Rail Baltica nav “vienkāršas sliedītes un pāris stacijas”
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos daudzi redzējuši maldinātāja Rūdolfa Brēmaņa video par plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica izmaksām. Viņš to sauc par “vienkāršām sliedītēm un pāris stacijām”, kas potenciāli varot būt dārgākais dzelzceļa projekts pasaulē. Tādiem pieņēmumiem nav nekāda pamata.
Brēmanis video stāsta par iecerētā projekta sadārdzināšanos. Viņš salīdzina to ar Lamanša tuneli, kas savieno Lielbritāniju un Franciju un esot sarežģītākais dzelzceļa projekts pasaulē. Savukārt Rail Baltica Brēmanis dēvē par parastām un vienkāršām sliedītēm, kas savieno Baltijas valstis.
Rail Baltica pat salīdzinājumā ar Lamanša tuneli nav “parastas dzelzceļa sliedītes” un pāris stacijas, kā teikts video. Abi projekti nav salīdzināmi. Lamanša tunelis ir aptuveni 50 km garš, savukārt Rail Baltica paredzētā līnija visās trijās Baltijas valstīs kopā ir 870 km (no tiem 265 km Latvijā) – tātad 17 reizes garāks.
Nav arī pamata runāt par pāris stacijām. Piemēram, Latvijā vien projektā paredzēta jauna stacijas termināļa izbūve un pievadceļi lidostā Rīga, jauns stacijas mezgls Centrālajā stacijā, kā arī vairākas reģionālās stacijas. Vairākas stacijas, tajā skaitā to pazemes posmus paredzēts celt arī Igaunijā un Lietuvā. Projektā paredzēti auto, velo un gājēju ceļi, dažādi krustojumi, autoceļu viadukti, dzelzceļa tilti, kā arī elektrotīkli, trokšņu barjeras un lopu žogi.
Brēmanis arī saka:
“Dārgākais dzelzceļa projekts pasaulē potenciāli.”
Rail Baltica projekta ieviesēji raksta, ka vidējās izmaksas plānotas 46 miljoni eiro par vienu kilometru. Piemēram, starptautiskais konsultāciju uzņēmums Ineco raksta, ka lētāko ātrgaitas dzelzceļas līniju būvē Spānija. Tur kilometrs vidēji izmaksājis 17,7 miljonus eiro par km, kamēr Eiropā vidēji līdzīgi projekti izmaksājot pat 45,5 miljoni par kilometru. Cits avots pirms pāris gadiem atsaucās uz Lielbritānijā veiktu pētījumu, kur pēc 20 Eiropas projektu izpētes secināts, ka vidējā cena par kilometru bijusi 38 miljoni eiro, savukārt Lielbritānijā aplēses esot pat 237 miljoni eiro par kilometru.
Atšķirību nosaka, piemēram, darbaspēka izmaksas, apdzīvotība un citi faktori konkrētajos reģionos. Taču iepriekš minētais liecina, ka nav pamata runāt par Rail Baltica kā par dārgāko dzelzceļa projektu pasaulē.
Maldinātājs arī saka:
“Nu jau aplēses ir 24 miljardi eiro, kas sākumā bija divi miljardi eiro.”
Taisnība, ka projekta plānotās izmaksas būtiski pieaugušas. Ziņu arhīvos atrodams, ka par diviem vai trim miljardiem eiro tika runāts pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad pirmoreiz parādījās iecere būvēt vienotu ātrgaitas dzelzceļa līniju un nebija izstrādātu projektu. Paši Rail Baltica ieviesēji, kā arī Valsts Kontrole norāda uz ievērojamu projekta sadārdzinājumu kopš 2017. gada, kad veikta iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīze. Toreiz tika lēsts, ka projekts izmaksās 5,8 miljardus eiro, bet tagad runa ir par nepilniem 24 miljardiem. Daļa sadārdzinājuma skaidrojama ar inflāciju, savukārt nepilna trešdaļa – ar to, ka projekts paplašināts, tajā skaitā paredzot vairāk reģionālo savienojumu. Projekts esot sadārdzinājies arī dažādu papildu prasību un precīzāku aprēķinu dēļ.
Jāpibilst, ka arī Brēmaņa pieminētā Lamanša līnijas izbūve, kas tika pabeigta 1994. gadā, projekta gaitā ievērojami sadārdzinājās un par 80% pārsniedza iepriekš plānotās izmaksas.
Secinājums: Nav pamata saukt Rail Baltica projektu saukt “parastām sliedītēm”. Tas paredz izbūvēt 870 km garu dzelzceļa līniju cauri visām trim Baltijas valstīm, kā arī vairākas stacijas, jauna termināļa izbūvi lidostā, pievadceļus, tiltus, viaduktus un pazemes savienojumus. Pašlaik nav pamata lēst, ka tas varētu būt pasaulē dārgākais projekts. Delzceļa līniju izmaksas rēķina vidēji uz vienu kilometru, un Rail Baltica plānotās ne tuvu nav starp dārgākajām Eiropā.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.