Aizsardzības mācību netēlos; fiziskā sagatavotība nav galvenais uzdevums

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Šogad martā Facebook pārpublicēts fragments no Delfi intervijas ar kādu skolotāju par valsts aizsardzības mācību (VAM). Viņa stāsta, ka ar VAM tiek aizstātas sporta stundas un viņai zināmajā klasē pusotra gada laikā nav bijusi neviena fiziskās sagatavotības nodarbība. Facebook ieraksta autors video fragmentu komentē ar vārdiem “tāds feikais tas patriotisms mums” un “tēlojam aizsardzības mācību”. Taču aizsardzības mācību skolās visā Latvijā iekļaus tikai no nākamā mācību gada, tā neaizstās sporta stundas un VAM satura galvenais uzdevums nav uzlabot jauniešu fizisko sagatavotību. Ieraksts Facebook skatīts vairāk nekā 40 tūkstošus reižu. 

Video ir fragments no Delfi intervijas ar volejbola treneri Krimuldas vidusskolā Antru Švernu. Interviju un tās fragmentu Delfi publicēja pagājušā gada decembra beigās. Šverna fragmentā min: “Viņiem pusotra gada laikā nav bijusi neviena fiziskās sagatavotības nodarbība (..) Nenotiek fiziskā sagatavošana, [tas ir] vispār nulles līmenī. Un atņēma kam? Sportam atņēma.”

VAM visās skolās būs obligāts priekšmets tikai no nākamā mācību gada. Valsts izglītības satura centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Jana Veinberga Re:Check uzsvēra, ka to pašlaik īsteno kā specializēto jeb izvēles kursu. Tas nozīmē, ka mācību priekšmeta saturu un īstenošanas kārtību nosaka katra skola pati. 

Iepriekš ziņots, ka skolām VAM salāgošana ar pārējiem mācību priekšmetiem sagādā grūtības, un ir bijis plāns no nākamā mācību gada par vienu stundu samazināt sporta stundu skaitu. Taču šāda iecere tika noraidīta. Tagad saskaņošanas procesā atrodas Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts, kas paredz, ka aizsardzības mācību varēs veikt divos vairantos, informēja Veinberga. Pirmajā skolas VAM varēs īstenot ārpus skolēnu slodzes, bet otrajā – iekļaut mācību slodzē, samazinot mācību stundas citos kursos par 20 procentiem.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijā uzsvēra, ka sporta un veselības mācību priekšmetu nav plānots aizstāt ar VAM. 

VAM galvenais uzdevums arī nav uzlabot jauniešu fizisko sagatavotību. Kā norādīts Jaunsardzes centra mājaslapā, VAM apgūstamās kompetences ir pilsoniskās apziņas veidošana un patriotiskā audzināšana; valsts aizsardzības prasmju attīstīšana; līderības un saliedētības attīstīšana; veselīga dzīvesveida popularizēšana un fizisko spēju uzturēšana. VAM saturu īsteno trīs moduļos – pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā, noturība krīzes situācijās un vadībā un valsts aizsardzības iemaņas. Šī kursa programmā ir iekļauta arī fizisku aktivitāšu veikšana, tomēr uzsvars ir likts uz skolēna izpratnes veicināšanu par veselīgu dzīvesveidu un rosināšanu pašam domāt par savas fiziskās sagatavotības izaugsmes mērķiem. 

Šverna Re:Check norādīja, ka video runā tikai par savas skolas pieredzi. Viņa arī zinot, ka nākamajā mācību gadā viņas skolā sportam stundas netikšot atņemtas, jo “bērni labāk grib sportot”. To, ka Siguldas novada vidusskolās jauniešiem, kas apgūst VAM, ir par vienu sporta stundu mazāk, janvārī intervijā telekanālam Riga TV24 stāstīja arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns: “Lai šo īstenotu, ir kaut kādi kompromisi, ir kaut kas jāupurē. (..) Mums ir pārskatītas sporta stundas. 12. klasēs ir trīs stundas, bet 10. un 11. klasēs ir divas.” Arī viņš norādīja, ka šī kārtība tiks mainīta. 

Secinājums: Video kopā ar pavadošo tekstu vedina domāt, ka aizsardzības mācību “tēlojam”, jo tā tiek un tiks īstenota uz sporta stundu rēķina, nenodrošinot jauniešiem fiziskās aktivitātes. Taču VAM kā specializētā kursa iekļaušanas kārtību un nosacījumus nosaka pati skola. VAM galvenais mērķis nav uzlabot jauniešu fizisko sagatavotību, bet gan veidot pilsonisko apziņu, audzināt patriotismu, attīstīt aizsardzības spējas, attīstīt līderību un saliedētību. Veselīga dzīvesveida popularizēšana un fizisko spēju uzturēšana ir tikai viens no VAM mērķiem, un fizisko aktivitāšu neesamība mācību programmā neliecina, ka “tēlojam aizsardzības mācību”.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.