Iesūtītos likumprojektus tulko Saeimas pagrabos jeb ko par Latviju ziņo Baltkrievijas TV?

Krievi Latvijā var dzīvot tikai tad, ja strādā par velti. Likumprojektus Latvija nevis izstrādā pati, bet saņem e-pastā angļu valodā jau gatavus. Pēc dažām nedēļām Latvijā nebūs, ko ēst, un valdība nolēmusi Latviju izpārdot. Re:Check ieskatījās pēdējā laika Baltkrievijas valsts televīzijas raidījumos, kas veltīti Latvijai. Kā šīs nepatiesās ziņas tur tiek konstruētas?

“Latviju izsolīs”

Pavirši pārlūkojot Baltkrievijas pirmā televīzijas kanāla Беларусь 1 ziņu raidījumus, redzams, ka vismaz katru otro nedēļu vienu vai vairākus sižetus tā velta Latvijai. Novembra beigās tās raidījumā Trendi jeb Tendences runāja pat par vairākiem tematiem. “Latviju nolēma izlikt izsolē. Valstī sāk masveida privatizāciju,” tā raidījuma vadītājs piesaka galveno ziņu. Viņš stāsta, ka “atlikušo” valsts īpašumu plānots izsolīt, lai samazinātu valsts parādu. 

Runa ir par iespēju kotēt biržā lielo kapitālsabiedrību akcijas. Valdība jau vairākus gadus vērtē ideju piesaistīt daļai valsts un pašvaldību uzņēmumu privāto kapitālu, lai ieplūdinātu līdzekļus attīstībai un uzlabotu to pārvaldību – līdzīgi, kā tas jau sen tiek darīts, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Atsevišķu partiju pretestības dēļ lēmumi nav pieņemti. Vienmēr uzsvērts, ka biržā laistu tikai nelielu daļu akciju. Vairāk nekā 50 procenti – līdz ar to kontrole pār uzņēmumu – vienmēr paliktu valsts vai pašvaldības rokās. 

Baltkrievijas televīzijā nekas no šī neizskan. Informācijas avots tajā ir partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) līderis Ainārs Šlesers. Kā noprotams, sižetā iemontēti fragmenti no partijas gatavotajiem video, kurus tā regulāri publicē sociālajos medijos gan latviešu, gan krievu valodā. Baltkrievijas TV sižetā izmantotais fragments ar Šleseru LPV kontos publicēts oktobra otrajā pusē. Tajā viņš stāv pie Rīgas HES, uzskaita virkni valsts un pašvaldībuu uzņēmumu, kas tikšot privatizēti, un biedē ar tarifu kāpumu: “Katru mēnesi pienāks dārgāks rēķins, jo tie jau būs privāti uzņēmumi.” 

Kā minēts, atdot publiskās kapitālsabiedrības pilnībā privātās rokās neviens negrasās un nav arī nekāda pamata akciju kotēšanu biržā saistīt ar automātisku pakalpojumu sadārdzināšanos. 

Sižets noslēdzas ar raidījuma vadītāja teikto, ka gandrīz puse teritorijas jau esot pārdota ārvalstu investoriem, un pārspriedumiem par Latvijas valsti: “Bet kas šodien ir Latvijas valsts? Varbūt runa ir par valsts darbiniekiem – tie jau sen ir ar dubulto pilsonību.” 

Pēdējos gados dubultpilsonība – Latvijas un ASV – bijusi tikai kādreizējam premjeram Krišjānim Kariņam, taču Kremļa propaganda jau gadiem izplata apgalvojumu, ka Latviju vada tai nepiederīgi ārzemnieki. Šo mītu palīdzējuši vairot arī vietējie politiķi, piemēram, partijas Stabilitātei! vadītājs Aleksejs Rosļikovs, arī LPV līderis Šlesers. Viņš sociālajos medijos savulaik pauda aizdomas par eksprezidenta Egila Levita it kā dubulto pilsonību.

Eksperts Mamikins: “Latvijā nebūs, ko ēst”

Līdzīgā stilā pēdējā laikā tapuši arī vairāki citi Baltkrievijas televīzijas pirmā kanāla sižeti par Latviju. Televīzijas kanāla paša pausto šajos sižetos pastiprina no dažādiem Latvijas medijiem un interneta platformām paņemti ekspertu un politiķu viedokļi – jo negatīvāki, jo labāk. Nesenā sižetā, piemēram, stāsta, ka tikpat kā mirusi ir Latvijas lauksaimniecība – to iznīcinājuši laikapstākļi un pašu valdība, kas palīdzēt savējiem nevēloties. Dramatiskas mūzikas pavadībā tiek rādīti applūduši lauki, citēti lauksaimnieku organizāciju pārstāvji un kā eksperts izmantots bijušais eiroparlamentārietis, uz Krieviju aizbēgušais Andrejs Mamikins. Viņš stāsta, ka situācija ir tik katastrofāla, ka pēc nedēļām, iespējams, Latvijā vairs nebūšot, ko ēst. Viņš arī saka: “Zemniekiem palīdz Putins, zemniekiem palīdz Lukašenko. Latvijas valdība saviem zemniekiem palīdzēt nav spējīga.” Citā sižetā līdzīgi stāstīts par zaļo kursu, kas lauksaimniekus un citus uzņēmējus dzenot bankrotā. 

