Mazo skolu slēgšanai nav saistības ar 15 minūšu pilsētām
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Kādā Facebook ierakstā teikts, ka lauku skolas patiesībā slēdz tāpēc, lai cilvēki būtu spiesti atteikties no savas zemes, to iemainot pret “15 minūšu geto”. Tas ir nepamatots izdomājums. 15 minūšu pilsētas ir koncepcija, kas paredz atvieglot pilsētu iedzīvotājiem ikdienas pakalpojumu saņemšanu, nevis uz ierobežojumiem balstīts geto. Daļu lauku skolu slēdz un reorganizē tāpēc, ka lielākās skolās, kur ir vairāk audzēkņu, var nodrošināt lielākas pedagogu algas un līdz ar to augstāku izglītības kvalitāti.
Ierakstā teikts:
“Lauku skolu slēgšanas īstais iemesls nav nauda vai izglītības kvalitāte.”
Autors raksta par katram piederošo “zemes gabaliņu”, kuru tik lēti nevarot atņemt, un raksta:
“Strauji arvien vairāk būs tādi iznīcinātāju lēmumi, kuru mērķis ir, lai mēs no savas zemes būtu spiesti paši atteikties, to iemainot pret 15 minūšu geto.”
No ieraksta noprotams, ka, lemjot par skolu tīklu Latvijā, izmaksas nav būtiskas. Tā nav taisnība. Latvija izglītībai tērē vairāk nekā ES valstis vidēji (to apliecina Eurostat dati) un izglītības sistēmas finansējums ar katru gadu pieaug. Tātad nav pamata teikt, ka uz šo nozari valsts cenšas ietaupīt. Vienlaikus pedagogu algas Latvijā ir zemākas nekā OECD vidēji un pastāv ļoti liela atšķirība, cik par savu darbu saņem mazo lauku un lielo pilsētu skolu skolotāji. To nesen skaidroja, piemēram, sabiedriskie mediji (šeit). Iemesls ir mazais skolēnu skaits lauku skolās, proti, pedagogiem tajās nepietiek mācību stundu pilnas slodzes nodrošināšanai, līdz ar to algas ir zemas. Skolēnu skaits lauku skolās arī turpina samazināties, jo, pirmkārt, jau kopš 1990. gadu sākuma Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits; otrkārt, cilvēki arvien vairāk pārceļas uz pilsētām. Urbanizācija turpinājusies vairumā Eiropas valstu, līdz ar to nav pamata teikt, ka vainojami kādu konkrētu “iznīcinātāju” lēmumi.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Turklāt dažādu pētījumu dati apliecina, ka, neraugoties uz mazām klasēm un iespēju katram nodrošināt vairāk individuālas pieejas, mazajās skolās kopumā skolēniem ir vājākas zināšanas un iemesls nav tikai viņu ģimeņu dažādais sociālekonomiskais stāvoklis. Par to plašāk Re:Check rakstīja, piemēram, šeit. Izglītības un zinātnes ministrija paredz, ka, vairāk skolēniem mācoties lielākās skolās pie labi atalgotiem un motivētiem pedagogiem, celtos arī kopējā izglītības kvalitāte valstī.
Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā skolas atbilstoši demogrāfiskajām tendencēm tiek pakāpeniski slēgtas jau kopš deviņdesmito gadu beigām – šajā laikā to skaits samazinājies par nepilnu trešdaļu. Savukārt autora pieminētais 15 minūšu pilsētu koncepts plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams tikai pirms pāris gadiem, kad tika radīta populārā sazvērestības teorija. Tās piekritēji uzskata, ka koncepcija radīta, lai cilvēkiem aizliegtu pārvietoties, iesprostotu viņus 15 minūšu zonās jeb geto un tā pakļautu totālai kontrolei. Par to, kā teorija radusies un kāpēc tai nav nekāda pamata, Re:Check rakstīja, piemēram, šeit. Patiesībā “15 minūšu pilsēta” ir pilsētas plānošanas modelis, kas paredz veselības aprūpes, pārtikas iegādes, izglītības un citu ikdienā biežāk nepieciešamo pakalpojumu ērtu pieejamību – vēlams, ne vairāk kā 15 minūšu attālumā no dzīvesvietas, dodoties ar kājām vai velosipēdu. Modelis neparedz ne pilsētas sadalīšanu zonās, ne pārvietošanās vai cita veida ierobežojumus.
Secinājums: Nav pamata saistīt ieceri slēgt daļu mazāko un vājāko lauku skolu ar 15 minūšu pilsētu konceciju. “15 minūšu geto” ir plaši izplatīta un faktos nepamatota sazvērestības teorija, kuras aizstāvji tic kādas globālās elites plānam neļaut cilvēkiem pārvietoties un pakļaut viņus totālai kontrolei. Skolu tīkla sakārtošana, kas saistīta ar aizvien rūkošo iedzīvotāju skaitu laukos, nav iedzīvotāju sadzīšana pilsētās, bet gan centieni sniegt skolēniem kvalitatīvāku izglītību.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.