kā tagad. Vienmēr pārliecinieties, ka avotu sniegtā informācija ir aktuāla, kā arī pārbaudiet publicēšanas datumu. Labā ziņa – arvien vairāk interneta ziņu portālu pēdējā laikā izvieto pamanāmas norādes par to, ka raksts publicēts pirms vairākiem gadiem.

Šie visi, protams, ir medijpratības paši pamati, taču to pielietošana ikdienā ļauj informāciju patērēt un interpretēt daudz pārliecinošāk un drošāk, jo avotu uzticības izvērtējums stiprina ne vien medijpratību, bet arī arī kritisko domāšanu.

Kā atšifrēt maldināšanu? Slēptās reklāmas un algoritmi

Visticamāk, ikviens no mums ir redzējis kādu slēptas reklāmas gadījumu. Arī aina ar pateicīgi izvietotu limonādes pudeli kādā iecienītā seriālā un sociālo mediju ietekmētājs, kas paziņo par savu jaunāko pirkumu, ir reklāma. Reizēm šīs metodes ir skaidri atpazīstamas, taču dažreiz tās paskrien mums garām indormācijas gūzmā. Kā zināt, ka saturs nav radīts tā, lai slēpti pārliecinātu? Atgādināsim dažas biežākās reklāmas satura slēpšanas metodes un sniegsim padomus, kā izvairīties no maldināšanas.

Spornsorēti ieraksti sociālajos medijos. Ja domājam par sev redzamo sociālo mediju ziņu plūsmu (feed) kā par skatuvi, sponsorētos ierakstus varam dēvēt par tās zvaigznēm – tie vienmēr būs priekšplānā un pamanāmi. Neskatoties uz valstu centieniem radīt jaunus likumus un noteikumus, lai regulētu ietekmētāju un satura veidotāju praksi, kā sociālajos medijos uzskatāmi norādīt faktus par sadarbību ar kādu zīmolu vai uzņēmumu, sponsorēti ieraksti nemanāmi iefiltrējas mūsu patērētajā saturā, kļūstot teju nenošķirami no citām ziņām. Norādes #reklāma, #paidpartnership, “Sponsored” un tamlīdzīgas atzīmes pie ieraksta pasaka priekšā, ka redzat reklāmu.

Ietekmētāju mārketings. Ietekmētāi veiksmīgi popularizē dažādus produktus un pakalpojumus. Tas ir viņu darbs, par ko viņi kā satura veidotāji saņem atlīdzību.Taču ne visi ietekmētāju ieraksti sociālajos medijos ir tapuši kādas sadarbības ietvaros – viņi dalās arī ar stāstiem par savu ikdienu, tādējādi noturot un veicinot auditorijas interesi par sevi. Ietekmētājiem raksturīgas izcilas satura veidošanas prasmes, un viņu saturs sociālo mediju  ziņu plūsmā iekļaujas pavisam organiski. Redzot ietekmētāju saturu, vienmēr jāpieturas pie sešiem informācijas izvērtēšanas soļiem, ko aplūkojām iepriekš. Vienmēr izvērtē ietekmētāju saturu kritiski un pārliecinies, ka saturā nav slēptas reklāmas pazīmju.

Produktu izvietošana. Daudzi satura veidotāji reklamē produktus, izvietojot tos saturā. Šis ir kaut kas, ko redzam arī filmās un seriālos. Produkti, kas stratēģiski izvietoti scenogrāfijā, nemanāmi saplūst ar stāstu, popularizē zīmolu un teju neizskatās pēc reklāmas. Lai pamanītu šādi slēptas reklāmas, pievērsiet uzmanību saturam, kurā kāds produkts īpaši izcelts. Starp citu – var palīdzēt arī konkrētā zīmola mārketinga vēstures izpēte, jo zīmoli, kas reiz izmantojuši produktu izvietošanu, pie tās mēdz pieturēties.

Dažādas reklāmu slēpšanas metodes pēdējo gadu laikā vērojamas arvien biežāk. Reklāmraksti tiek uzdoti par ziņām, sponsorēšanas fakti – noklusēti. Kritiski izvērtējot saturu, ko redzat ikdienā, varat sevi pasargāt. Ja kaut kas rada sajūtu, ka redzat reklāmu, bet tomēr ziņai gribat uzticēties, izpētiet saturu padziļinātāk pirms pieņemat to par patiesību – meklējiet norādes, kas liecina par sadarbību ar zīmolu, analizējiet saturu un informācijas pasniegšanas veidu, pētiet zīmolus un personības, ar kurām zīmoli bieži sadarbojas un esiet acīgi, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus un maldinošas reklāmas neietekmētu jūsu lēmumus.

Sociālo mediju algoritmi. Kāpēc tiem vajadzīgi mūsu dati?

Iedomājieties, ka jūsu dzīve tiešsaistē ir balta papīra lapa. Iztēlojieties, ka ikviens klikšķis, ikviens teksta ievades gadījums un ikviens lapas ritinājums, tiek uz šīs lapas atzīmēts. Tā visnotaļ ātri tiks pierakstīta pilna! Šāda tiešsaistes dzīves dienasgrāmata pavisam tieši palīdz algoritmu darbam. Algoritmi analizē lietotāju uzvedību tiešsaistē, lai piedāvātu “personalizētu pieredzi”, ietekmējot redzamās reklāmas un potenciāli – arī jūsu lēmumus par pirkumiem. Sociālo mediju platformas un ziņu portāli piedāvā dažādus rīkus, lai lietotāji varētu ietekmēt savu digitālo pieredzi. Nebaidieties tos izmantot – pārskatiet lapu privātuma uzstādījumus, lai kontrolētu savu datu izmantošanu. Tādējādi jūs varēsiet ietekmēt savu tiešsaistes pieredzi – lai arī reklāmas arvien redzēsiet, tās nebūs piesaistītas jūsu interesēm un dzīvesstilam.

Pielietojot mūsu padomus savā ikdienas digitālajā dzīvē, jūs varat kļūt par kritiskākiem un vērīgākiem satura patērētājiem, tādējādi veicinot kvalitatīvāku digitālo kultūru. Pasaulē, kurā daudzi no mums bieži saka “informācijas ir par daudz”, dažkārt tās patiešām ir “par daudz”, tādēļ medijpratība ir īpaši svarīga, jo šīs zināšanas ļauj izvairīties no manipulācijām un sniedz iespēju digitālajā vidē justies drošāk un pārliecinošāk.