Vanšu tilta remonts nebūs tikai kosmētisks
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Vairāk nekā 900 Facebook lietotāju dalījušies ar dezinformatora Rūdolfa Brēmaņa video par to, ka plānotajā Vanšu tilta rekonstrukcijā par 100 miljoniem eiro veikšot tikai kosmētisko remontu. Tāpat Brēmanis stāsta, ka Latvija esot viena korumpētākajām valstīm pasaulē. Brēmanis, kurš regulāri izplata netiesu informāciju, arī šoreiz maldina.
Brēmanis sāk video, runājot par iecerēto Rīgas Vanšu tilta rekonstrukcijas projektu:
“Dārgā Rīgas dome ir reaģējusi beidzot un tātad ir izsludinājusi konkursu, kurā uzvarējis, protams… pieteicies tikai viens kandidāts (..) un izmaksas – 100 miljoni eiro. (..) Paremontēt, piekrāsot, kosmētisko remontu, kāpēc gan ne?”
Plānotais Vanšu tilta remonts nav tikai kosmētisks. Remontdarbu mērķis ir novērst bojājumus un pagarināt tilta mūžu. Kā pērn novembrī skaidroja Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji, plānots, piemēram, izbūvēt jaunu brauktuvi, nomainīt bojātās vantis un balstīklas, kā arī paplašināt ietvi un ierīkot veloceļu abās tilta pusēs. Visu būvdarbu saraksts apskatāms šeit dokumentā “TS pielikumi_ Būvniecības ieceres dokumentācija”.
Nav arī taisnība, ka konkursam ir uzvarētājs. Brēmanis video Facebook publicēja 23. jūlija vakarā, bet jau pēcpusdienā sabiedriskie mediji bija ziņojuši, ka iepirkums noslēgts bez rezultāta. Vienīgais pretendents Daugava Nexus piedāvājis būvdarbus veikt par teju 100 miljoniem eiro, bet Rīgas pašvaldība bija plānojusi tam veltīt 42 miljonus eiro. Patlaban tiek plānots jauns iepirkums, iespējams, samazinot kādas prasības.
Latvija nav viena no korumpētākajām valstīm pasaulē
Brēmanis izmaksās vaino korupciju:
“Par cik Latvijā mums korupcijas līmenis ir ļoti augsts – viens no augstākajiem pasaulē.”
Šim apgalvojumam nav nekāda pamatojuma; Brēmanis tam nesniedz nekādus pierādījumus.
2019. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs skaidroja, ka korupcijas līmeni izmērīt ir teju neiespējami, jo tai ir slēpts raksturs, tā ir daudzpusīga un grūti nodefinējama problēma. Iespējams, atzītākais mēģinājums to izvērtēt ir Transparency International ikgadējais korupcijas uztveres indekss (KUI), uz kuru publiski atsaucas arī KNAB.
KUI parāda pašas organizācijas izvēlētu uzņēmēju un ekspertu redzējumu par sabiedriskā jeb valsts sektora korupciju. Vērtēšanā piedalās 12 dažādas organizācijas, to skaitā, Pasaules banka un Pasaules ekonomikas forums; katru valsti izvērtē eksperti no vismaz trim organizācijām. Pēc tam viņu rezultātus apkopo Transparency International, kas izsaka tos, kā vienu kopīgu atzīmi. Pēc jaunākā Transparency International ziņojuma Latvija esot 36. vietā no 180 valstīm (jo augstāka vieta, jo mazāks priekšstats, ka valstī ir korupcija). Par spīti tam, ka KUI ir plaši atzīts, virkne pētnieku un starptautisku organizāciju norāda, ka tam ir būtiski trūkumi. Plašāk par to Re:Check ir skaidrojis šeit.
Jaunākajā Eirobarometra ziņojumā par korupciju redzams, ka Latvijas iedzīvotāju uztvere par korupciju savā valstī ir tuvu vidējai ES vērtībai. Aptuveni 7% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā saskārušies ar korupciju (ES vidēji ir 6%). Savukārt par izplatītu problēmu Latvijā to uzskata 78% iedzīvotāju (ES vidēji ir 68%). Re:Check neatrada līdzīgas aptaujas, kurās iekļautas arī citas valstis.
Eiropas Pretkorupcijas un valsts veidošanas pētniecības centrs korupciju mēra citādi. Centra pētnieki ir sarindojuši valstis pēc tā, cik tajās ir priekšnosacījumu korupcijai un cik caurredzama ir valsts pārvalde un institūcijas. Arī pēc šiem rādītajiem Latvija nav pasaules sliktākajā galā. Pēc abiem esam labākajo 20 procentu valstu vidū.
Secinājums: Planotie Vanšu tilta remontdarbi nav tikai kosmētiski; tie paredz novērst bojājumus un pagarināt tilta mūžu. Korupciju grūti izmērīt, taču pēc esošajiem korupcijas līmeņa izvērtēšanas indeksiem Latvija nav korumpētāko valstu vidū.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.