Skaidrojam biežāk izplatītos mītus par Stambulas konvenciju

Publiskajā telpā atkal izskan daudz dažādu mītu par Stambulas konvenciju –  Eiropas Padomes izstrādāto līgumu, kura mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Skaidrojam biežāk dzirdētos. 

Īsumā:

Vai Latvijas Krimināllikumā ir iekļauts viss, kas ir konvencijā?

Vai konvencija paredz atvieglot dzimuma maiņu?

Vai konvencija liek valstij uzņemt migrantus?

Vai konvencija aizsargā tikai specifiskas grupas?

Vai konvencija paredz mainīt izglītības materiālus?

Vai konvenciju uzspiež no ārzemēm?

Stambulas konvencijas teksts lasāms šeit; Latvijas pievienotā deklarācija – te. 

Vai Latvijas Krimināllikumā ir iekļauts viss, kas ir konvencijā?

Jau pirms nepilniem desmit gadiem Labklājības ministrijas (LM) publicētā informācija liecināja, ka lielākā daļa konvencijas nosacījumu ir ietverta Latvijas normatīvajos aktos. Taču tā paredz ne tikai mainīt normatīvos aktus, bet arī īstenot konkrētus pasākumus, kas mazinātu vardarbību un palīdzētu tās upuriem. Piemēram, veidot diennakts centrus no seksuālās vardarbības cietušajiem, anonīmus krīzes dzīvokļus katrā pašvaldībā, regulāri ievākt statistikas datus un analizēt vardarbības galvenos cēloņus, ieviest koordinācijas mehānismus starp iestādēm, kuras atbild par vardarbības novēršanas politiku un pasākumiem.

LM šogad oktobrī publicētais informatīvais ziņojums par konvencijas īstenošanas progresu rāda, ka organizētas mācības un skaidrojošs darbs, ieviests krīzes tālrunis potenciālu vardarbības gadījumu mazināšanai un citi pasākumi. LM skaidro, ka pēdējos gados būtiski palielināta valsts iesaiste vardarbības novēršanā, paplašināti atbalsta pakalpojumi un uzlabota tiesiskā aizsardzība.

Ratificēšana arī nozīmē uzraudzības mehānismu – starptautiskās neatkarīgu ekspertu grupas GREVIO monitoringu. Tā regulāri auditē valstu progresu konvencijas mērķu sasniegšanā, publicē ziņojumus par rezultātiem un iesaka tālāku rīcību.

Vai konvencija paredz atvieglot dzimuma maiņu?

Stambulas konvencijā nav pantu, kas paredz jebkādā veidā regulēt dzimuma maiņu, citus ar to saistītus jautājumus.

Bieži baiļu sēšana notiek tieši par bērniem. It kā konvencijas iespaidā viņiem ļaušot mainīt dzimumu. Re:Check par to rakstīja, piemēram, šeit un šeit. Tam nav nekāda pamata. Valstis par šādiem jautājumiem lemj neatkarīgi, un lēmumiem nav saistības ar konvenciju.

Maldus par dzimuma maiņu vai jaunu dzimumu atzīšanu bieži pamato ar konvencijas 3. pantā izmantoto terminu “sociālais dzimums”. Tas skaidro, ka “ar terminu “sociālais dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.

Tas ir īpašību kopums, ko veido konkrētas sabiedrības vai kultūras priekšstati par dzimumiem. Tas, kādas īpašības un uzvedība tiek piedēvēta vīriešiem un sievietēm, atšķiras dažādās kultūrās un mainās laikā. Šo terminu jau vairākas desmitgades izmanto akadēmiskajā literatūrā, lai aprakstītu sociāli konstruētas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Sociālais dzimums konvencijā definēts, jo vardarbība pret sievietēm bieži vien ir saistīta ne tikai ar fiziskām dzimumu atšķirībām, bet arī ar dzimumu lomām, stereotipiem un sabiedrībā pieņemtām normām par to, kā viņām būtu jāizturas vai jārīkojas.

Vai konvencija liek valstij uzņemt migrantus?

Ik pa laikam izskan apgalvojumi, ka konvencija liks Latvijai uzņemt migrantus, kas apdraudēs vietējos iedzīvotājus. Neko tādu šis starptautiskais līgums neparedz. 

Konvencijas 59. pants paredz aizsargāt vardarbības upurus, kuru uzturēšanās atļauja ir atkarīga no laulātā vai partnera. Piemērs varētu būt sieviete, kura drīkst uzturēties konvencijas dalībvalstī, jo vīram ir darba vīza. Šādā gadījumā, ja sieviete cieš no vīra vardarbības, viņa varētu tomēr nešķirties, jo šķiršanās apdraudētu viņas tiesības uzturēties valstī. Minētais pants paredz, ka īpaši smagos gadījumos valstis mēģina novērst šādas situācijas, piešķirot no vardarbības cietušajam dzīvesbiedram patstāvīgu uzturēšanās atļauju neatkarīgi no attiecību ilguma. Tāpat pantā minēts, ka dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt to, ka vardarbīgā partnera izraidīšanas gadījumā upuris varētu lūgt patstāvīgu uzturēšanās atļauju, nevis doties līdzi varmākam uz citu valsti.

