Vai bērnu pabalstiem bijis lielākais finansējuma pieaugums desmitgadē?

APGALVOJUMS

Šogad nodrošināts lielākais finansējuma pieaugums bērnu pabalstiem vairāk nekā 10 gados.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Šogad ģimenēm ar bērniem papildus pabalstos piešķirti 71,5 miljoni, bet 2022. gadā – 90,9 miljoni.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (Jaunā vienotība) ikgadējā ziņojumā Saeimai teikts:

“2026. gadā ieviests līdz šim vērienīgākais sociālais ieguldījums demogrāfijas stiprināšanā, nodrošinot lielāko finansējuma pieaugumu pabalstiem vairāk nekā 10 gadu laikā un sniedzot ģimenēm reālu drošības un pārliecības sajūtu par nākotni.”

Attēls: Ekrānuzņēmums no Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējā ziņojuma Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. 26.lp.

Par to Siliņa izteicās arī 12. marta Saeimas sēdē, ziņojot par valdības paveikto:

“Mēs esam palielinājuši arī atbalstu demogrāfijas jomā, kāds nav bijis pēdējo 10 gadu laikā noteikti.”

Re:Check lūdza datus par pēdējiem desmit gadiem Labklājības ministrijai (LM). Tā atsūtīja tabulu ar nosaukumu Papildus piešķirtais finansējums LM budžetā ģimenēm ar bērniem gadskārtējā valsts budžeta likumā. Proti, ikgadējo pieaugumu. Dati rāda, ka šogad papildus piešķirti 71,5 miljoni eiro. Lielāko pieaugumu veido bērna kopšanas pabalsta palielinājums (klāt 27,2 miljoni eiro) un ievērojami lielāks atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem (klāt 23,8 miljoni eiro).

Taču 2022. gadā piešķīra vairāk – 90,9 miljonus eiro. Tolaik īpaši daudzbērnu ģimenēm ievērojami palielināja ģimenes valsts pabalstus. Ģimenes ar vairākām atvasēm sāka saņemt ne vairs desmitus, bet vairākus simtus eiro mēnesī.

Tātad dati neliecina, ka šogad bijis lielākais finansējuma pieaugums pabalstiem ģimenēm vairāk nekā 10 gados.

Ko atbildēja Labklājības ministrija?

Re:Check jautāja LM, ar ko pamatots premjeres ziņojumā teiktais par lielāko pielikumu desmit gados, jo ministrijas sniegtie dati to nerāda. Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa rakstiskā atbildē uzsvēra, ka izdevies pārskatīt ļoti plašu valsts sociālo pabalstu klāstu ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus viņa norādīja, ka pie demogrāfijas veicināšanas pasākumiem pieskaitāmi arī citu ministriju jomā esošie uzlabojumi. Kā piemēru LM speciāliste min Veselības ministrijas jomā esošo atbalstu mātes un bērna veselības uzlabošanai, nodrošinot veselības pakalpojumu un zāļu pieejamību. Taču, kā skaidrots, ziņojumā runa bija tieši par pabalstiem. Turklāt arī 2022. gadā demogrāfijas veicināšanas pasākumiem līdzekļus palielināja ne tikai LM programmās. Toreiz, piemēram, papildu aptuveni sešus miljonus eiro iedeva stipendiju paaugstināšanai un sociālajām stipendijām studentiem no daudzbērnu ģimenēm.

Ko atbildēja Siliņa?

Datus, kas rādītu lielāko pieaugumu desmitgadē, Re:Check nesniedza arī premjeres birojā. Birojā norādīja uz apjomīgu valsts pabalstu pārskatīšanu ģimenēm ar bērniem: “Ministru prezidentes ziņojumā uzsvars ir tieši uz lielāko finansējuma pieaugumu ļoti plašam mērķētam pabalstu klāstam (kopumā 2026. gadā palielināti, pārskatīti vai ieviesti 16 pabalstu / atbalstu veidi). Šāda apjomīga mērķētu pabalstu klāsta pārskatīšana un finansējuma pieaugums pēdējā desmitgadē nav notikusi.” Arī Siliņas birojā norādīja uz citām nozarēm demogrāfijas veicināšanai, piemēram, veselības aprūpi un izglītību, ieviešot finansēšanas modeli Programma skolā. Pilno atbildi lasiet šeit.

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.