Vēja parku tuvumā nepazudīs ūdens

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Vairāki simti Facebook lietotāju dalījušies ar video par to, ka vēja turbīnu vibrācijas apdraud ūdens pieejamību vēja parku tuvumā. Tā iemesls esot turbīnu vibrācijas, kas it kā sagandē “ģeoloģisko plati”. Tam nav pierādījumu. Re:Check vērsās pie ģeoloģijas eksperta, kas apliecina – biedēt ar ūdens nepieejamību nav pamata. Video autors arī maldina, ka izstāšanās no elektrotīklu sistēmas BRELL samazinājusi elektrības eksportu uz Krieviju, lai gan eksports tolaik nemaz nenotika.

Video vienā no vēja enerģijas projektu sabiedriskajām apspriešanām kāds vīrietis saka:

“Šeit var būt situācija – ar to vibrāciju savibrēs mūsu ģeoloģisko plati, kura lielā attālumā pa Latviju. To var redzēt. Tātad tur būs jāuzmanās, ka jūs visi, kas šeit dzīvo, jums nebūs ūdens, vairāk kā skaidrs (..) Ja jūs uzbūvēsit, nebūs ūdens, vietējie iedzīvotāji.”

Video uzņemts Jēkabpils novada Vīpes pagastā šā gada augustā. Par vibrāciju, zemes plātnēm un zemes dzīlēm satraukumu tur pauda vēl kāds iedzīvotājs – tas redzams vietējās televīzijas sagatavotajā ziņu sižetā.

Iespējams, ar “ģeoloģiskajām platēm” tiek saprastas kilometrus biezās litosfēras plātnes jeb milzīgi iežu bloki, kas veidojušies pirms miljardiem gadu. Nav pamata biedēt, ka turbīnu mazās vibrācijas tās ietekmēs.

Re:Check telefoniski vērsās pie Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļas vadītāja pienākuma izpildītāja Jāņa Karuša. Karušs skaidroja, ka vēja turbīnu darbība neradītu pietiekami spēcīgas vibrācijas, lai deformētu iežus. Ģeologs norāda: “Ja tiešām kādam cilvēkam rodas sajūta, [ka vibrācijas ir pārāk spēcīgas,] tad viņš var veikt monitoringu un, ja vērtības tiek pārsniegtas, var celt pretenzijas. Bet pazemes ūdeņus tas nekādi neietekmē.”

Dažkārt, būvējot vēja turbīnu pamatus, ir vajadzīgs nelielā teritorijā uz neilgu laiku pazemināt gruntsūdens līmeni. Taču gruntsūdens līmenis pēc būvniecības atjaunosies, skaidro ģeologs. Tam ilgtermiņā nav ietekmes uz ūdens kvalitāti un pieejamību.

Tālāk vīrietis runā par elektrības ražošanu:

“Mums elektrības līdz kaklam. Viena melošana, ka elektrības nepietiek. Kāpēc melo?”

Re:Check jau iepriekš rakstījis, ka Latvija teorētiski var sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo elektrību, taču tas būtu dārgi, jo ražošanai daudz vairāk nāktos izmantot termoelektrocentrāles (TEC) un dabasgāzi. HES visas valsts patēriņu var nodrošināt tikai pavasaros, kad ir pali. Neviens to neslēpj. Pērn Latvija pati saražoja aptuveni 84 % patērētās elektrības, pārējo importē galvenokārt no Somijas, Zviedrijas un Polijas.

Kā pierādījumu vīrietis min iepriekš it kā pārdoto elektrību Krievijai. Viņš saka, ka pirms atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrosistēmu tīkla BRELL tīkla tie bijuši 70 %:  

“Man tur cilvēks strādā! 70 % Krievijai pārdevām. Tagad atvienojām. Tagad mēs Eiropu nevaram nodrošināt ar elektrību. Visai Eiropai trūkst.”

Latvija elektrības importu no Krievijas pārtrauca jau 2022. gada maijā, bet joprojām paļāvās uz BRELL, lai nodrošinātu elektrosistēmu stabilitāti. Pēc atvienošanās šogad februārī par to atbild kontinentālās Eiropas energosistēmu tīkls.

Sarakstē ar Re:Check AS Augstsprieguma tīkls komunikācijas nodaļa atsūtīja elektrības importa un eksporta datus kopš 2016. gada. Tajos redzams, ka Latvija vismaz desmit gadus nav eksportējusi elektrību uz Krieviju. Līdz Latvija izstājās no BRELL, Krievijā nonāca tikai tehniskās plūsmas elektrosistēmu balansēšanai un dažkārt uz neilgu laiku elektrības komercplūsmas starp Baltijas valstīm. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka Latvija eksportēja uz Krieviju elektrību, līdz atslēdzāmies no BRELL.

Tāpat Latvija kopumā nevienu gadu nav eksportējusi 70 % no saražotās elektrības. 

Secinājums: Vēja turbīnu vibrācijas neapdraud ūdens pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Latvija teorētiski var saražot visu nepieciešamo elektrību, taču dabasgāzes cenas dēļ tas izmaksātu dārgi. AS Augstsprieguma tīkls dati liecina, ka Latvija jau vismaz desmit gadus nav komerciāli eksportējusi elektrību uz Krieviju. Atvienošanās no elektrotīklu sistēmas BRELL neietekmēja elektrības importu un eksportu no Krievijas.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.