Kremļa plāni Baltijā: nepieļaut krievu valodas izskaušanu un NATO nostiprināšanos

BECID
August 9, 2023 ·

Slepeni Kremļa dokumenti rāda, kā Maskava vēl pirms iebrukuma Ukrainā plānoja nostiprināt ietekmi Latvijā. Kara dēļ vairākas stratēģiskās ieceres izgāzušās.

Dibināt jaunas nevalstiskās organizācijas Krievijas politikas atbalstam, nepieļaut NATO nostiprināšanos reģionā, novērst pāreju uz mācībām latviešu valodā un atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla, piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai – tie ir tikai daži no plāniem, ko Kremlis uzskatīja par sev stratēģiski svarīgiem Latvijā līdz 2030.gadam, liecina slepeni dokumenti, kas nonākuši Re:Baltica rīcībā.

Tie tapuši divās Krievijas prezidenta pārvaldēs, kuras atbildīgas par Kremļa ietekmes aktivitātēm Baltijā un kas nonākuši starptautiskas žurnālistu grupas rokās, kurā ietilpst Re:Baltica. Vēl pirms diviem gadiem Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pieļāva, ka šīs pārvaldes sniedz “ieteikumus Kremļa stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā, lai arī nav tajā iesaistītas.” Noplūdušie dokumenti to apstiprina. Konkrētās pārvaldes sniedza gan stratēģiskos padomus, gan arī izstrādāja tos.

Dokumenti izstrādāti vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā – 2021.gada vasarā vai rudenī, un tajos īsi uzskaitīti galvenie mērķi un potenciālie draudi to īstenošanai Baltijas valstīs (līdzīgi kā iepriekš noplūdušajos dokumentos par plāniem Baltkrievijai un Moldovai). Katram no tiem ir trīs daļas – politiskie, militārie un drošības; ekonomikas un tirdzniecības; humanitārie mērķi. Tāpat tiem ir konkrēti laika rāmji – īsais (līdz 2022.gadam), vidējais (līdz 2025.gadam) un ilgtermiņa (2030.gads)

Kādi bija Kremļa plāni Latvijā

Ņemot vērā, ka pašmāju prese un drošības iestādes regulāri ziņojušas par Kremļa ietekmes aktivitātēm Latvijā, dokumentos nav pārsteidzošu jaunumu. Taču šie iepriekš nekur nepublicētie materiāli ir pierādījums iestāžu un arī pētniecisko žurnālistu gadiem izteiktajām aizdomām par iespējamo Kremļa āža kāju dažādās pašmāju aktivitātēs

Lai šos stratēģiskos plānus realizētu, dokumentu autori iesaka dibināt jaunas nevalstiskas organizācijas, kas lobētu Krievijas intereses un turpināt tā dēvēto “tautiešu politiku”. Kā šādas organizācijas darbojas, Re:Baltica aprakstījusi vairākkārt. To galvenais mērķis ir publiski paust atbalstu Krievijas aktivitātēm un šķelt vietējo sabiedrību. SAB rakstiskā atbildē Re:Baltica norāda, ka šādi, radot iekšējo spriedzi Rietumeiropas valstīs, Kremlis cer “samazināt atsevišķu Eiropas valstu politisko fokusu uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā.”

Vēl viens ieteikums slepenajos dokumentos ir veidot attiecības ar politiskajiem līderiem no mēreni centriskām partijām, kurus atbalsta gan latviešu, gan krievu elektorāts, un kuri “ir orientēti uz abpusēji izdevīgu attiecību veidošanu ar Krievijas Federāciju”.

Dokumentos nav minētas konkrētas personas vai organizācijas ar kuru līdzdalību notiktu konkrēto stratēģiju ieviešana. Uz Re:Baltica jautājumu vai SAB rīcībā ir informācija, kas varētu būt šie politiskie spēki, dienests atbildēja vispārīgi: “Kremļa stratēģija gan pirms, gan pēc kara ir veidot dialogu ar tiem spēkiem, kas tajā ir ieinteresēti, un ekonomiskā izdevīguma sviras bieži ir galvenais vadmotīvs.”

