Armiju gatavo Ukrainai, politiķi pamet valsti – kā biedē ar Baltijas valstu ieraušanu karā
Šovasar Baltijas valstīs – īpaši Lietuvā un Igaunijā – pastiprinājusies dezinformācija, ka pie varas esošie cenšas tās ieraut karā pret Krieviju. Valdības jau lemjot par savu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, Lietuvā ārlietu ministrs ar ģimeni pametot valsti, bet Latvija provocējot Austrumu kaimiņu ar kodolkaru. Skaidrojam, kas un kur Baltijas valstīs šos maldus izplata.
“Lietuva sūtīs uz Ukrainu 100 karavīrus”
Šopavasar Francijas prezidents Emanuels Makrons atkārtoti pieļāva, ka attiecīgos apstākļos uz Ukrainu varētu nosūtīt NATO valstu karaspēku. Virknē Eiropas valstu tam sekoja dezinformācijas vilnis gan par Makronu pašu, gan par šo valstu plāniem attiecībā uz Krieviju. Līdzīgi notika Lietuvā. Pēc Makrona paziņojumiem Lietuvas politiķi, tostarp premjerministre Ingrīda Šimonīte un ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (abi pārstāv Tēvzemes savienību — Lietuvas kristīgos demokrātus), sāka diskusijas par iespēju nosūtīt uz Ukrainu Lietuvas instruktorus, kuri tur apmācītu tās karavīrus. Gandrīz visi Lietuvas augstāko amatpersonu izteikumi saistībā ar iespējamo mācību misiju tika tulkoti kā aicinājumi uz karu, norāda Lietuvas portāla Delfi faktu pārbaudītāja Aiste Meidute. Tika ignorēts politiķu uzsvērtais, ka valsts šādu misiju neiniciēs, jo tam risinājumam vajadzētu lielāku valstu, piemēram, Francijas iesaisti.
“Tomēr dezinformācijas izplatītāji šos izteikumus interpretēja citā gaismā, apgalvojot, ka Lietuvas politiķi ir gatavi nosūtīt Lietuvas karaspēku tieši uz kara zonu,” skaidro Meidute. Piemēram, vienā no maldinātāju interneta vietnēm stāstīts, ka Slovākijas premjerministrs Roberts Fico it kā apstiprinājis, ka Lietuva un citas valstis nosūtīs karaspēku uz Ukrainu. Lai gan Fico teicis, ka vairākas ES un NATO dalībvalstis tādu iespēju apsver, viņš neminēja nevienu konkrētu valsti.
Drīz pēc tam Lietuvas sociālajos medijos nepatiesi apgalvots, ka Lietuvas Seims slepeni pieņēmis lēmumu par 100 karavīru nosūtīšanu uz Ukrainas fronti. Šo maldu aizsācējs bija Valds Tutkus, bijušais armijas komandieris un prezidenta amata kandidāts. Viņš sociālajos medijos rakstīja, ka Seima deputāti nobalsoja par Lietuvas karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.
Attēls: Delfi.lt ekrānuzņēmums no sociālajiem medijiem.
Patiesībā Seims pieņēmis lēmumu, kurā noteikts karavīru skaits, ko var sūtīt uz starptautiskām operācijām un misijām. Rezolūcija paredz, ka mācību operācijā Ukrainā var piedalīties līdz 100 karavīriem un civilajiem darbiniekiem.
“Igaunijas algotņi jau karo”
Igaunijas Delfi faktu pārbaudītāja Marta Vunša skaidro – naratīvs, ka Baltijas valstis vai Igaunija gatavojas karam ar Krieviju, Igaunijā ir cieši saistīts ar vēstījumiem par pamieru, “mēs gribam mieru” un “Igaunijai labāk ir neatbalstīt Ukrainu”.
Arī Igaunijā pēc Francijas prezidenta Makrona izteikumiem izplatījās dažādi maldi. Portāls Eestinen apgalvoja, ka Francija nolēmusi pārvietot savu karaspēku uz Ukrainu un sākt karu ar Krieviju. Tas raisījis spekulācijas, ka arī Igaunijai ir līdzīgs plāns nosūtīt karavīrus uz frontes līniju.
