Latvija nav korumpētākā valsts Eiropā
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Vairāk nekā 300 Facebook lietotāji dalījušies ar video par to, ka Latvija it kā ir korumpētākā valsts Eiropā. Video autors tam nesniedz nekādus pierādījumus. Lai gan korupciju izmērīt un salīdzināt nav viegli, pēc pētnieku aplēsēm Latvija šajā ziņā nav sliktākā Eiropā.
Video autors stasta:
“Piecas korumpētākās valstis Eiropā (..) Pirmā vieta atkal esam mēs. Beidzot tas tiek arī pasaulē atspoguļots. Tas nav tika manā galviņā un vatņiku galviņās. Tas ir pasaulē pierādīts.”
Informācijas avotu video autors nemin. Re:Check atrada, ka viņš bez skaņas pārpublicējis kāda cita TikTok profila video. Arī tajā nav minēts, no kurienes informācija ņemta.
Korupcijas līmeni izmērīt ir teju neiespējami, jo tai ir slēpts raksturs. Turklāt korupcijas mērīšanu apgrūtina tas, ka tā ir daudzpusīga un grūti definējama problēma.
Par atzītāko mēģinājumu izvērtēt korupcijas līmeni parasti uzskata Transparency International ikgadējo korupcijas uztveres indeksu. Tas atspoguļo organizācijas atlasītu uzņēmēju un ekspertu redzējumu par sabiedriskā jeb valsts sektora korupciju. Vērtēšanā piedalās 12 dažādas organizācijas, to skaitā Pasaules banka un Pasaules Ekonomikas forums. Katru valsti izvērtē eksperti no vismaz trim organizācijām. Transparency International vērtējumus apkopo un izsaka indeksā. Jo augstāks skaitlis, jo mazāk korupcijas valsts sektorā eksperti saredz.
Jaunākajā Transparency International ziņojumā Latvija saņēma 59 no 100 punktiem un ierindojās 38. vietā pasaulē. Rietumeiropas/Eiropas Savienības valstu grupā Latvija neizceļas ne ar īpaši augstu, ne zemu rezultātu.
Transparency International indekss ir plaši atzīts, taču pētnieki norāda, ka tam ir būtiski trūkumi. Pirmkārt, sabiedriskā sektora korupcijas raksturošana ar skaitli sniedz ļoti vienkāršotu un virspusēju priekšstatu. Otrkārt, katra ekspertu organizācija korupciju vērtē pēc saviem ieskatiem un kritērijiem. Proti, katrs ekspertu vērtējums, ko tālāk izmanto Transparency International aprēķinos, var atspoguļot dažādus korupcijas aspektus. Treškārt, indekss ataino ekspertu viedokli, nevis kvantificē empīriskus datus. Līdz ar to rezultātu var ietekmēt tas, kā mediji ziņo par attiecīgās valsts korupciju, kā arī ekspertu stereotipi par valstīm. Turklāt ekspertu organizācijām ir savas politiskās un ekonomiskās intereses, kas var ietekmēt to, kādiem korupcijas veidiem tās pievērš vairāk uzmanības.
Korupcijas uztveri var vērtēt arī pēc valsts iedzīvotāju viedokļa. 2025. gada Eirobarometra ziņojumā par korupciju redzams, ka 80 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī korupcija ir plaši izplatīta. ES tā vidēji uzskata nepilni 70 %. Tatad Latvija ir virs vidējās vērtības, taču ne pašā priekšgalā.
Avots: Eirobarometrs
Eiropas Pretkorupcijas un valsts veidošanas pētniecības centrs sarindo valstis pēc tā, cik daudz tajās ir priekšnosacījumu korupcijai un cik caurredzama ir valsts pārvalde un institūcijas. Arī pēc šiem rādītajiem Latvija nav pēdējā ES – tā ir attiecīgi 16. un 8. vietā.
Secinājums: Korupcija ir daudzpusīga problēma ar slēptu raksturu, tādēļ to ir grūti izmērīt. Taču, piemēram, pēc Transparency International korupcijas uztveres indeksa, jaunākās Eirobarometra aptaujas un Eiropas Pretkorupcijas un valsts veidošanas pētniecības centra vērtējuma Latvija nav korumpētākā valsts Eiropā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.