“Šeit ir notikusi zināma paradigmas maiņa,” secina Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis. Ja ilgstoši Kremļa stratēģija bija meklēt sabiedrotos pie partijām, kuras atbalsta krieviski runājošie, tad tagad valstīs, kurās tuvākajā laikā gaidāmas vēlēšanas, Krievija atbalsta kandidātus, kas ir atvērti sadarbībai ar to, skaidro eksperts.

Ko Kremlis negrib nepieļaut

Lielākais drauds Kremļa stratēģisko plānu realizēšanai izrādījies pats Kremlis. Precīzāk – iebrukums Ukrainā, kā rezultātā no Krievijas Rietumu valstis ne tikai novērsās, bet arī sāka pastiprināti bruņoties.

Kā potenciālo apdraudējumu stratēģisko mērķu realizēšanā dokumenta autori min pāreju uz mācībām valsts valodā krievu skolās, Eiropas Savienības sankciju piemērošanu, Baltijas valstu enerģētisko neatkarību no Krievijas un NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centru (STRATCOM) Rīgā.

“Tas nav nekāds pārsteigums,” izdzirdot, ka viņa vadīto organizāciju Kremļa stratēģi uzskata par šķērsli, Re:Baltica pauž STRATCOM vadītājs Jānis Sārts. Kā piemēru viņš min vairākkārtējus Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu izteikumus, ka centrs ir viens no draudiem Krievijas interesēm. Sārts pieļauj: tas tādēļ, ka viņi ilgstoši pētījuši Krievijas darbību, izprot to un spēj piedāvāt risinājumus pretdarbībai. “Iespējams, esam izjaukuši kādu viņu plānu,” tā Sārts.

Ja viens no Krievijas galvenajiem mērķiem bija nepieļaut NATO spēku izvēršanos Latvijā, notika pretējais. Saskaņā ar pērn vasarā NATO Madrides sanāksmē lemto, Latvijā izvietoto NATO bataljona kaujas grupu plānots palielināt līdz brigādes līmenim. Realitātē tas nozīmēs vairāku tūkstošu sabiedroto karavīru pastāvīgu klātbūtni Latvijā, kopīgas apmācības ar Latvijas armiju un gatavību reaģēt uz militāra un cita veida apdraudējumiem.

“Minētās aktivitātes un NATO lēmumi ir traucēklis Krievijas ambīcijām,” skaidro Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins. “Citiem vārdiem, Krievijas vēlme ir, lai tās tuvumā neviena valsts neveidotu nekādas aizsardzības spējas, kuras kavētu Krievijai veikt iebrukumu un okupāciju.”

Iebrukums Ukrainā paātrinājis arī Baltijas valstu lēmumu vēl ātrāk atvienot savus elektrīklus no tā sauktā BRELL tīkla, kas savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. To bija paredzēts izdarīt līdz 2025.gadam, bet pērnā gada nogalē Baltijas valstu prezidenti vienojās mērķi sasniegt jau nākamgad.

Ja viens no Kremļa mērķiem bija palielināt arī Krievijas preču eksportu uz Latviju, lai radītu ciešākas ekonomiskās saiknes, tad izgāzies arī tas. Pirms kara Ukrainā imports no Krievijas bija 9%, bet pērn – 7%, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija. 

“Tā nebūtu pirmā reize, kad Kremlis ar īstermiņa mērķiem iešauj pats sev kājā un kaitē ilgtermiņa mērķiem,” secina Krievijas politikas eksperts Balodis. Viņš pieļauj varbūtību, ka plāna izstrādāji nezināja, ka viņu augstākā priekšniecība – Vladimirs Putins un viņam šaurs pietuvināto loks, plāno karu Ukrainā.

