Dezinformatori biedē ar naudas izkrāpšanu Ukrainas armijai

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

“Neceliet telefonu nekad, ja ienākošais zvans sākas ar +380, 055, 045, 065. Noņem naudu Ukrainas armijai pat par ienākošo zvanu.” Šāds brīdinājums ar aicinājumu padot to tālāk publicēts sociālajos medijos Latvijā. Tā ir viltus ziņa, kas, visticamāk, radīta Krievijā. 

Ar interneta meklētāju palīdzību atrodams, ka šādi stāsti aptuveni pirms pusgada bija publicēti Krievijā. Vieni publicējuši to kā faktu, citi atspēkojuši, norādot, ka tā nav taisnība un iekasēt naudu tikai ar ienākošo zvanu neesot iespējams. 

Nav arī nekāda pamata domāt, ka šāda veida naudas izkrāpšana tiktu īstenota Latvijā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš Re:Check stāsta, ka vispār elektronisko sakaru nozarē pastāv risinājumi, kuru ietvaros var tarificēt zvana saņēmēju, taču, ja arī šāds pakalpojums eksistētu, gala lietotājam, saņemot šādu zvanu, noteiktu būtu saruna ar operatoru, kurš lūgtu apstiprināt pakalpojuma pieņemšanu. Ne regulatora, ne Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā nav ziņu, ka Latvijā kas tāds notiktu. 

Tauniņš no sabiedrisko pakalpojumu regulatora aicina neatzvanīt uz nepazīstamiem ārvalstu numuriem, it sevišķi, ja zvans bijis ļoti īss. Atzvanot pastāv iespējamība zvanīt ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas vai uz paaugstinātas maksas numuru, kā rezultātā var būtiski palielināties telefona rēķins. Lai izvairītos no krāpšanas, Tauniņš aicina nesniegt personīgu informāciju nepazīstamiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu telefona numura. Bet, ja tas tomēr darīts, vērsties Valsts policijā un pie sava telefonsakaru pakalpojuma sniedzēja.

Secinājums: Brīdinājums par zvanītājiem, kas izkrāpj naudu Ukrainas armijai, nav pamatots. Latvijā netiek vākti ziedojumi ar automātisku ienākošā zvana saņēmēja tarificēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulators norāda, ka šādos gadījumos zvana saņēmējs tiktu brīdināts un viņam lūgtu apstiprināt pakalpojuma saņemšanu.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMUJa Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.