Vēzis ir slimība, un cilvēki no tā mirst



Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Sociālajos medijos publicēts kāds melīgs video par vēzi. Tā neesot slimība, biopsiju taisīt nevajagot un cilvēki mirst nevis no vēža, bet tā ārstēšanas. Nekas no tā nav taisnība.

12. decembrī publicētā video autors stāsta:

“Vēzis nav slimība, bet gan izdzīvošanas mehānisms caur visu mūsu toksiskumu, kas ir dzīvesstils, attiecības, ēšana un vēl daudzas lietas (..) Tas izveido vietu, kur var uzkrāties visi šie kaitīgie toksīni, lai tie neizplešas pa citām ķermeņa daļām.”

Tā nav taisnība. Vēzis ir slimība, nevis “mūsu ķermeņa izdzīvošanas mehānisms”.

Kas tā par saslimšanu un kas to izraisa? 

Veselās šūnās ir molekulāri mehānismi, kas regulē to augšanu, dalīšanos un novecošanu. Tāpat šūnām ir mehānismi, kas gādā, lai kļūdas vai bojājumi to DNS molekulās tiek salaboti. Ja gēnos, kas atbild par šiem mehānismiem, rodas būtiskas mutācijas vai bojājumi, šūnas var sākt nekontrolēti dalīties, kā rezultātā rodas audzēji. Dažkārt audzēji ir ļaundabīgi, proti, to šūnas izplatās pa organismu un veido audzējus citu orgānu audos. Ļaundabīgos audzējus sauc par vēzi, un tā ir slimība.

Vēzi var izraisīt, piemēram, kaitīgs (jonizējošs) starojums, vīrusi vai kancerogēnas vielas. Dažkārt ar vēzi saistītas mutācijas gēnos rodas pašas no sevis vai ir cilvēkā jau no dzimšanas. Liela loma tam, vai cilvēkam attīstās vēzis, ir arī imunitātei, jo viens no imūnšūnu uzdevumiem ir atpazīt un iznīcināt vēža šūnas.

Nav nekāda pamata stāstīt, ka vēzis ir vieta, kur var uzkrāties un neizplesties kaitīgie toksīni. Vēzim var būt metastāzes jeb jauni slimības perēkļi, kas izplešas citās ķermeņa daļās. Metastāžu biežums un iespējamība atkarīga no vēža veida, tā agresivitātes un dažādiem bioloģiskiem faktoriem.

Video autors arī biedē ar diagnostikas metodi biopsiju:

“(..) nav nekādas vajadzības taisīt biopsiju. Un pacients patiesībā nenomirst no vēža, bet viņš nomirst no ārstēšanas tieši šādā veidā. (..) Tātad ko izdara biopsija – tā atver audzēju un ļauj visām vēža šūnām un šiem kaitīgiem toksīniem izplesties pa visu ķermeni.”

Tā nav taisnība. 

Biopsija ir procedūra, kuras laikā paņem nelielu audu paraugu, lai to varētu pārbaudīt ar mikroskopu. To izmanto arī vēža diagnostikā. Nav pamata saistīt šo procedūru ar briesmām organismam. Meijo klīnika ASV Minesotas štatā savā mājaslapā skaidro, ka attiecībā uz lielāko daļu vēža veidu nav pierādījumu, ka ar adatu veikta biopsija izraisītu vēža šūnu izplatīšanos citās ķermeņa daļās. Tomēr ir izņēmumi, par kuriem ārsti zina, piemēram, biopsiju ar adatu parasti neizmanto sēklinieku vēža diagnosticēšanai.

Pēc Veselības statistikas datubāzes datiem Latvijā no vēža katru gadu mirst gandrīz seši tūkstoši cilvēku. Tas ir starp trim galvenajiem nāves cēloņiem Latvijā.

Re:Check iepriekš rakstīja par līdzīgiem maldiem par ķīmijterapiju.

Secinājums: Nav taisnība, ka vēzis nav slimība un cilvēki nemirst no vēža, bet tā ārstēšanas. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.