Kas izstrādāja Kremļa plānus Baltijā

Maskavas sirdī, desmit minūšu gājiena attālumā no Kremļa, atrodas Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas ēku komplekss. Centrālā ir iespaidīga sešstāvu modernisma stila ēka, taču aiz tās atrodas neuzkrītošāka, betona klucim līdzīga augstceltne. Vienkāršiem garāmgājējiem tai piekļūt nav iespējams. Arī Google virtuālajā kartē tās attēlu neatrast.

Šajā mājā atrodas divas Prezidenta administrācijas pārvaldes, kuras atbildīgas par Kremļa ietekmes aktivitātēm Baltijā.

2020.gada februārī administrācijas galvenajā ēkā notika nelielas svinības. Vienā no kabinetiem ar masīviem ādas krēsliem, rakstainiem grīdas celiņiem un Krievijas karogu fonā vairāki vīri uzvalkos atkorķēja šampanieša pudeli. Viņi atzīmēja Draudzības ordeņa piešķiršanu pulkvedim Jevgēņijam Umerenko, kura galvenais uzdevums gadiem bija Kremļa ietekmes kampaņu rīkošana Baltijā. To skaitā nomelnojoša kampaņa pret Lietuvas prezidenti Daļu Gribauskaiti 2015.gadā.

Pasākumā uzņēmtajā fotogrāfijā ar šampanieša glāzi rokās redzams arī vīrietis, kurš izstrādāja Re:Baltica rīcībā esošās Kremļa stratēģijas Baltijas valstīs. Vadims Smirnovs tobrīd bija Umerenko vietnieks.

“Ieturēts, pieklājīgām manierēm. Viņš atbilstu gan stereotipam par to, kādam jābūt akadēmiķim, gan specdienesta darbiniekam,” joko Lietuvas politologs Nerijus Maliukevičius, kurš ar Smirnovu satikās 2013.gadā apaļā galda diskusijā Kanta universitātē Kaļiņingradā.

Smirnovs toreiz uzdevās par akadēmiķi, kurš universitātes paspārnē rīkoja dažādus pasākumus un rakstīja doktora disertāciju par “strukturālām pārmaiņām politiskajā elitē pēcpadomju Lietuvā.” Tās ietvaros viņš vairākas reizes devās uz Lietuvu, lai intervētu dažādus ekspertus.

Doktora disertāciju viņš aizstāvēja Maskavas universitātē 2012.gadā, bet gadu vēlāk Lietuva viņu iekļāva melnajā sarakstā. Izrādās, paralēli doktordarba izpētei viņš arī nodarbojās ar spiegošanu. 2014.gadā nevēlamo personu sarakstā viņu iekļāva arī Latvija.

^{Foto uzņemts 2020.gada februārī, atzīmējot Draudzības ordeņa piešķiršanu Ārvalstu izlūkdienesta pulkvedim Jevgēņijam Umerenko (centrā). Viņš ilgstoši bija atbildīgs par Kremļa interešu realizēšanu Baltijā. Pirmais no labās ir viņa tā brīža vietnieks Vadims Smirnovs. Foto: Dossier/Chernovleaks} 

Izgaismots kā spiegs, Smirnovs no Kaļiņingradas pārcēlās uz Maskavu un aizkulisēs sāka koordinēt propagandas kampaņas pret Baltiju.

Saskaņā ar Valsts drošības dienesta (VDD) sniegto informāciju, viņš to darīja caur platformām “RuBaltic.ru” (lasi Re:Baltica pētījumu šeit), fondu “Vēsturiskā atmiņa” un “Krievijas Baltijas pētījumu asociāciju”. Šīs organizācijas joprojām regulāri publicē melīgas ziņas par to, ka Latviju sagaida “grūti laiki” un kādēļ būtu jādraudzējas ar Krieviju.

Taču Smirnovs nav tas, kurš pieņem lēmumus. Ar Putinu runā viņa priekšnieks, Ukrainā dzimušais Dmitrijs Kozaks.

