“Zīmēšanās” līgumus slēdza priekšgājēji un vienu stabiņu mazgā par 16 eiro – ko stāsta kandidāti?

Latvijas Televīzijas 4. jūnija Rīgas mēra kandidātu debatēs vairāki politiķi izteicās nekorekti un maldinoši. Pārbaudījām viņu teikto.

Ķirsis (JV): Līgumus par apmaksātu raidlaiku slēdza iepriekšējā mēra laikā

Drīzāk nav taisnība

Debašu vadītāja Anete Bērtule atsaucās uz Re:Baltica izpētīto un jautāja Rīgas mēram Vilnim Ķirsim (JV), kāpēc viņš īsteno paša iepriekš kritizēto praksi – “zīmēties par rīdzinieku naudu nopirktajā raidlaikā”. Ķirsis atbildi sāka šādi:

“Vispirms jau jāsaka, ka tika izveidoti šie līgumi un raidījumi jau iepriekšējā mēra vēl laikā. Tā kā tie līgumi vienkārši turpinājās.”

Re:Baltica pirms gaidāmajām vēlēšanām rakstīja par to, kā Rīgas dome vairākos medijos apmaksā raidījumus, kuros parādās lielākoties mērs un vicemēri.

Rīgas domes Re:Baltica sniegtā informācija liecina, ka Ķirša laikā slēgti arī divi jauni līgumi par raidlaiku. Abus noslēdza par raidījumu Ziņu TOP. Rīga runā kanālā TV24 krietnu laiku pēc Ķirša kļūšanas par mēru 2023. gada augustā.

Pirmais slēgts 2024. gada februārī par 53 tūkstošiem eiro, bet otrs – 2024. gada oktobrī par nepilniem 24 tūkstošiem. Šo līgumu darbības laikā ēterā bijuši 29 raidījumi.

Re:Baltica skaidroja, ka līdzīgs raidījums pastāvēja arī bijušā mēra Mārtiņa Staķa (tagad – Progresīvie) laikā, bet Ķirša dome to atdzīvināja ar nedaudz mainītu nosaukumu. Pārējais gandrīz identisks – nekritiskas intervijas ar koalīcijas politiķiem. 

Ķirsis telefonsarunā Re:Check skaidroja, ka domājis iepriekšējās Rīgas vadības iesākto praksi. Līgumus pats neslēdzot un katram izsekot nevarot, turklāt izteikšanās laiks debatēs bijis ierobežots. “Cienījamā žurnālistes kundze, Rīgā ir 1,7 miljardi budžets. Jums tiešām šķiet, ka politiķiem ir jāseko līdzi katram līgumam? Tas nav viņu uzdevums. Politiķiem ir jāvirza pašvaldības politiskais kurss,” sacīja Ķirsis. 

Rosļikovs (St!): Šajā sasaukumā Rīga zaudējusi 80 tūkstošus cilvēku

Nav taisnība

Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs debatēs apgalvoja: 

“No iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, pateicoties Nacionālajai apvienībai un Jaunajai Vienotībai, Rīgā ir mīnus 80 tūkstoši iedzīvotāju.”

Tā nav taisnība. Centrālās statiskas pārvaldes dati liecina – kopš 2020. gada Rīgā iedzīvotāju skaits sarucis par 29 tūkstošiem. Kontekstam jāņem vērā, ka galvaspilsētā patlaban dzīvo vairāk nekā 10 tūkstoši Ukrainas bēgļu. Taču arī bez viņiem nesanāktu Rosļikova minētie 80 tūkstoši.

Rosļikovs uz Re:Check zvanu un īsziņu neatbildēja.

Sprindžuks (AS): No Rīgas aizbraukuši 300 tūkstoši cilvēku

Trūkst konteksta

Uz jautājumu, ko darīt, lai Rīga pietuvotos Viļņai un Tallinai, Māris Sprindžuks norādīja uz iedzīvotāju skaitu:

“No Rīgas ir aizbraukuši 300 tūkstoši cilvēku uz Pierīgu, uz citām valstīm. Lai Rīga atjaunotos, kļūtu dinamiska, ir jāveido sadarbība ar Pierīgu.”

