Facebook lapa maldina par SIF padomes algām un sastāvu
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Facebook lapa ar nosaukumu Ogres Ziņas LV publicējusi ierakstu par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārvaldību. Tajā nekorekti norādīts padomes sastāvs, darbības izmaksas un maldināts par padomes locekļu it kā saņemto atalgojumu.
Izskatot nākamā gada budžetu, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicināja reorganizēt SIF un tā funkcijas nodot ministrijām. Fondu tomēr izlēma nelikvidēt, taču priekšlikums aizsāka asas diskusijas, kuru argumenti ne vienmēr balstījās faktos.
Gan šajā Facebook lapas ierakstā, gan citos ir pazīmes, ka teksts veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību. Piemēram, tekstos bieži lieto punkta sarakstus un pieturzīmi “—“. Re:Check arī konstatēja, ka viens ieraksts novembrī sākotnēji publicēts ar mākslīgā intelekta jautājumu, vai uztaisīt tekstam reklāmas izgriezumu.
Politiķi nesaņem algu par dalību SIF padomē
Facebook ieraksta autors nosaukti tie SIF padomes locekļi, kuri ir politiķi, un teikts, ka viņi it kā pelna “dubulto algu”:
“[Piemēram,] Lauma Paegļkalna – saņem algu Tieslietu ministrijā un Rīgas domē, bet tajā pašā laikā “strādā” arī SIF padomē. Tieši šādi veidojas politiskā dubultā alga — nevis divreiz vairāk darba, bet divreiz vairāk atlīdzības.”
Likumā noteikts, ka padomē ir 10 cilvēki – Ministru prezidenta pārstāve, kultūras ministre, izglītības un zinātnes ministre, labklājības ministrs, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministre un četri nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Atalgojumu par piedalīšanos sēdēs saņem tikai nevalstisko organizāciju pārstāvji un viņu aizvietotāji. Tie ir 168 eiro par sēdi. Viņiem arī kompensē ceļa izdevumus līdz 40 eiro par sēdi. Ministri un viņu aizvietotāji atalgojumu un kompensācijas nesaņem. To sarakstē ar Re:Check apstiprināja arī SIF. Tatad nav pamata runāt par “dubulto algu”.
Par to, ka politiķi nesaņem atalgojumu par darbu padomē, var pārliecināties arī Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju datubāzē.
Jautāts, kāpēc maldina par algām, Facebook lapas pārstāvis sarakstē ar Re:Check skaidroja, ka amatpersonu deklarācijas “ne vienmēr atspoguļo visas atlīdzību formas, it īpaši, ja tās tiek interpretētas kā kompensācijas, nevis atalgojums”.
Cik kuru partiju pārstāvji ir padomē?
Ierakstā minēts, ka SIF padome ir kā “maza valdība Vienotības stilā”:
“Attēlā redzamais padomes sastāvs runā pats par sevi. No 10 padomes locekļiem: 6 ir tieši saistīti ar Vienotību (Agnese Lāce, Inese Lībiņa-Egnere, Dace Melbārde, Reinis Uzulis, Karina Ploka, Lauma Paegļkalna). 2 – no ZZS valdības (Raimonds Čudars, Edvīns Balševics). 2 – biedrību pārstāvji, kuru organizācijas bieži paļaujas uz paša SIF finansējumu.”
Ierakstā nepareizi norādīta politiķu piederība partijām.
No Jaunās vienotības SIF padomē ir četri locekļi, nevis seši. Tie ir Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.
No ZZS padomē ir labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet Progresīvos pārstāv kultūras ministre Agnese Lāce.
Fonda padomē ministrus var aizvietot pilnvarotas personas. Tās ir norādītas SIF mājaslapā. Viņi nav papildu locekļi, līdz ar to nedod atteicīgajai ministrijai vai partijai lielāku ietekmi.
SIF budžets ir 34 miljoni, nevis 42
Ieraksta autors apgalvo, ka “SIF pārvalda 42 miljonus eiro lielu budžetu”.
