Vai ar dzeramo sodu var noteikt kuņģa veselību?

APGALVOJUMS

Kuņģa skābes līmeni var noteikt, iedzerot ūdeni ar sodu un gaidot atraugu.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Tā sauktā sodas testa efektivitāte nav pierādīta, un ārsti to neiesaka.

Līdz Latvijai nonācis ārzemēs populārs TikTok trends – veselības influenceri iesaka pārbaudīt gremošanas sistēmas veselību ar dzeramās sodas palīdzību. Kāds fitnesa treneris ar 200 tūkstošiem Facebook sekotāju video krieviski stāsta:

“Ļoti svarīgs veselas gremošanas sistēmas rādītājs ir skābums. Kā pārbaudīt savu skābumu? Paņem pusglāzi ūdens un sodu – pusi karotes. Samaisi un iedzer no rīta tukšā dūšā. Uzņem laiku un gaidi atraugu, un pēc tam skaties šo tabulu.”

Blogeris iesaka uzņemt laiku un gaidīt atraugu. Ja atrauga ir mazāk nekā pēc 30 sekundēm, skābes it kā ir par daudz, bet ja pēc 2–5 minūtēm – par maz. Dažu ārzemju influenceru video minēts atšķirīgs sodas daudzums un citi laika intervāli. 

Citos video skaidrots, ka testa pamatā esot ķīmiskā reakcija – dzeramā soda jeb nātrija bikarbonāts reaģē ar kuņģa sālsskābi, kā rezultātā rodas sāls, ūdens un ogļskābā gāze. Ja kuņģī nonāk vai rodas daudz ogļskābās gāzes, cilvēks atraugājas. Tā paša iemesla dēļ atraugāšanās notiek, dzerot gāzētus dzērienus.

Sarakstē ar Re:Check Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca skaidro, ka šis tests nav zinātniski pamatota un pārbaudīta kuņģa skābes noteikšanas metode. Līdzīgu nostāju iepriekš pauduši arī Lielbritānijas Funkcionālās gastroenteroloģijas klīnikas eksperti, kuri piebilst – galvenais atraugu cēlonis ir gaisa ierīšana, piemēram, strauji dzerot. 

Biežākie zema kuņģa skābes līmeņa simptomi ir uzpūties vēders, biežas atraugas, diskomforts un neraksturīgi ilga sāta sajūta. Savukārt pārāk augstam skābes līmenim raksturīgs diskomforts vēderā, nelabums, vemšana, caureja, dedzināšana un maza apetīte. Kuņģa skābes līmeni var precīzi noteikt pie ārsta.

Bieža dzeramās sodas lietošana lielās devās – vairākas tējkarotes dienā – var nopietni kaitēt veselībai. Sodas pārdozēšana var izraisīt, piemēram, vemšanu, caureju, muskuļu spazmas un krampjus, kuņģa plīsumus vai pat nāvi.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.