Telefonsarunā ar Re:Check Sprindžuks precizēja, ka runājis par Rīgas iedzīvotāju skaitu kopš 1990. gada. Tas šajos 35 gados tiešām samazinājies par 300 tūkstošiem, taču debatēs Saeimas deputāts neminēja būtisku kontekstu. 

Lai gan Sprindžuks pārcelšanos uz Pierīgu min pirmo, tas nav galvenais iemesls, kādēļ pēdējos 35 gados Rīgā samazinājies iedzīvotāju skaits. Visstraujāk iedzīvotāju skaits Rīgā saruka 90. gadu sākumā, kad Latviju pameta daļa citu bijušo PSRS valstu piederīgo un 50–60 tūkstošu lielais PSRS karaspēks ar ģimenēm. Otrs straujākais kritums bija pēc 2008./2009. gada ekonomiskā krīzes. Tāpat kopš neatkarības atjaunošanas Rīgā katru gadu mirušo skaits pārsniedzis dzimušo skaitu. Lielākais dzimstības kritums bija 90. gados.

Pierīgā – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novados, kā arī Jūrmalā – iedzīvotāju skaits palielinājies par 49 tūkstošiem.

Sarunā ar Re:Check Sprindžuks piekrita, ka aizbraukšana nav vienīgais iemesls, kādēļ Rīgā samazinājies iedzīvotāju skaits: “Protams, ka tie nav visi aizbraukušie, tur ir miruši un tā tālāk, bet Rīga ir zaudējusi ap 300 000.” Arī viņš norādīja uz ierobežoto atbildes laiku.

Šlesers (LPV): Vienu stabiņu mazgā par 16 eiro

Nav taisnība

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers pārmeta Progresīvo kandidātam Viesturam Kleinbergam runāšanu par korupcijas izskaušanu:

“Kā ir ar 16 eiro par viena stabiņa mazgāšanu? Joprojām piekto gadu mazgāšana notiek.” 

Kleinbergs atbildēja, ka Šlesers melo. Arī diskusijas noslēgumā abi politiķi apmainījās izsaucieniem par šo tematu. “Nevar atbildēt, kāpēc 16 eiro stabiņš maksā,” teica Šlesers. “Nemaksā,” atbildēja Kleinbergs. Taču Kleinbergs diskusijā nenosauca konkrētu summu, par kādu stabiņus tīra. Re:Check jautāja Rīgas domei.

RD Ārējās komunikācijas nodaļā atbildēja, ka viena stabiņa apkopes izmaksas ir 4,49 eiro. Summā ietilpst apsekošana, transports, darba spēks un mazgāšanas līdzekļi. Tas ir 3,5 reizes mazāk, nekā stāsta Šlesers. 

Par ceļa norobežojošo elementu apkopi dome pērn uz diviem gadiem noslēdza līgumu ar SIA KMK Projekts. Līgumā plānotā maksimālā summa diviem gadiem ir 42 tūkstoši eiro. RD norāda, ka uzdod apkopt stabiņus tikai tur, kur tas tiešām vajadzīgs. 

Jau 2021. gadā popularitāti guvai Facebook ieraksti, kuros krietni pārspīlētas Rīgā izvietoto stabiņu tīrīšanas izmaksas. Re:Check par to rakstīja šeit. Tolaik publiskajā telpā izskanējis, ka viena stabiņa apkope Rīgā izmaksā teju 14 eiro, bet vairākos Facebook ierakstos radīts iespaids, ka, tos tīrot, var pelnīt pat miljonus. 

Šlesers neatbildēja uz Re:Check īsziņā nosūtīto jautājumu, kāpēc stāsta, ka viena stabiņa mazgāšana maksā 16 eiro.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.