BECID aicināja vēlētājus izpētīt šo jautājumu caur mūsu Propawheel instalāciju – medijpratības rīku, kas izceļ 8 biežāk lietotas manipulācijas tehnikas politiskajā komunikācijā.
Apmeklētāji varēja:
• pagriezt ratu un izlozēt manipulācijas paņēmienu – piemēram, apzīmēšanu (labeling), baiļu kurināšanu, personīgus uzbrukumus vai “mēs pret viņiem” pretstatījumu;
• nominēt politiķi, kura komunikācijā viņi saskata manipulāciju, un aprakstīt izmantotās tehnikas.
Propawheel atrašanās vietas šogad:
• 30. septembris – 30. oktobris: Tartu Universitātes bibliotēka
• Pašlaik: Tartu Universitātes ēka Lossi 36
• No decembra: Zinātnes centrs AHHAA, Tartu
Ko novēroja dalībnieki?
Kopējais iesniegumu skaits: 38
Izcēlās skaidra tendence:
– Lielākā daļa nomināciju bija saistītas ar konservatīvu uzskatu politiķiem.
Tas atbilst plašākiem pētījumiem, kas rāda, ka emocionāli un polarizējoši vēstījumi priekšvēlēšanu laikā gūst vislielāko iesaisti.
Visbiežāk nominētie publicētajās atbildēs:
Sandra Laur – 11 iesniegumi
Raksturīgs dalībnieku aprakstītais:
- naidīga mazākumgrupu apzīmēšana;
- “mēs pret viņiem” retorika;
- emocionāli baiļu argumenti;
- personīgi uzbrukumi un noniecinoši stereotipi.
Bieži pieminēts – strauja atpazīstamības iegūšana pirms vēlēšanām, saasinot provokatīvu retoriku tiešsaistē.
Urmas Reinsalu – 5 iesniegumi
Izcelts:
- populistiski vainošanas naratīvi (“visi pārējie ir vainīgi”);
- nacionālās drošības retorika;
- kolektīvu draudu piesaukšana.
Martin Helme – 5 iesniegumi
Biežāk minētie elementi:
- katastrofizēšana un krīzes naratīvi;
- politisko pretinieku demonizēšana;
- pārspīlēti vai iespējami maldinoši apgalvojumi.
Citi minētie (1–3 reizes katrs) – dažādu politisko skatījumu pārstāvji, galvenokārt saistīti ar:
- populismu;
- selektīvu faktu pasniegšanu;
- tēla veidošanu kā “vienam no tautas”;
- agresīvu vai noraidošu komunikācijas stilu.
Ko mums parāda šie rezultāti?
• Respondenti īpaši jūtīgi pret retoriku, kas sašķeļ sabiedrību “labajos” un “sliktajos”;
• Baiļu un identitātes kurināšana tiek uzskatīta par ļoti manipulatīvu;
• Sociālie mediji spēcīgi ietekmē vēlētāju uztveri par manipulāciju;
• Pat jauni politiskie aktieri ātri iegūst atpazīstamību, izmantojot provokatīvu stilu.
Lai gan šis nebija zinātnisks pētījums, tas sniedz vērtīgu ieskatu tajā, kā vēlētāji uztver politisko spiedienu un pārliecināšanas mēģinājumus.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Ja cilvēki spēj atpazīt manipulāciju, viņi ir:
• mazāk pakļauti emocionālai ietekmei;
• vairāk spēj koncentrēties uz reāliem politikas jautājumiem;
• labāk sagatavoti veselīgām demokrātiskām debatēm.
Paldies visiem dalībniekiem!
Jūsu ieskati palīdz mums saprast, kā politiskie vēstījumi ietekmē mūsu ikdienas lēmumus.