Vēja turbīnu kaitīgums veselībai nav pierādīts
APGALVOJUMS
Vēja turbīnas kaitē veselībai un izraisa klimata pārmaiņas.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Pētījumi liecina, ka vēja turbīnas nekaitē veselībai. Turbīnu infraskaņa neveicina klimata pārmaiņas.
Decembrī populārā video biedē, ka turbīnas cilvēkiem kaitē pat desmit kilometru attālumā. Latvijā lieljaudas turbīnām noteiktais minimālais attālums no dzīvojamajām un publiskām ēkām ir 800 metri.
Video autors runā par “jaunākajiem pētījumiem, kas pasaka, ka iedzīvotājs vispār tuvāk par 10 km no vējā torņa dzīvot nevar”. Uz lūgumu nosaukt konkrētus pētījumu video autors pēc būtības neatbildēja. Re:Check šādus pētījumus neatrada.
Sociālajos medijos jau iepriekš bijuši nepamatoti maldi, ka vēja turbīnas un to radītā infraskaņā it kā izraisa dažādas kaites, piemēram, demenci un asinsvadu slimības.
Vai vēja turbīnas kaitē veselībai?
Šo tematu pētījuši vairāki zinātnieku kolektīvi dažādās valstīs
2021. gadā Nīderlandes Sabiedrības veselības un vides pētniecības institūta zinātnieki apkopoja virkni pētījumu par vēja turbīnu iespaidu uz veselību. Balstoties uz šiem pētījumiem, viņi secināja, ka turbīnu radītā skaņa nekaitē ne sirds un garīgajai veselībai, ne miegam. Tā arī nepalielina diabēta risku. 2023. gadā Sidnejas Universitātes un citu mācību iestāžu zinātnieki publicēja pētījumu, kurā cilvēkus trīs diennaktis pakļāva infraskaņai, tādējādi imitējot vēja turbīnu iespaidu. Viņi secināja, ka tā neizraisa veselības traucējumus.
Vairākās valstīs zinātnieki ir konstatējuši, ka aptuveni 5 % cilvēku, kas dzīvo netālu no vēja turbīnām, sūdzas par dažādām kaitēm. Visbiežāk tās ir galvassāpes, nogurums, nelabums, troksnis ausīs un paaugstināts asinsspiediens. Kā simptomu cēloni cilvēki bieži vien min vēja turbīnu radīto infraskaņu vai dzirdamo skaņu. Taču virkne pētnieku kolektīvu lēš, ka infraskaņas radītie simptomi cilvēkiem varētu būt “galvā”.
Piemēram, vienā pētījumā Oklendas Universitātes zinātnieki sadalīja 52 cilvēkus divās grupās. Vienai grupai piedāvāja tādu informāciju, kas vedina uz domām par infraskaņas radītiem simptomiem, bet otriem – tādu, kas šādas bažas nerada. Tad abas grupas pakļāva reālai infraskaņai un placebo jeb fiktīvai infraskaņai. Pētnieki secināja, ka par simptomiem sūdzējās tā cilvēku grupa, kura pirms tam saņēma negatīvo informāciju. Turklāt viņi to darīja neatkarīgi no tā, vai “dzirdējuši” īsto infraskaņu vai placebo.
Plašāk par to, ka simptomiem varētu būt psiholoģisks raksturs, Re:Check iepriekš skaidrojis šeit.
Vai vēja turbīnas kaitē klimatam?
Tālāk video autors pauž:
“Kas notiks ar klimatu? Jo darbība ar infraskaņu maina klimatu.”
Klimats ir laikapstākļu vidējais rādītājs ilgstošā periodā. Par klimatu parasti runā 30 gadu mērogā. Mūsdienās galvenais klimata pārmaiņu cēlonis ir straujā globālā sasilšana, ko galvenokārt izraisa cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes. To apliecina absolūtais vairums klimata zinātnieku. Plašāk par cilvēka iespaidu uz klimatu Re:Check rakstījis šeit.
Elektrības ražošana ar vēju tiešā veidā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Izmeši rodas, iegūstot un transportējot būvēšanai nepieciešamos materiālus. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes, Eiropas Ekonomikas komisijas un citu iestāžu apkopotā informācija liecina, ka vēja turbīnas ir viens no klimatam draudzīgākajiem elektrības ražošanas veidiem.
ASV Jeila Universitāte norāda – ņemot vērā arī būvēšanu un transportēšanu, vēja turbīnas rada 8–20 gramus siltumnīcefekta gāzu uz katru saražoto kilovatstundu elektrības. Tas ir 20–150 reizes mazāk, nekā ražojot elektrību ar dabasgāzi.
Atsevišķi pētījumi liecina, ka ļoti lieli vēja parki atsevišķos gadījumos var nedaudz mainīt apkārtējās teritorijas temperatūru un laikapstākļus. Piemēram, Ķīnā Gonges pašvaldībā pētnieki novēroja, ka ap liela vēju parku vidējā temperatūra naktīs kāpusi par 0,5 Celsija grādiem, bet dienā samazinājusies par 0,5°C.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
Atbalsti Re:Baltica →
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.