Šis naratīvs Igaunijā izplatīts arī agrāk. Piemēram, Igaunijas nepatiesu ziņu vietnē Telegram tika publicēts raksts, ka tās aizsardzības spēki varētu sūtīt savus karavīrus uz fronti Ukrainā. Re:Check jau pirms četriem gadiem rakstīja, kā šī lapa ar maldiem uzaudzēja popularitāti Covid pandēmijas laikā. Šoreiz tā maldināja, atsaucoties uz medija Postimees rakstu. Taču Postimees rakstā Ukraina nebija pieminēta. Tajā bija runa par iespējamu plānu brīvprātīgi iesaistīt rezervistus citās ārvalstu operācijās. Sociālajos medijos šo melu ziņu pastiprināja ar vēstījumiem par igauņu vīriešu sūtīšanu uz “ukraiņu gaļasmašīnu”. Igaunijas Delfi faktu pārbaudītāji konstatēja, ka līdzīgi vēstījumi pavairoti vismaz astoņos sociālo mediju ierakstos.
Tajā pašā laikā Igaunijas sociālo mediju lietotāji dalījās ar melīgu Krievijas Aizsardzības ministrijas tabulu par “algotņu” skaitu, kas no dažādām valstīm it kā nosūtīti uz Ukrainu.
Attēls: Delfi.ee ekrānuzņēmums no sociālajiem medijiem.
Taču Igaunija, tāpat kā Latvija un Lietuva, nesūta uz Ukrainu savus karavīrus. Gadījumos, kad Baltijas valstu pilsoņi karo Ukrainā, viņi turp devušies brīvprātīgi.
“Latvija ir gatava piedalīties lielajā karā”
Latvijā vēstījumi par it kā plāniem sūtīt iedzīvotājus karot Ukrainā nav guvuši lielu ievērību un cilvēki sociālajos medijos ar tiem dalās maz. Tomēr mēģinājumi šādi iebiedēt cilvēkus pastāv. Neilgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām kandidāts no partijas Stabilitātei! saraksta Andrejs Kozlovs krieviski TikTok bez jebkādiem pierādījumiem stāstīja: “Viens augsti stāvošs Latvijas ierēdnis šajās dienās paziņoja, ka Latvija ir gatava piedalīties lielajā karā un izmantot savu armiju.” Video viņš arī rāda uz fonā redzamo bērnu rotaļlaukumu un pauž, ka “daudzi Latvijas politiķi grib pārvērst tos par bumbu patvertnēm”. Uz Re:Check zvaniem un īsziņām viņš toreiz neatbildēja.
“Jauniešus un sievietes gatavo karam”
Ar biedējošiem saukļiem apauga arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa izteikumi, ka valsts aizsardzības dienestā obligāti būtu jāiesauc gan vīrieši, gan sievietes. Šobrīd sievietes var pieteikties dienestam brīvprātīgi. Opozīcijas partijas Stabilitātei! TikTok lapā un tās līdera Alekseja Rosļikova Telegram kanālā parādījās apgalvojumi krievu valodā, ka meitenes armijā palīdzēšot naudas apgūšanā. “Kara politika ir pārāk pievilcīga un mūsu varas elite tajā iekrampējusies,” stāstīts kādā video. Savukārt minētais dezinfomators Brēmanis TikTok un Facebook video ideju par sieviešu iesaukšanu pasniedza kā jau izlemtu. Viņš pauda, ka “tagad iesauks meitenes piespiedu kārtā un gatavos frontei, karam.”
Tikmēr Lietuvā maldinātāji aktivizējās pēc tam, kad tās parlaments apstiprināja militārā dienesta reformu. Tā paredz obligātu jauniešu iesaukumu pēc skolas beigšanas. Pēc šī lēmuma Lietuvā raisījās baumas sociālajos medijos, ka lietuviešiem nāksies karot Ukrainā.
Attēls: Delfi.lt ekrānuzņēmums no sociālajiem medijiem.
“Lietuvas ministrs ar ģimeni gatavojas pamest valsti”
Par Krievijas dezinformācijas upuri kļuva Lietuvas ārlietu ministrs Landsberģis. Lietuvas parlamenta deputāts Aurēlijs Veriga (Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība) viņam uzdeva retorisku jautājumu par to, kur ministrs ar ģimeni plāno pārcelties. Šāds jautājums radies pēc baumām sociālajos medijos, ka ministra sieva it kā pārdod savu privāto skolu biznesu un plāno aizbraukt no Lietuvas. Par spīti tam, ka uzņēmuma preses pārstāve noliedza baumas par iespējamu pārdošanu, šo vēstījumu izmantoja Kremļa dezinformācijas izplatītāji. Viņi atkārtoja naratīvu, ka “žurkas pamet grimstošu kuģi” un saistīja to ar ideju, ka Lietuvu galu galā ievilks karā vai ka Krievija tai uzbruks.
