Vēja turbīnu infraskaņa neveicina mirstību no vaskulārās demences

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Facebook 1300 lietotāji dalījušies ar ierakstu par to, ka vēja enerģija nogalina. Lai gan ierakstā teikts, ka pētnieki novērojuši korelāciju starp infraskaņu un palielinātu mirstību, šāds pētījums neeksistē vai arī publiski nav atrodams. Apgalvojuma pamatā ir viena pensionēta ārsta izteikumi par mirstību no vaskulārās demences divās Zviedrijas pašvaldībās. Ārsta paustais publicēts galēji labējā portālā, kas regulāri izplata melus un sazvērestības teorijas. 

Ierakstā pausts:

“Mums vēja enerģija ir lieka, bīstama. Tā nogalina. (..) Pētnieki pirmo reizi ir novērojuši korelāciju starp vēja turbīnu radīto infraskaņu un palielinātu mirstību asinsvadu demences gadījumā. (..) Zviedrijas mediji atsaucas uz provizoriskiem rezultātiem, kas iegūti, analizējot mirstību vaskulārās demences gadījumā un to iespējamu saistību ar lielām vēja turbīnām, kas Zviedrijā iepriekš nav pētīts.”

Autore min, ka informācijas avots ir portāla The Epoch Times zviedru versija.

Citā ierakstā viņa biedē, ka “vēja turbīnu radītā infraskaņa nogalina”. No viņas rakstītā komentāros noprotams, ka apgalvojums balstīts jau minētajā rakstā par Zviedriju.

Vai vēja turbīnu vibrācijas ir saistītas ar demenci?

Infraskaņa ir skaņas viļņi ar frekvenci zem 20 herciem. Infraskaņu parasti uzskata par cilvēkiem nedzirdamu, taču to var uztvert, ja infraskaņai ir ļoti augsta intensitāte jeb skaļums. Dabā infraskaņu rada, piemēram, vulkāni, okeāna viļņi, ūdenskritumi un ziemeļblāzma.

Strādājošas vēja turbīnas rada zemas frekvences skaņu, tajā skaitā infraskaņu, kuru cilvēki parasti nedzird. Par šīs skaņas ietekmi uz veselību ir veikti dažādi pētījumi Kanādā, Austrālijā, Somijā un citur. Tajos nav secināts, ka turbīnu radītā skaņa izraisa vaskulāro demenci vai nāvi.

Piemēram, 2023. gadā Sidnejas Universitātes un citu mācību iestāžu zinātnieki publicēja pētījumu, kurā cilvēkus trīs diennaktis pakļāva infraskaņai, tādējādi imitējot vēja turbīnu ietekmi. Viņi secināja, ka tā neizraisa nekādus veselības traucējumus. Pie līdzīga secinājuma 2021. gadā nonāca arī Nīderlandes pētnieki, kuri analizēja 69 akadēmiskas publikācijas.

Kas ir informācijas avots?

The Epoch Times zviedru versijas rakstā par vēja turbīnu saistību ar vaskulāro demenci. Informācijas avots ir pensionēts iekšķīgo slimību un alerģiju ārsts Henings Teorels. 

Ārsts esot konstatējis, ka Zviedrijas apgabalos, kuros ir četru vai vairāk megavatu jaudas vēja elektrostacijas, iedzīvotāji biežāk miruši no vaskulārās demences. Nāvju skaits it kā bijis lielāks arī apgabalos ar mazākas jaudas elektrostacijām, taču saistība bijusi vājāka. Pēc Teorela teiktā mirstība visvairāk palielinājusies Kalmaras un Pīteo pilsētās, pie kurām pirms pāris gadiem uzcelti vēja parki. Ārsts mirstības kāpumā vaino vēja turbīnu radīto infraskaņu, bet neskaidro, kapēc. Teorels rakstā nav sniedzis nekādus pierādījumus šādai saiknei, netiek arī ziņots, ka viņš būtu veicis kādu dziļāku analīzi..

Teorela paustais ir apšaubāms vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, nav zināms, kur viņš ņēmis datus par to, cik cilvēki miruši no vaskulārās demences. Epoch Times rakstā minēts, ka lielākais mirstības kāpums bijis Kalmaras un Pīteo pilsētās. Taču Zviedrijas oficiālie dati par nāves cēloņiem tik smalku informāciju nesniedz – dati ir pieejami tikai par lēnēm (zviedriski – län), kas ir augstāks administratīvais iedalījums.

Re:Check salīdzināja jaunākos Zviedrijas Nacionālās Veselības un labklājības padomes un Zviedrijas Enerģētikas aģentūras datus. Tie liecina, ka ne vēja turbīnu skaitam lēnē, ne vēja enerģijas kapacitātei nav statistiski nozīmīgas korelācijas ar miršanu no vaskulārās demences.

Otrkārt, Teorels nesniedz pierādījumus, ka miršanu no vaskulārās demences veicinājušas tieši vēja turbīnas vai infraskaņa. Tam varētu būt virkne dažādu iemeslu. Infraskaņas ietekmi nevar pierādīt, vienkārši pasakot, ka kādā pilsētā pēc vēja parku uzbūvēšanas palielinājies nāvju skaits.

Treškārt, Teorels jau vairākus gadus iestājas pret vēja enerģiju. Tādēļ apšaubāms, vai viņš datus ievācis godprātīgi un neitrāli.

Ceturtkārt, Teorela darbs vēl nekur nav publicēts, tādēļ nav zināmas nekādas detaļas par to. Piemēram, par cik cilvēkiem un kādu laika posmu ārsts ievācis datus, kā tos analizējis un kā izvērtējis citus iespējamos mirstības cēloņus. 

Kas ir The Epoch Times?

The Epoch Times ir galēji labējs medijs, kuru dibināja pret Ķīnas valdību vērstā reliģiskā kustība Falun Gong. Medijam ir interneta vietnes 33 valstīs. Sākotnēji tā galvenais mērķis bija popularizēt Falun Gong un kritizēt Ķīnas valdību, kas kustību bija aizliegusi. Taču 2015. gadā The Epoch Times sāka rakstīt galvenokārt par ASV politiku no galēji labēja skatpunkta.

The Epoch Times regulāri izplata melus un sazvērestības teorijas. Piemēram, ka klimata pārmaiņas neesot īstas un ka kovida vakcīnas izraisot spontānos abortus. Medijs arī izplatījis QAnon sazvērestības teoriju – uzskatu, ka ASV prezidents Donalds Tramps slepeni cīnās ar “liberālu eliti”, kas nodarbojas ar sātaniskiem rituāliem un bērnu tirdzniecību.

Secinājums: Patlaban zinātniski pētījumi nepierāda, ka vēja turbīnu radītā infraskaņa izraisītu vaskulāro demenci vai citas slimības. Facebook ierakstā norādītais informācijas avots nepierāda, ka vēja turbīnu infraskaņa nogalina.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.