Eksperti – uz Baltkrieviju aizbēguši propagandisti

Pavisam citā formātā pirms pāris nedēļām par Latviju stāstīja Baltkrievijas valsts televīzijas ceturtais kanāls Grodņā. Grodņa ir Baltkrievijas pilsēta netālu no Lietuvas un Polijas robežām. 

Studijas viesi raidījumā ir trīs no Latvijas uz Baltkrieviju aizbēgušie propagandisti, kuri regulāri uzstājas Krievijas un Baltkrievijas kanālos: Romāns Samuļs, kurš apsūdzēts par dalību prokremliskajā noziedzīgajā organizācijā “Baltijas antifašisti” un tās noziegumos, savulaik drošības dienestu brīdinātais jūrnieks Konstantīns Rudakovs un kādreizējais Rīgas domnieks no Latvijas Krievu savienības Jurijs Aleksejevs. Aleksejevs raidījumā stāsta, ka nupat šajā valstī esot saņēmis politisko patvērumu. Aleksejevu Latvijā tiesā par darbībām, kas vērstas pret valsts suverenitāti. Lietas prokurore uzskata, ka Aleksejeva vadītais portāls Imhoclub savulaik saņēma naudu no Krievijas ar mērķi stiprināt kaimiņvalsts ietekmi Latvijā. Raidījumā viņam mugurā ir džemperis, kuram uz krūtīm liels uzraksts CCCR jeb tulkojumā no krievu valodas – PSRS.

Attālināti raidījumam pieslēdzas arī jau minētais Mamikins un bijušais Kremļa rupora Sputņik darbinieks Aleksejs Stefanovs. Pirms pāris gadiem viņš kļuva par Krievijas pilsoni un tagad tiek pieteikts kā Krievijas valsts mediju grupas Rossija Segodnya speciālais korepondents.

Visi uzaicinātie studijā atkārtoja ierastos Kremļa naratīvus: Baltijas valstis savā starpā naidojas, ir cita par citu rusofobiskākas un pilnībā atkarīgas no rietumvalstīm. Kā pierādījumus šie cilvēki min visabsurdākos melus. 

Samuļs, piemēram, stāsta par krievu situāciju Latvijā: “Mūs var paciest, ja mēs viņiem strādājam par velti – labi, tad var paciest. Ja mēs gribam dzīvot, veidot ģimenes, sūtīt bērnus skolā, tad mūs visādi izspiedīs.” 

Saeimas pagrabos no angļu valodas tulko likumprojektus  

Savukārt pakļaušanos Rietumiem apliecinot tas, kā Latvijā pieņemot likumus. Viņš stāsta par Saeimu: “Bet kas, piemēram, notiek Latvijas galvenajā likumdošanas iestādē. Pienāk e-pastā likumprojekts angļu valodā. Sēž meitenes Saeimas pagrabos un tulko.” Tad tie tiekot nodoti deputātiem, kuriem pirms balsošanas esot dota tikai pusstunda, lai ar to iepazītos. Nekas no tā, protams, nav taisnība. Likumprojektus izstrādā ministrijās, valdībā, Saiemas komisijās. Saeimā visus likumus skata un pieņem trijos vai steidzamības kārtā divos lasījumos. 

Arī šajā studijā izskanēja jau minētais mīts, ka Latviju vada ārzemnieki. Samuļs meloja, ka par Vairu Vīķi-Freibergu Latvijas sabiedrība uzzināja tikai otrā dienā pēc ievēlēšanas par valsts prezidenti. Savukārt Rudakovs stāstīja, ka Vīķe-Freiberga, kuru “atsūtīja no Kanādas”, pat nav pratusi latviešu valodu: “Viņa taču zvērestu lasīja no lapiņas, jo nezināja tolaik latviešu valodu. Jautājumu nav, valodu iemācījās, bet ievēlēšanas laikā viņas dzimtā valoda bija angļu. Nekādā gadījumā ne latviešu.”

Arī tās ir pilnīgas muļķības. Vīķe-Freiberga ir augusi latviešu ģimenē, saglabājusi, kopusi un pētījusi dzimto valodu visu mūžu. Viņa uz Latviju pārcēlās 1998. gadā un nepilnu gadu pirms ievēlēšanas Latvijas Valsts prezidentes amatā vadīja Latvijas Institūtu.

Raidījumā izskanēja arī citi meli. Piemēram, siers Latvijā maksājot 17 eiro, bet sviests – 36 eiro kilogramā (realitātē – aptuveni divas reizes mazāk). Savukārt ierēdņu īpatsvars esot lielākais pasaulē, kas ir vēl arī Latvijā bieži dzirdams mīts. Visbeidzot, studijā izskanēja mājieni, ka Baltijas valstis esot raidījušas dronus uz Pēterburgu, tāpēc baltiešiem esot jālūdz dievs, lai Krievija un Baltkrievija nereaģētu ar attiecīgu atbildi.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.