Covid potes bija pārbaudītas; nesenais difterijas uzliesmojums nav afēra

Pēc nesenā difterijas uzliesmojuma Latvijā, kad nomira pret to nevakcinēts bērns, sociālajos medijos arvien biežāk redzami divi ārsti, kuri regulāri maldina par dažādām vakcīnām: Lauris Līcītis un Edgars Mednis. Vienā Facebook video Līcītis izplata senus maldus par Covid potēm, bet citā abi lēš, ka difterijas uzliesmojums bijis “afēra” un “teātris”.

Covid vakcīnas bija pārbaudītas

Līcītis stāsta, ka vispirms esot masu psihoze, bet tad tiekot virzīti mērķi, un kā piemēru min Covid pandēmiju:

“Tā tas bija ar Covid vakcinēšanas aptveri, ar “drošām” neizpētītām [vakcīnām]… tas nekas, ka vakcīnas nav izpētītas (..) Tajā laikā visiem tiem, kas iebilda vai izteica savas šaubas par Covid vakcīnas spējām un kvalitāti, vienmēr bija jautājums, kur jums ir klīniskie pētījumi, kur ir pierādījumi.”

Nav taisnība

Covid vakcīnas pirms nonākšanas apritē bija izgājušas visu trīs fāžu klīniskos jeb iedarbīguma un drošuma pētījumus. Latvijas Zāļu valsts aģentūra norāda, ka “vakcīnu un jebkuru citu zāļu reģistrācija nav iespējama bez trešās fāzes klīnisko pētījumu rezultātu izvērtēšanas Eiropas Zāļu aģentūrā, jo tā ir viena no pamatprasībām reģistrācijai.” Piemērām, Pfizer un AstraZeneca potēm tie ir publicēti akadēmiskajā žurnālā The New England Journal of Medicine. Plašāk par to, kas tiek pētīts katras fāzes pētījumos, Re:Check iepriekš rakstījis šeit.

Ārkārtas situācijas dēļ Covid vakcīnas izstrāde bija paātrināta. Standarta situācijā klīnisko pētījumu trīs fāzes veic secīgi, taču Covid potēm otro fāzi sāka kamēr vēl norita pirmā un trešo – kamēr vēl notika otrā. Parasti zāļu reģistrācijas dokumenti viena oficiāla pieteikuma veidā Eiropas Zāļu aģentūrai jāiesniedz pirms vērtēšanas sākšanas, bet Covid to sāka, pirms bija pabeigti visi pētījumi. To datus iesniedza vēlāk vērtēšanas procesā. Taču tas nenozīmē, ka vakcinēja ar neizpētītām potēm.

Covid vakcīnas nekaitē grūtniecībai

Līcītis izplata jau sen apgāztos maldus, ka Covid vakcīnas kaitē grūtniecēm:

“Kanādā process ir sācies, ka astoņas sievietes tiesājas ar zināmo firmu Pfizer sakarā ar to, ka viņām pārtraucās grūtniecības pēc vakcinācijas.”

Re:Check informāciju par šādu gadījumu neatrada, taču, pat ja tāds tiesas process notiek, nav pamata biedēt, ka Covid vakcīnas rada grūtniecības komplikācijas. Par to liecina virkne akadēmisku publikāciju, kurās neatkarīgi zinātnieki ir apkopojoši par šo tematu veiktus pētījumus. Covid vakcīnas neizraisa ne spontānos abortus, ne priekšlaicīgas dzemdības, ne veselības problēmas mazuļiem.

Tāpat jāpiebilst, ka atšķirībā no vakcinācijas saslimšana ar Covid palielina varbūtību, ka māte saskarsies ar grūtniecības komplikācijām.

Latvijā Covid potes būtiski nepalielināja mirstību

Līcītis turpina:

“Virzīja tikai vakcīnas, kas izrādījās ļoti bīstamas… daudzos gadījumos, un daudzos gadījumos tā arī bija pēdējā vakcīna viņu dzīvē. (..) Parādiet man kādu latvieti, kuru nav skāris Covid viņu ģimenē vai viņu radiniekos. (..) Ja jūs sāksit skaitīt viens, divi, trīs, ceturtais krēsls būs tukšs pēc šīm aktivitātēm ar Covid vakcinēšanu diemžēl. Jo pieaugot vakcinēšanai, pieauga tajā pašā laikā – uz Covid fona – arī mirušo skaits.”

Nav taisnība

Covid vakcīnu blakņu ziņojumu datus Zāļu valsts aģentūra atjaunināja līdz 2023. gada 14. jūlijam. Divarpus gadu laikā apstiprināts tikai viens nāves gadījums, kas ir ticami saistāms ar kādu no Covid potēm. 2021. gadā cilvēkam vecuma grupā 55–60 gadi pēc Vaxzevria potes bija trombozes un trombocitopēnijas sindroms un pāris dienas vēlāk viņš nomiris. Par to, ka Covid vakcīnas nepalielināja mirstību, Re:Check plašāk rakstījis šeit. 

Nesenais difterijas uzliesmojums nav afēra

Citā Facebook video Līcītis kopā ar homeopātu Edgaru Medni bez pierādījumiem vedina domāt, ka nesen hospitalizētajiem bērniem nemaz neesot bijusi difterija:

“Bija difterija vai nebija difterija? Ja es sākšu savas domas izteikt, tas būs nekorekti. Klīniski nekorekti. (..) Protams, esmu ar saviem ārzemju kolēģiem sazinājies. Apkopojot visu to, kā arī savu bagāto klīnisko pieredzi, es varu teikt, ka man ir ļoti daudz nopietnu jautājumu. (..) Situācija ir absolūti neviennozīmīga.”

Video izskan arī Medņa citāts, ka ziņas par difterijas uzliesmojumu un bērna nāvi ir mārketinga kampaņa:

“Un te, re kā, difterija tiek izrakta. Gaidījām atkārtotu Covid, gaidījām mērkaķbakas, bet nē, kungi un kundzes nosvērās par labu vecajai labajai difterijai. Mārketings jau tiek izvērsts grandiozs. Žetons par izdomu un realizāciju šīs kampaņas organizatoriem.”

Difterija nav pēkšņi “izrakta”. Par to Re:Check rakstīja jau iepriekš šeit. Latvijā katru gadu ar difteriju saslimst vairāki cilvēki. Izņēmums bija Covid pandēmijas gadi. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā norāda, ka gandrīz 20 gadus viņiem nav bijis neviena tik smaga difterijas gadījuma kā 5. septembrī ievestajam pacientam. Iepriekš viens bērns nomira 2003. gadā, divi – 2005. gadā un vēl viens bērns nomira 2006. gadā. Neviens pret to nebija vakcinēts.

Secinājums: Pirms Covid vakcīnas pirms nonāca apritē, tās bija izgājušas visus nepieciešamos klīniskos pētījumus. Covid potes nekaitē grūtniecībai. Covid vakcīnas Latvijā būtiski nepalielināja mirstību – ar tām ticami saistāms viens gadījums 2021. gadā. Nav pamata apgalvot, ka nesenais difterijas uzliesmojums ir afēra.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.