Kozaks ar Putinu pazīstams jau kopš 90.to gadu sākuma, kad abi sāka politisko karjeru Sanktpēterburgas mērijā. Vēl pirms kara Ukrainā SAB Kozaku dēvēja par “Putinam personīgi pietuvinātu” personu. Saskaņā ar starptautiskajos medijos ziņoto, viņš varētu būt izkritis no Putinam pietuvināto loka, jo iebilda pret militāru iebrukumu Ukrainā. No otras puses – viņš joprojām ir saglabājis savu amatu.

Kremļa nākotnes mērķi

“Uz Krieviju tagad daudzi skatās kā uz spitālīgo. Jebkādu mērķu īstenošana būs sarežģītāka, jo negatīvi noskaņoti ir pat tie, kas vēsturiski iestājās par sadarbību ar Krieviju,” secina Krievijas politikas pētnieks Mārcis Balodis.

Uz to Re:Baltica norāda arī SAB. Taču, lai arī uzsāktais karš Ukrainā krietni sarežģījis Kremļa plānus, tā nav no tiem atteikusies. Rietumos pieaugusī izpratne par Krievijas darbības metodēm un piemērotās sankcijas krietni apgrūtinājušas Kremļa iespējas finansēt savus ietekmes aģentus un “tautiešu politikas” īstenotājus, tostarp Latvijā. Rezultātā Kremlis meklē jaunas iespējas un būtiska mērķauditorija Latvijā varētu būt Krievijai lojālie un ar valdības darbu neapmierinātie iedzīvotāji. Tādēļ Kremlis turpinās eskalēt Latvijas iekšējās problēmas un šķelt sabiedrību. Lai to izdarītu, izmantos “sociālos tīklus, kas kļuvuši par galveno diskreditācijas kampaņu, viltus ziņu un propagandas vidi, kurā Krievijas spējas manipulēt turpina augt,” norāda SAB.

Pieaugošo aktivitāti šajos kanālos novērojis arī STRATCOM. “Ja kara sākuma bija tāds kā pieklusums, jo Kremlim nepietika resursu darboties visās frontēs, tad pēdējā laikā redzam, ka arvien masīvāk parādās pret Ukrainu vērstas kampaņas,” secina Sārts.

Lētas politiskās intrigas

Visu triju Baltijas valstu premjeri, kuriem lūdzām komentāru par noplūdušajiem dokumentiem, norādīja, ka valstis ir gatavas Kremļa nākamajām provokācijām. “Mēs zinām savu kaimiņu. Mūsu uzdevums ir dalīties ar savām zināšanām par Krievijas darbību, būvēt noturību un pretoties Krievijas tiešiem un netiešiem mēģinājumiem gūt ietekmi,” norādīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė)  pēc iepazīšanās ar dokumentiem norādīja, ka enerģētiskā neatkarība un drošība arvien ir visvārīgākā Baltijas valstu vieta. “Baltijas valstis dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk kļūtu pašpietiekamas, un elektrotīkls ir vienīgā daļa, kur mums tas vēl nav izdevies. No Krievijas uz Lietuvu vairs neplūst elektrība komerciāliem nolūkiem, bet tagad mēs mēģinām atrisināt tehnisko situāciju (ar desinhronizāciju no Krievijas sistēmas – red.),” viņa sacīja.

“Krievijas plāni iegūt ietekmes sviras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā atgādina man, kāpēc to iestāšanās NATO bija lieliska ideja,” žurnālistiem teica bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās Dans Frīds (Dan Fried). “Bez Baltijas dalības NATO Krievija jau tur būtu iebrukusi. Līdz ar to uzņemšanu NATO krieviem ir palikušas tikai lētas politiskas intrigas.”

Autore Inga Spriņģe (Re:Baltica)
Redaktore Sanita Jemberga (Re:Baltica)
Vizuālais noformējums Karl-Erik Leik / Delfi Estonia
Tehniskais atbalsts: Madara Eihe

Raksts tapis sadarbībā ar delfi.ee, NDR, WDR, Lietuvas sabiedrisko TV (LRT), Yahoo News, Süddeutsche Zeitung, Expressen, VSquare, Frontstory.pl, Dossier Center, Kyiv Independent.