Dzimumā un identitātē balstīta dezinformācija kļūst par arvien redzamāku izaicinājumu demokrātiskajās sabiedrībās, īpaši Baltijas informācijas vidē. Konference “Noturīgas balsis: sievietes un dezinformācija” pulcēja politikas veidotājus, žurnālistus, pētniekus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai analizētu, kā darbojas uz dzimumu un identitāti vērsta dezinformācija, kā tā ietekmē demokrātisko līdzdalību un kādi risinājumi ir nepieciešami, lai to mazinātu.
Dzimumā un identitātē balstīta dezinformācija kļūst par arvien redzamāku izaicinājumu demokrātiskajās sabiedrībās, īpaši Baltijas informācijas vidē. Konference “Noturīgas balsis: sievietes un dezinformācija” pulcēja politikas veidotājus, žurnālistus, pētniekus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai analizētu, kā darbojas uz dzimumu un identitāti vērsta dezinformācija, kā tā ietekmē demokrātisko līdzdalību un kādi risinājumi ir nepieciešami, lai to mazinātu.
Dzimumā balstīta dezinformācija kā drauds demokrātijai
Konference sākās ar galveno uzrunu, ko teica jaunākā Igaunijas parlamenta deputāte Hanah Lahe, kura uzsvēra dzimumā balstītas dezinformācijas pieaugošo ietekmi uz demokrātisko pārvaldību un politisko līdzdalību.
Lahe skaidroja, ka dzimumā balstīta dezinformācija parasti nav vērsta uz politisko uzskatu tiešu mainīšanu. Tās mērķis biežāk ir apklusināt un marginalizēt balsis, īpaši sievietes politikā un publiskajā telpā. Sievietes bieži tiek pakļautas uzbrukumiem, kas vērsti pret viņu identitāti, izskatu vai personīgo dzīvi, savukārt kritika pret vīriešiem biežāk ir saistīta ar politiskiem lēmumiem vai rīcību. Tas parāda, kā dzimumā balstīta dezinformācija var kļūt par politisku stratēģiju, kas grauj sieviešu uzticamību publiskajā telpā.
Tehnoloģiju attīstība šo problēmu ir ievērojami pastiprinājusi. Mākslīgais intelekts un deepfake tehnoloģijas ļauj kaitīgu saturu radīt un izplatīt nepieredzētā ātrumā un apjomā. Pētījumi, kas tika citēti galvenajā uzrunā, liecina, ka lielākā daļa deepfake video internetā ir pornogrāfiski un ka sievietes ir absolūtais vairākums upuru.
Lahe uzsvēra, ka dzimumā balstīta dezinformācija nav tikai dzimumu līdztiesības jautājums, bet gan plašāks demokrātiskās pārvaldības izaicinājums, kas apdraud politisko līdzdalību, sabiedrības uzticēšanos un iekļaujošu politisko sistēmu.
Identitātes naratīvi Baltijas informācijas vidē
Paneļdiskusijā, kuru moderēja Linda Curika, tika analizēts, kā dzimumā un identitātē balstīti naratīvi arvien biežāk tiek izmantoti sabiedrības polarizēšanai Baltijas reģionā. Runātāji apsprieda, kā tiešsaistes uzmākšanās, naidīgi naratīvi un sociālo mediju dinamika ietekmē informācijas vidi.
Diskusijā tika uzsvērts, ka dzimuma jautājumi ir kļuvuši par nozīmīgu informācijas kara fronti. Dezinformācijas kampaņas bieži izmanto debates par “tradicionālajām vērtībām”, minoritāšu tiesībām un dzimumu līdztiesību, lai padziļinātu sabiedrības šķelšanos un grautu uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām.
Runātāji dalījās arī ar personīgo pieredzi. Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce stāstīja, ka pēc televīzijas intervijas, kurā viņa piedalījās kopā ar savu bērnu, publiskā kritika koncentrējās uz viņas mātes lomu un personisko uzticamību, nevis uz politikas jautājumiem. Žurnāliste Alina Lastovska no Delfi aprakstīja līdzīgu pieredzi, uzsverot, ka uzbrukumi sievietēm bieži ir vērsti pret izskatu, ģimenes dzīvi vai personīgajām īpašībām, nevis profesionālo darbu.
Eksperti arī uzsvēra, ka tiešsaistes naidīgums ne vienmēr nāk tikai no ārvalstu aktoriem vai botu tīkliem. Saskaņā ar Elīnas Langes-Ionatamišvili no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra teikto, ievērojama daļa naidīgā satura nāk no reāliem lietotājiem, kas atspoguļo plašākas sociālās normas un agresīvas komunikācijas normalizēšanos tiešsaistē.
Vienlaikus sociālie mediji var pastiprināt šīs tendences, ļaujot ātri izplatīt naidīgus komentārus un dodot skaļām mazākumgrupām iespēju dominēt publiskajās diskusijās.
Noturības stiprināšana: politika, mediji un izglītība
Dalībnieki uzsvēra vairākas stratēģijas, kā stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju.
Politikas diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība atbalstīt neatkarīgu žurnālistiku un analītiskos medijus, stiprināt sabiedriskos medijus un nodrošināt atbalstu reģionālajiem medijiem, lai mazinātu vietējo dezinformāciju. Tika apspriesti arī juridiskie mehānismi un sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm, lai labāk aizsargātu žurnālistus un publiskas personas.