Igaunijā bailes no kara pavairo TikTok
Igaunijā prokrieviski profili par valsts iesaisti karā bieži biedē platfomā TikTok. Kādā nu jau dzēstā profilā angļu valodā ievietots it kā bijušās premjerministres Kajas Kallasas citāts, ka Igaunija nevēloties miera sarunas ar Krieviju, bet gan gribot karu un uzvaru. Kallasa gan neko tādu nav teikusi, bet gan norādījusi uz to, ka Ukrainai šajā karā ir jāuzvar.
Attēls: Ekrānuzņēmums no TikTok. Tajā bijušajai Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai piedēvēts citāts: “Mēs negribam miera sarunas ar Krieviju, mēs gribam karu un uzvaru.” Neko tādu Kallasa nav teikusi.
Igaunijā žurnālisti arī veica eksperimentu, izveidojot jaunu TikTok profilu. Igaunijas Delfi faktu pārbaudītāja Vunša skaidro, ka tikai vienā platformas lietošanas stundā algoritms piedāvājis gandrīz simts nepatiesus ierakstus, Krievijas kara propagandu, kā arī kara baiļu izraisīšanai paredzētus video. Piemēram, kādā no ierakstiem jautāts: “Vai jūs dosities karā, ja Igaunijā sāksies karš?” Šis video guva lielu ievērību Igaunijā un sasniedzis vairāk nekā 46 tūkstošus skatījumu.
Kodolieroči jeb “vai Latvija izvēlas nāvi?”
Latvijā dezinformatori un prokremliskie aktīvisti biedēšanai izmantoja kādas domubiedru grupas ieceri sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv. Tajā Latvijas iedzīvotāji var iesniegt savus normatīvo aktu priekšlikumus, un, ja kāds savāc 10 tūkstošus parakstu, tas jāskata Saeimai.
Attēls: Ekrānuzņēmums no vietnes Manabalss.lv
Konkrētās iniciatīvas autori piedāvāja aicināt sabiedrotos izvietot kodolieročus Latvijas teritorijā. Šī raksta tapšanas brīdī iniciatīvu parakstījuši tikai 390 cilvēki. Tas gan netraucēja Telegram kanālam Baltijas antifašisti rakstīt: “Latvieši paraksta kodolpašnāvības petīciju.” Valsts drošības dienests pērn rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret sešiem cilvēkiem par noziedzīgās organizācijas Baltijas antifašisti vadīšanu un piedalīšanos tās pastrādātajos noziegumos. Dienests konstatējis, ka viņi nelikumīgi vāc neizpaužamas ziņas par norisēm Latvijā, lai nodotu tās Krievijas specdienestiem, slavina un attaisno Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī vāc finanšu līdzekļus Krievijas armijas atbalstam Ukrainā. Šim Telegram kanālam ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju. Kāds cits sociālo mediju lietotājs tikmēr, rakstot par šo iniciatīvu Facebook, jautā: “Vai Latvija izvēlas nāvi?” Viedokli šajā jautājumā pauda arī tiktokeris Iļja Černogorods jeb Magnuss, kura profilam ir 4,5 miljoni “patīk”. Blogeris īso video paraksta: “NATO kodolieroči Latvijā.” Tajā viņš kritizē iniciatīvas iesniedzējus, kuri cenšoties nokaitēt atmosfēru, un piedāvā “atšķirības pēc padzīvot mierīgi.” Šim video TikTok ir vairāk nekā 56 tūkstoši skatījumu. Magnuss regulāri kritizē valdību, krievu valodā runājošo auditorijai pavairojot dezinformatoru un opozīcijas partiju radīto saturu, ko atspēkojuši faktu pārbaudītāji.
Tātad pašlaik nav nekāda pamata apgalvot, ka Baltijas valstu valdības gatavotos sūtīt savas armijas uz Ukrainu vai citādi karot pret Krieviju. Taču sociālo mediju maldinātāji, tostarp prokremliski noskaņoti blogeri, izmanto katru sīkāko informācijas drusku, lai biedētu sabiedrību, ka tieši tā arī notiks.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.