Tā nav taisnība. SIF budžets šogad ir 33,7 miljoni eiro, bet nākamgad – 32,4 miljoni, liecina SIF sniegtie dati. Šogad aptuveni puse nāk no valsts budžeta un puse – no Eiropas Savienības fondiem. Nākamgad valsts budžeta finansējums fondam saruks par septiņiem miljoniem eiro un veidos 31 % no SIF budžeta.
Vai SIF pārdala naudu citām valstīm?
Ierakstā pausts:
“SIF pārvalda 42 miljonus eiro lielu budžetu, ko, izmantojot dažādus projektus, dotācijas un “sabiedriskā labuma” fasādes, pārdala savām partnervalstīm (Norvēģijas granti, EEZ u.c.).”
SIF savu budžetu nepārdala citām valstīm. SIF Sabiedrisko attiecību nodaļa skaidro, ka ārzemēs atbalsta diasporu organizāciju projektus, kuru mērķis ir saglabāt diasporas saikni ar Latviju un stiprināt tās nacionālo identitāti.
Facebook lapas pārstāvis Re:Check skaidro, ka runājis par projektiem un sadarbību, ko finansē ārpus Latvijas, piemēram, ar uzsvaru uz reģionālu sadarbību un trešo valstu iedzīvotāju atbalstu. Uz lūgumu norādīt piemērus viņš minēja 2022. un 2023. gadā finansētus sadarbības projektus ar Moldovas, Ukrainas, Gruzijas, Uzbekistānas un citu valstu organizācijām.
SIF skaidro, ka kopumā ārzemju sadarbības projektus nefinansē. Taču fonds ar nepilniem 12 tūkstošiem eiro līdzfinansēja projektu “Drošība un brīvība meitenēm un sievietēm Uzbekistānā: Latvijas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās dzimumu vardarbības novēršanā”. To īsteno biedrība Marta. Atbalsts bija līdzfinansēšanas programmā, kuras mērķis ir veicināt Latvijas biedrību un nodibinājumu līdzdalību ārvalstu fondu finansētos projektos.
Vēl Facebook lapas pārstāvis nosauca Aktīvo iedzīvotāju fonda projektus, kurus it kā “administrē SIF sadarbībā ar vairākām NVO”. Aktīvo iedzīvotāju fonds ir atsevišķs starptautisks fonds, kura administratīvo lomu Latvijā veic Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas Lauku forums, Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs, Kurzemes NVO centrs, Valmieras novada fonds un Zemgales NVO atbalsta centrs. Tātad to nevada SIF.
Pēc fonda sniegtās informācijas šogad aptuveni 35 % budžeta veltīti atbalsta pasākumiem cilvēkiem, kas pakļauti sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam, piemēram, dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības dēļ. Nākamās lielākās atbalsta kategorijas bija finansējums Ukrainas civiliedzīvotājiem (20 %), medijiem (15 %) un nevaldības organizācijām (12 %). Pārejos 16 procentus sadalīja atbalstam ģimenēm, diasporai, reemigrantiem, jaunpienācējiem Latvijā, mazākumtautībām un sociālo inovāciju ekosistēmas dalībniekiem.
Vai SIF tērē 700 tūkstošus dažām sanāksmēm?
Ieraksta autors jautā:
“Kāpēc šī padome maksā 700 000 € gadā par dažām sanāksmēm?”
SIF Re:Check sniegtie dati liecina, ka šogad SIF pamatdarbībai atvēlēti 700 tūkstoši eiro jeb mazliet vairāk nekā divi procenti no fonda budžeta. Visa summa nav tikai padomei vai padomes sanāksmēm. Tā iekļauj arī, piemēram, SIF darbinieku algas, pasākumus, informācijas kampaņas, konsultācijas.
Secinājums: Politiķi nesaņem algu par darbību SIF padomē. Vairums SIF padomes locekļu pārstāv Saeimā ievēlētas partijas. SIF finansē atsevišķus projektus ārzemēs, kuru mērķis ir saglabāt diasporas saikni ar Latviju un stiprināt tās nacionālo identitāti. SIF tērē 700 tūkstošus, lai segtu fonda pamatdarbību, nevis tikai “dažas sanāksmes”.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.