Latvijā pēc iestāšanās ES un NATO nav likvidēta ražošana
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook kopumā ap 1000 cilvēku dalījušies ar ierakstiem, kuros redzams garš saraksts ar Latvijā likvidētām rūpnīcām un citiem objektiem. Tas pasniegts kā brīvās Latvijas “sasniegums” vai “NATO un Eiropas kurss”. Taču ierakstos noklusētas vietā radītās vērtības un fakts, ka pēc iestāšanās ES rūpniecības apjoms Latvijā aug.
Ierakstos, kam pievienoti it kā nolikvidēto objektu saraksti, teikts:
“Brīvās Latvijas sasniegumi!!! Kas šajā laikā ir nolikvidēts Latvijā?”
un
“Eiropas un NATO kurss – atbrīvosim brīvo Latviju. Sekojošie sasniegumi!!! Kas šajā laikā ir nolikvidēts Latvijā? Skolu sarakstu, novadu sarakstu, dzimtsmāju sarakstu, varam paturpināt komentāros. Visu likvidēja demokrātiski, atsaucoties uz patiesībā neesošu Satversmi.”
Gandrīz identisks objektu saraksts jau 2018. gadā bija publicēts Draugiem.lv. Toreiz to pavadīja piebilde: “Informāciju es nepārbaudu, ievietoju cilvēku atsūtītos sarakstus. Kamēr vēl ir dzīvi tie, kas strādāja tanī laikā, tad ticu, ka var balstīties uz sniegto informāciju.” Šogad no jauna publicētajos sarakstos tās vairs nav.
Pēc iestāšanās ES it kā zaudētā Latvijas rūpniecība gadiem bijusi regulāra tēma Krievijas varas iestāžu un to atbalstītāju medijos. Šo vēstījumu nereti izplata arī vietējie sociālo mediju maldinātāji. Re:Check jau iepriekš rakstīja par izplatītiem apgalvojumiem par it kā Latvijas rūpniecības skumjo likteni, ko cilvēki bieži saistīja ar iestāšanos ES. Tomēr fakti to neapstiprina. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijas rūpniecības apjoms audzis arī pēc iestāšanās ES 2004. gadā. Kritums vērojams pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, taču pēc tam rādītājs turpināja augt.
Aizvērto uzņēmumu sarakstā ir vairāki piena kombināti dažādās pašvaldībās. Vienlaikus noklusēts, ka šobrīd Latvijā saražojām par apmēram 25% vairāk piena nekā patērējam, liecina CSP dati par 2022. gadu.
Attēls: Zemkopības ministrijas mājaslapa.
Vēsturnieks Gatis Krūmiņš jau pirms četriem gadiem Re:Check skaidroja, ka PSRS periodā kopumā ražošana bija vērsta uz militārajām vajadzībām. Savukārt ap 1990. gadu saražotā produkcija vairs neesot bijusi starptautiski konkurētspējīga. Vēsturnieks kā piemēru minēja Rīgas autobusu fabrikas mikroautobusus Latvija, ko bieži izmanto “sagrautās rūpniecības” naratīvā. Krūmiņš skaidroja, ka “lai arī kāda mums nebūtu par to nostalģija”, tomēr gan pēc ekonomiskuma, gan komforta līmeņa šie mikroautobusi būtiski atpalika no analogiem, kas tika piedāvāti Rietumos. “Savukārt visa tā produkcija, kas tiek saražota mūsdienās Latvijā, tas viss ir izturējis starptautisku konkurenci,” norādīja Krūmiņš.
Šobrīd rūpniecība kļuvusi arī mazāk pamanāma, jo lielas peļņas radīšanai vairs nevajag milzīgas rūpnīcas ar tūkstošiem darbinieku. Kā piemēru mūsdienu Latvijas rūpniecībai Krūmiņš minēja bezvadu iekārtu un maršrutētāju ražotāju Mikrotīkls. 2021. gadā Mikrotīkls apgrozījums bija 374,6 miljoni eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 90,6 miljoni eiro.
Vai tiešām “neesoša Satversme”?
Nav patiess Facebook ieraksta izteikums par “neesošu Satversmi.” Re:Check jau iepriekš skaidroja par sociālo mediju dezinformatoru izplatīto ideju – tā kā neesot atrodams Latvijas Satversmes oriģināls, Latvijas valsts nemaz nepastāvot. Latvijas Republikas Satversmes oriģināls nav atrodams, taču valsts pamatlikumu 1922. gadā publicēja valsts oficiālais izdevums Valdības Vēstnesis. Tieši šī publikācija Satversmei dod juridisku spēku. Tas, ka Latvijas pamatlikuma oriģināls nav atrodams, nenozīmē, ka valsts neeksistē vai ka Satversme nav likumiski saistoša.
Secinājums: Facebook ierakstos maldinoši saistīta Latvijas uzņēmumu likvidēšana ar neatkarības atjaunošanu vai “Eiropas un NATO kursu”. Kopš iestāšanās ES Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms ir audzis. Nav patiess apgalvojums, ka Latvijas Satversmes “neeksistē”.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.