Augustina Zamuškevičiūtė no Civic Resilience Initiative uzsvēra iniciatīvas, kas veicina medijpratību un kritisko domāšanu jauniešu vidū. Viņa uzsvēra, ka medijpratībai jābūt integrētai dažādos mācību priekšmetos jau no agras bērnības, palīdzot skolēniem izprast digitālo informācijas vidi un atpazīt manipulējošus vēstījumus.
Pilsoniskās sabiedrības mobilizācija un Stambulas konvencijas debates
Pilsoniskās sabiedrības lomu demokrātisko vērtību aizsardzībā ilustrēja Beata Jonīte, Latvijas NVO Centrs MARTA interešu aizstāvības vadītāja. Viņa prezentēja organizācijas darbu, atbalstot vardarbības upurus un iestājoties par spēcīgāku juridisko aizsardzību.
Jonīte pievērsās polarizētajām debatēm Latvijā par Stambulas konvenciju. Neskatoties uz dezinformāciju, kas līgumu attēloja kā draudu tradicionālajām vērtībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijas mobilizēja plašu sabiedrības atbalstu.
Kad tika rosināts izstāties no konvencijas, NVO organizēja protestus un sabiedriskas kampaņas. Dažu dienu laikā vairāk nekā 70 000 cilvēku parakstīja petīciju, aicinot prezidentu neapstiprināt izstāšanos. Galu galā prezidents atteicās parakstīt likumu, parādot pilsoniskās mobilizācijas spēku demokrātisko principu aizsardzībā.
Izmeklējošā žurnālistika un hibrīdā ietekme
Konference uzsvēra arī izmeklējošās žurnālistikas nozīmi koordinētu dezinformācijas tīklu atklāšanā.
Lietuvas sabiedriskā medija LRT pētniecības nodaļas vadītāja Indrė Makaraitytė prezentēja izmeklēšanas rezultātus, kas saistīja protestu kustības Lietuvā ar prokremliskās ietekmes tīkliem. Žurnālisti identificēja atkārtotus organizatorus, kuri popularizēja naratīvus, kas saskan ar Krievijas propagandu, attēlojot valdības kā neleģitīmas un apgalvojot, ka pilsoņiem esot atņemta politiskā vara.
Lietuvas sabiedriskā medija LRT pētniecības nodaļas vadītāja Indrė Makaraitytė prezentēja izmeklēšanas rezultātus, kas saistīja protestu kustības Lietuvā ar prokremliskās ietekmes tīkliem. Žurnālisti identificēja atkārtotus organizatorus, kuri popularizēja naratīvus, kas saskan ar Krievijas propagandu, attēlojot valdības kā neleģitīmas un apgalvojot, ka pilsoņiem esot atņemta politiskā vara.
Dzimumā balstītas dezinformācijas digitālā dinamika
Akadēmiskās prezentācijas analizēja, kā digitālā vide veido dzimuma naratīvus un veicina dezinformāciju.
Pētnieks Jānis Šabanovs no Rīgas Stradiņa universitātes analizēja, kā digitālās platformas darbojas kā “dzimuma tehnoloģijas”, kas veido sabiedrības gaidas un normas. Atkārtoti stereotipi var pārtapt par normām, kas regulē uzvedību un nostiprina sociālās hierarhijas, padarot tos par spēcīgu instrumentu dzimumā balstītās dezinformācijas kampaņās.
Savukārt Maria Murumaa-Mengel no Tartu Universitātes analizēja, kā stereotipi un emocionāli piesātināta komunikācija tiek pastiprināta tiešsaistē. Viņa uzsvēra arī sociālās steganogrāfijas jēdzienu – slēptus vēstījumus mēmos, emoji un kodētā valodā, kas nodod diskriminējošas vai ekstrēmistiskas idejas konkrētām auditorijām.
Dzimuma naratīvi bieži tiek izmantoti arī ģeopolitiskajā propagandā. Prokremliskās kampaņas bieži uzsver “tradicionālo vērtību” naratīvus, vienlaikus attēlojot Rietumu sabiedrības kā morāli degradētas, lai izraisītu emocionālas reakcijas un padziļinātu sabiedrības šķelšanos.
Kopīgs izaicinājums demokrātiskām sabiedrībām
Konferences galvenais secinājums bija skaidrs: dzimumā balstīta dezinformācija nav tikai sieviešu jautājums, bet gan sistēmisks demokrātiskās pārvaldības izaicinājums.
Izmantojot stereotipus, emocionālus naratīvus un digitālās infrastruktūras, šādas kampaņas cenšas apklusināt balsis, vājināt neatkarīgos medijus un graut uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām.
Lai risinātu šo izaicinājumu, nepieciešama koordinēta rīcība vairākos sektoros. Neatkarīgās žurnālistikas stiprināšana, tiesiskās aizsardzības uzlabošana, medijpratības paplašināšana, pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu atbalstīšana, kā arī ciešākas sadarbības veicināšana starp valdībām, pētniekiem un tehnoloģiju platformām ir būtiski elementi noturīgas informācijas vides veidošanā.
Galu galā demokrātiskās līdzdalības aizsardzība nozīmē nodrošināt, ka visas balsis – neatkarīgi no dzimuma vai identitātes – var droši un pilnvērtīgi piedalīties publiskajās debatēs.