Retā “AstraZeneca” vakcīnas blakne netika slēpta
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Aprīļa beigās vairāki Latvijas ziņu portāli pārpublicēja britu laikraksta The Telegraph ziņu, ka farmācijas firma AstraZeneca tiesu dokumentos esot atzinusi bīstamu Covid vakcīnas Vaxzevria blakni. Nekonkrētie virsraksti un atsevišķi sociālo mediju lietotāju ieraksti vedina domāt, ka ziņas par šo blakni ir kas jauns, lai gan veselības aizsardzības institūcijas par to brīdināja jau pirms trim gadiem. Par to plaši rakstīja arī Latvijas mediji.
Pērn Lielbritānijā vairāki cilvēki, kas bija saņēmuši Vaxzevria poti, kā arī viņu tuvinieki sāka tiesu darbus. Viņi prasīja kompensācijas par nāvēm vai smagiem veselības traucējumiem, ko, iespējams, izraisījusi ar poti saistītā blakne trombozes un trombocitopēnijas sindroms jeb TTS. Cilvēkiem ar šo kaiti veidojas asins trombi un vienlaikus ir zems asins plātnīšu (trombocītu) skaits.
Kā ziņo The Telegraph, šogad februārī uzņēmums iesniedza tiesu dokumentu, kurā esot rakstīts, ka Vaxzevria vakcīna “var ļoti retos gadījumos izraisīt TTS”. Ziņu pārpublicēja vairāki Latvijas mediji. Atsevišķi sociālo mediju lietotāji to pasniedz kā potes atsmaskošanu. Piemēram, kāds zināms maldinātājs Facebook raksta:
“Šādu rakstu būs arvien vairāk. Pastrādātais noziegums nebūs vairs noslēpjams. Kā Latvijā tiks risināts politiķu, ierēdņu un amatpersonu lomu tēlotāju apzinātais vai neapzinātais genocīds pret šeit dzīvojošiem cilvēkiem, uzspiežot potenciāli nāvējošas vakcīnas?”
Cita lietotāja spriež, ka blaknes biežums nav zināms:
“Cik retos gadījumos gaidāma nāvējoša reakcija no Covid vakcīnas, tas nav vēl zināms, jo statistika tikai tiek vai netiek uzkrāta.”
Bet kāds vīrietis lēš, ka mediji esot klusējuši par iespējami nāvējošām blaknēm:
“Nepagāja pat divi gadi, ka mēdiji sāk rakstīt par vakcīnas nāvējošiem riskiem.”
Ziņas par Trombozes un trombocitopēnijas sindromu nav nekas jauns.
Vaxzevria poti Eiropas Savienībā apstiprināja 2021. gada janvāra beigās un jau aprīlī Eiropas Zāļu aģentūra ziņoja, ka tā, iespējams, ir saistīta ar TTS. Aģentūra sindromu atzina par ļoti retu vakcīnas blakni. Proti, ar to saskaras mazāk nekā viens no 10 tūkstošiem cilvēku (pēc citām aplēsēm blakne ir vēl retāka). Būtiski, ka arī pati AstraZeneca blakni nav slēpusi. Piemēram, 2021. gada maijā uzņēmums preses relīzē rakstīja, ka uz miljonu Vaxzevria injekciju bijuši vidēji astoņi TTS gadījumi. Par Vaxzevria saistību ar sindromu ziņoja arī Latvijas Zāļu valsts aģentūra, un par to rakstīja vairāki Latvijas mediji, tostarp Re:Check sabiedriskajā medijā LSM.
Datus par Covid vakcīnu blaknēm ZVA atjaunināja līdz 2023. gada 14. jūlijam. Divarpus gadu laikā TTS saņemts viens ziņojums, bet par citām ar asins recēšanu saistītām kaitēm – kopā 36. Tāpat bijis tikai viens nāves gadījums, kas ir ticami saistāms ar kādu no Covid potēm. 2021. gadā cilvēks vecuma grupā 55–60 gadi pēc Vaxzevria potes sasirdzis ar TTS un pāris dienas vēlāk nomiris.
Secinājums: AstraZeneca ražotās Covid potes blakne trombozes un trombocitopēnijas sindroms nav nekas jauns. Par to bija zināms jau divus mēnešus pēc tam, kad vakcīnu apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra. Ne veselības aprūpes institūcijas, ne mediji to neslēpa.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.