Šo maldu pamatošanai iepriekš sociālajos medijos izmantoja 2023. gadā publicētu konvencijas ieviešanas uzraugošās institūcijas GREVIO ziņojumu par Īriju. Re:Check par to rakstīja šeit. Jau tolaik Eiropas Padomes preses sekretārs Endrjū Katings Re:Check apstiprināja, ka tādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata: “Ne GREVIO ziņojumā par Īriju, ne Stambulas konvencijā nav prasīts, lai valstis nešķirojot uzņemtu trešo valstu valstspiederīgos vīriešus un sievietes vai aizliegtu izraidīt migrantus, kuri ir veikuši izvarošanu vai slepkavību.”

GREVIO ziņojumā ekspertu grupa apraksta situāciju Īrijā un sniedz vairākus ieteikumus. Piemēram, uzlabot sieviešu informēšanu, ieviest konkrētas vadlīnijas šādu situāciju izvērtēšanai un piedāvāt risinājumus, neprasot par to samaksu. Ziņojumā nav teikts nekas par imigrantu uzņemšanu vai izvarotāju un slepkavu aizsargāšanu. Tāpat GREVIO Īrijai neko neuzspieda, bet izteica ieteikumus, kurus valsts pati var ņemt vai neņemt vērā.

Vai konvencija aizsargā tikai specifiskas grupas?

Sociālajos medijos stāsta, ka konvencija aizsargāšot tikai grūtnieces, sievietes ar maziem bērniem, LGBT+ kopienas pārstāvjus, cilvēkus ar invaliditāti un vecākus cilvēkus, bet ne “vienkāršas” heteroseksuālas sievietes. Tā nav taisnība. Jau konvencijas mērķos ir teikts, ka ar to vēlas “aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust”. Konvencijā arī skaidrots, ka dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu un aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.

Tie, kas runā par noteiktām cilvēku grupām, atsaucas uz konvencijas paskaidrojošo ziņojumu (latviešu valodā lasāms šeit). Tur skaidrots pants, kas papildina diskriminācijas aizliegumu un uzskaita neaizsargātākās cilvēku grupas, kuras varmākas bieži izvēlas, jo zina – maz ticams, ka tās spēs aizstāvēties vai lūgt kriminālvajāšanas uzsākšanu. Par neaizsargātākām atzīst jau pieminētās grupas, kā arī cilvēkus no laukiem vai attāliem rajoniem, narkotisko vai psihotropo vielu lietotājus, prostitūtas, nacionālās vai etniskās minoritātes, cilvēkus, kas inficēti ar HIV, bezpajumtniekus, bērnus.

Taču tas nenozīmē, ka heteroseksuālas sievietes, sievietes ar pieaugušiem bērniem vai bez tiem netiek aizsargātas. Kā skaidrots, konvencija prasa aizsargāt visas sievietes no jebkāda veida vardarbības.

Vai konvencija paredz mainīt izglītības materiālus?

Bieži izskan, ka skolās tiek ieviestas kādas vārdā nenosauktas programmas un notiks “smadzeņu skalošana” vai kādas dzimtes teorijas mācīšana. Tāpat kā iepriekš arī pašlaik daži piesauc strīdīgas bērnu grāmatas, kuras realitātē nav iekļautas mācību saturā, kā arī konvencijas 14. pantu.

Šis pants paredz, ka dalībvalstis skolu mācību programmās iekļauj vielu par dzimumu līdztiesību un lomām, ar dzimumu saistītu vardarbību, savstarpēju cieņu, nevardarbīgu konfliktu atrisināšanu un tiesībām uz cilvēka integritāti. Valstis pašas var izvēlēties, vai veikt izmaiņas mācību materiālos.

Līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija īstenojusi vairākus soļus, lai bērniem nodrošinātu drošu un atbalstošu mācību vidi, kā arī palīdzētu pedagogiem efektīvāk rīkoties sarežģītās situācijās izglītības iestādēs, skaidrots LM informatīvajā ziņojumā. Minēts, ka mācību saturā un audzināšanas darbā integrēts vardarbības jēdziens: “Skolēni mācās atpazīt konfliktu cēloņus, risināt tos ar cieņpilnām metodēm, analizēt stereotipus cilvēku attiecībās, diskutēt par drošību un dzīvības vērtību, kā arī apgūst stresa vadības un pašregulācijas stratēģijas.”  

Iepriekš Re:Check par to rakstīja šeit un šeit. Sociālajos medijos iepriekš arī biedēja, ka bērnudārzos mācīšot masturbēt vai pamatskolā stāstīšot par dzimuma identitāti (šeit un šeit). 

Vai konvenciju uzspiež no ārzemēm?

Arī tas ir populārs un bieži atkārtots mīts. Taču Latvija kā Eiropas Padomes dalībvalsts ir viena no Stambulas konvencijas autorēm. Par to vēl iepriekš rakstīts arī medijos. Eiropas Parlaments 2023. gadā pieņēma rezolūciju, prasot ES ratificēt Stambulas konvenciju, kā arī mudinot to darīt atlikušās ES dalībvalstis. Tolaik par to nobalsoja arī vairums eiroparlamentāriešu no Latvijas. LM iepriekš LV portālam skaidroja, ka ES pievienošanās konvencijai attiektos tikai uz tās kompetencē esošajām jomām. Piemēram, uz ES iestādēm un pārvaldi, tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. Arī 2023. gadā Stambulas konvenciju ratificēja demokrātiski ievēlēta Latvijas Saeima, nevis kādas ārvalstu institūcijas. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.