Seksuālā izglītība nemudina jauniešus agrāk nodarboties ar seksu

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Populārā Facebook ierakstā pārpublicēts krievu rakstnieces Irinas Medvedevas teksts, kurā viņa maldina, ka seksuālā izglītība mudina jauniešus nodarboties ar seksu. Tā nav taisnība. Vairums pētījumu liecina pretējo – bērni un jaunieši, kam bijusi formāla seksuālā izglītība, ar seksu sāk nodarboties vēlāk un to dara retāk.

Medvedeva apgalvo, ka mūsdienās modē esot lietas, ko viņa uzskata par psihiatriskajiem simptomiem: nevīžība, neapķērība, cietsirdība un pārmērīgs racionālisms. Viņa arī lēš, ka tiek iznīcināts “intīmais kauns” un to veicina seksuālā izglītība. Medvedeva pauž:

“Bet pats galvenais intīmā kauna iznīcināšanā ir tas, ka, stāstot jauniešiem par drošu seksu, viņi tiek mudināti apmierināt seksuālo interesi, noniecinot ģimenes un laulības attiecību vērtību, kas ir vissvarīgākais elements normālas psihes veidošanā.”

Formāla seksuālā izglītība ir tāda, kurā sniedz zinātniski korektu informāciju par pubertāti, drošu seksu, romantiskām attiecībām, kontracepciju, seksuāli transmisīvām slimībām un citiem ar dzimumdzīvi saistītiem tematiem. Tā atšķiras pa valstīm un skolām un arī tajā, cik kvalitatīvi to pasniedz.

2018. gadā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) kopīgi ar Oksfordas Universitāti analizēja 22 akadēmiskus pētījumu apkopojumus par formālas seksuālās izglītības iespaidu uz bērniem un jauniešiem. Viņi secināja, ka seksuālā izglītība neveicina ne seksuālu aktivitāti, ne riskantu seksuālu uzvedību, ne seksuāli transmisīvo slimību izplatīšanos.

Arī apkopojumos par jaunākām publikācijām pētnieki nonāk pie līdzīgiem secinājumiem – piemēram, pērn publicētā Spānijas Burgosas Universitātes pārskatā, kurā zinātnieki analizēja 47 pētījumus dažādās valstīs no 2000. līdz 2020. gadam. Vairumā pētījumu novērots, ka pretēji ierakstā paustajam bērni un jaunieši, kam bijusi formāla seksuālā izglītība, ar seksu sāk nodarboties vēlāk un to dara retāk. Ne visi pētnieki uzskata, ka šāds slēdziens ir pietiekami pamatots, taču ir skaidrs, ka seksuālā izglītība nemudina jauniešus nodarboties ar seksu.

Kvalitatīva formāla seksuālā izglītība samazina pusaudžu grūtniecību skaitu un seksuāli transmisīvo slimību izplatību, kā arī veicina izsargāšanos seksa laikā. Atkarībā no programmas satura, seksuālā izglītība var palīdzēt bērniem un jauniešiem atpazīt seksuālu vardarbību, padara viņus zinošākas par dzimumu līdztiesību un samazina vardarbības risku romantiskās attiecībās.

Tālāk seko teksts:

“Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā rupji psihiatriskie simptomi – tieši tie simptomi, kas pieder īstajai psihiatrijai, tiek uzdoti par modes un uzvedības etaloniem. Psihiatriskie bojājumi noved pie tikumības pārkāpumiem, savukārt tikumiskās deformācijas obligāti izraisa psihiskas deformācijas.”

Tas, ka Medvedevas ieskatā jauniešiem it kā modē ir valkāt caurumainu apģērbu, nemazgāt matus un skatīties “trillerus”, nenozīmē, ka viņi ir psihiski slimi vai ar lielāku psihisko slimību risku. Nav arī pamata apgalvot, ka cilvēki ar psihiskām kaitēm ir “tikumiski deformēti”.

Irina Medvedeva ir Krievijā atzīta rakstniece un dramaturģe, kura vada sabiedrisku organizāciju Demogrāfiskās drošības institūts. Institūts pēta, kā uzlabot valsts demogrāfisko situāciju un cīnās pret “informācijas karu”, kas esot vērsts pret Krievijas tautu. Medvedeva gadiem atbalsta bērnu fizisku sodīšanu un paudusi, ka bērnu tiesību uzlabošana ir uzbrukums krievu dzīvesveidam, vērtībām un ģimenes jēdzienam.

Secinājums: Nav pierādījumu, ka seksuāla izglītība mudina bērnus vai jauniešus nodarboties ar seksu. Vairums pētījumu liecina par pretējo.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.