Digitālā valūta nelikvidēs skaidru naudu un nedos tiesības atņemt iekrājumus
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Vairāki simti Facebook lietotāju dalās ar video par digitālo valūtu. Tajā teikts, ka nākotnē cilvēkiem vairs nebūs pieejama skaidra nauda un visi maksājumi notiks tikai caur katra “digitālo maku”. Taču Eiropas Savienības digitālā eiro plāns neparedz likvidēt skaidru naudu. Tāpat nav pamata apgalvojumiem, ka valsts vai centrālā banka likumpārkāpējus sodīs ar visu bankas kontu bloķēšanu un naudas atņemšanu – cilvēki tāpat kā pašlaik varēs atvērt kontus komercbankās un digitālā eiro ieviešana tos neaizstās.
Vai plānots aizstāt skaidru naudu?
Video stāsta, ka “cilvēkiem tiek gatavotas lamatas, kurās ir vairāk atkarības nekā brīvības, stingrāka kontrole un mazāk izvēlēs.” Tajā teikts:
“Katrs cilvēks kļūs par laimīgu digitālā maka īpašnieku. Un tikai caur šo digitālo maku varēs saņemt vai atdod naudu. (..) Skaidra nauda paliks vairāk kā suvenīrs. Jūs nevarēsiet to izmantot, jo pakāpeniski vai tūlīt to likvidēs.”
ES plāno nākotnē ieviest digitālu valūtu – digitālo eiro, ko dalībvalstu centrālas bankas emitē tāpat kā banknotes un monētas. Darbības ar to notiktu caur starpnieku – piemēram, komercbanku, kuru uzraudzītu centrālā banka. Cilvēki varētu atvērt digitālā eiro kontu pie paša izvēlēta maksājumu pakalpojuma sniedzēja un norēķiniem izmantotu, piemēram, karti vai mobilo aplikāciju – līdzīgi, kā tas tagad notiek caur komercbankām. Patlaban digitālais eiro ir izstrādes procesā.
Eiropas Centrālā banka norāda, ka digitālais eiro neaizstās skaidru naudu un tā eirozonā joprojām būs pieejama. Proti, digitālā nauda būs alternatīva citiem bezskaidras naudas veidiem, piemēram, komercbanku piedāvātajiem digitālajiem maksājumiem. Vācijas Centrālā banka skaidro, ka digitālā eiro ieviešana ļautu Eiropas Savienībai būt mazāk atkarīgai no lieliem uzņēmumiem, piemēram, VISA un Mastercard.
Kā skaidro Eiropas Centrālā banka, digitālajam eiro būtu bezsaistes režīms. Proti, lietotāji, kas atrodas blakus, varētu arī bez interneta pieslēguma viens otram pārskaitīt naudu, piemēram, izmantojot aplikāciju viedierīcē. Šajā gadījumā tikai maksātajam un naudas saņēmējam būtu informācija par darījumu. Arī tiešsaistes maksājumi būtu anonimizēti.
Vai digitālā valūta ļaus kontrolēt pārējos bankas kontus?
Video arī minēts, ka digitālās valūtas ieviešana ļaus bloķēt citus cilvēka bankas kontus:
“Visas pārējās jūsu bankas būs savienotas caur centrālās bankas kontu. Tas nozīmē, ka bloķēt piekļuvi jebkuram jūsu kontam, jebkurai jūsu bankai nebūs problēmu (..) Kontrole pār iedzīvotājiem būs ļoti vienkārša. Ja jūs pārkāpsiet likumu, noteikumus vai jūsu uzvedība būs aizdomīga, (..) visi jūsu bankas konti tiks bloķēti. Jums vienkārši atslēgs maku, pilnībā atņemot naudu.”
Šādiem apgalvojumiem nav pamata. Nekas neliecina, ka digitālā eiro ieviešana dos valsts centrālajai bankai vai citām valsts institūcijām tiesības kontrolēt vai bloķēt citus cilvēka bankas kontus. Digitālā eiro maciņu varēs atvērt arī tad, ja cilvēkam nav bankas konta. Kā piemēru iestādei, kur varētu atvērt kontu, Eiropas Centrālā banka min pastu. Ja cilvēks izlems atvērt digitālā eiro maciņu komercbankā, tas būs atsevišķs bankas konts.
Secinājums: Patlaban nav plānots līdz ar digitālā eiro ieviešanu atteikties no skaidras naudas. To norāda gan Eiropas Centrālā banka, gan atsevišķu valstu centrālās bankas. Nekas neliecina, ka digitālā eiro ieviešana dos valstij tiesības kontrolēt vai bloķēt citus cilvēka bankas kontus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.