Meklēt

Vai taisnība, ka zelta vietā tagad Latvijai ir valsts parāds?



Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Kāda populāra Facebook ierakstā vedināts domāt, ka Latvijā atšķirībā no pirmskara perioda vairs nav zelta, bet ir tikai parāds. Tā nav taisnība. Zelts Latvijai gan bija tolaik, gan ir tagad – tieši tāpat kā valsts parāds. 

Ierakstā pausts:

“Līdz Latvijas okupācijai 40.gadā Latvijai piederēja 12,2 tonnas zelta. 1600 kilogrami atradās Latvijas bankas glabātavā. Pārējais tika nosūtīts uz ārvalstīm… Šobrīd, 30 gadus pēc “neatkarības” atgūšanas Latvijai (ja izsaka zeltā) PARĀDS IR VAIRĀK NEKĀ 300 TONNAS ZELTA… (..) Lūk kur Latviju ir novedusi bezierunu klausīšana Eiropas Savienībai un Latvijas partiju sistēma ar saviem ārzemju ielikteņiem…”

Pirms Latvijas okupācijas 1940. gadā valsts zelta rezerves bija 12,2 tonnas. Lielākā daļa no tām jeb 10,6 bija noguldītas ārzemju – Lielbritānijas, ASV, Francijas, Šveices – bankās. Pārējās 1,6 tonnas, kas atradās Latvijā, vēlāk piesavinājās padomju vara. Okupācijas gados viena tonna tika iztērēta, lai sniegtu palīdzību bēgļiem no Latvijas un uzturētu Latvijas vēstniecību ASV.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas Bankā (LB) atgriezās atlikušās 9,6 tonnas zelta, no kurām teju divas 1992. un 1993. gadā tika pārdotas starptautiskajā tirgū par ārvalstu valūtu. Tāpat kā tolaik patlaban Latvijas Bankai ir 7,7 tonnas zelta. No tām 1,1 tonna tika iekļauta Eiropas Centrālās bankas rezervēs saistībā ar Latvijas pievienošanos eirozonai 2014. gadā. Taču tas joprojām ir Latvijas zelts. Pirms pusotra gada LB Re:Check skaidroja: “Var teikt, ka mēs šo zeltu esam aizdevuši eirosistēmai un pēc būtības tas joprojām ir Latvijas zelts. Tam nav nekāda pamata, bet, ja ar eiro kaut kas notiktu, mēs varētu prasīt to atdot.”

Ieraksta autors tā laika zelta krājumu pretstata valsts parādam mūsdienās. Taču Latvijas valsts bija aizņēmusies arī pirms Latvijas okupācijas. Kā norādīts, piemēram, 1939. gada Latvijas statistikas gada grāmatā, tolaik valsts ārējie aizņēmumi bija 130,7 miljoni latu, bet iekšējie – 7,4 miljoni. Salīdzinājumam valsts kopējie ieņēmumi 1939. gadā bija 198 miljoni latu. 

To, kā tieši “ārzemju ielikteņi” un “bezierunu klausīšana Eiropas Savienībai” ietekmējusi zelta rezerves, ieraksta autors nestāsta. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas vispārējās valdības parāds audzis par piecarpus miljardiem eiro. Taču, kā skaidrojusi Fiskālās disciplīnas padome, Latvijas Bankas un SEB bankas ekonomisti, pieaugums daļēji saistīts ar Covid-19 pandēmiju, globālo energocenu krīzi un Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būtiski palielinājis iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai nepieciešamo atbalstu. Latvijas valsts parāds procentuāli pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (plašāk par to Re:Check rakstījis šeit).

Secinājums: Pretēji tam, ko vedina domāt kāda Facebook ieraksta autors, Latvijai joprojām ir zelta rezerves un tās nav mainījušās kopš 1993. gada. Valsts parāds Latvijai bija arī pirmajā neatkarības periodā pirms okupācijas.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.