“Vecā Eiropa pie sevis negrib šos monstrus” – Brēmanis maldina par vēja parkiem

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Dezinformators Rūdolfs Brēmanis maldina par Olaines un Jelgavas novados iecerēto vēja parku “Dalbe” un vēja enerģiju kopumā. Viņš nepamatoti apgalvo, ka parkam kāds garantēs peļņu un slēpj tā īpašniekus. Viņš arī maldina, ka “vecā Eiropa” nebūvē vēja parkus un ka parku iespaidā izmirs “visi putni”.

Brēmanis pauž:

“Tur firma – kaut kādi austrieši skaitās investori. Bet tur uztaisīta shēma caur Lietuvu, lai nevar īstos īpašniekus atrast.”

Vēja parka Dalbe būvēšanu ierosinājis uzņēmums Enery Latvia. Uzņēmums pieder Austrijas firmai Enery Development GmbH. Tas ir norādīts gan datubāzē Lursoft, gan paša uzņēmuma mājaslapā. Tā nav slēpta informācija.

Brēmanis turpina:

“Ja viņi negūs peļņu, valsts viņiem kompensē neiegūto peļņu.”

Re:Check neatrada nekādus pierādījumus, ka Enery Latvia vēja parkam Dalbe solīta garantēta peļņa. Šogad februārī Klimata un enerģētikas ministrija Re:Check skaidroja, ka vēja enerģijas projekti Latvijā tiek attīstīti, balstoties uz tirgus principiem un bez valsts subsīdijām.

Sarakstē ar Re:Check Olaines novada pašvaldība apstiprināja, ka tā “noteikti neko nav plānojusi kompensēt vēja parka attīstītājam”.

Vai “vecā Eiropa” negrib vēja parkus?

Brēmanis stāsta:

“Vecā Eiropa pie sevis negrib šos monstrus. Lai ir šādās valstīs kā Latvija, ko viņi uzskata par miskasti, izgāztuvi.”

Ar veco Eiropu parasti saprot Vāciju un Franciju. Abas valstis attīsta veja parkus.

Pērn Vācijā licences saņēma jaunas 2405 iekšzemes turbīnas, kas valstī ir rekordliels skaits. Valsts katru gadu būvē arvien jaunas turbīnas, piemēram pagājušajā gadā Vācijā uzcēla 635. Savukārt Francijā pagājušajā gadā atklāja valstī lielāko iekšzemes vēja parku. Tā arī apņēmusies palielināt jūras vēja parku skaitu.

Pēc Ember enerģētikas institūta datiem 2023. gadā Vācija vidēji uz vienu iedzīvotāju saražoja 5,3 reizes vairāk megavatstundu vēja enerģijas nekā Latvija, bet Francija – 11,6 reizes. Arī citas Rietumeiropas valstis to ražo daudz vairāk.

Tātad nav pamata apgalvot, ka “vecā Eiropa” negrib pie sevis vēja parkus.

Vai parka dēļ izmirs visi putni?

Tālāk Brēmanis runā par parka iespējamo ietekmi uz putniem:

“Visi putni izmirs dēļ visām šīm vibrācijām, kas nāk no ģeneratoriem.”

Ornitologi brīdina, ka vēja parki var negatīvi ietekmēt putnu labklājību. Putni var ielidot turbīnu spārnos un nomirt. Izteikts drauds tam Latvijā ir, piemēram, jūras ērglim, kas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tāpat noteiktas putnu sugas parku dēļ pamet savas dzīvotnes.

Taču Brēmaņa teiktais, ka visi putni izmirs, ir pārspīlējums. Salīdzinājumā ar citiem riskiem vēja turbīnas nogalina nelielu putnu skaitu. Piemēram, Lielbritānijā, ielidojot vēja turbīnās, gadā mirst 10–100 tūkstoši putnu. Salīdzinājumam mājas kaķi valstī ik gadu nogalina 55 miljonus putnu, bet vairāk nekā 30 miljoni putnu iet bojā, ietriecoties ēku logos. Proti, turbīnās neielido tik daudz putnu, lai draudētu “visu putnu” izmiršana.

Patlaban pētnieki cenšas saprast, kā vēja parkos samazināt putnu nāvju skaitu. Viens variants varētu būt turbīnu asmeņu pārkrāsošana, lai padarītu tos pamanāmākus. Smolas vēja parkā Norvēģijā pētnieki vairākām turbīnām vienu no asmeņiem nokrāsoja melnu. Viņi secināja, ka putnu nāvju skaits saruka par 70%. Zinātnieki arī meklē citus veidus, kā samazināt vēja parku ietekmi uz dzīvniekiem, piemēram, apturēt to darbību putnu migrācijas laikā vai mainot turbīnu spārnu dizainu.

Tāpat ierakstā nav minēti fosilā kurināmā izmantošanas sekas. Fosilā kurināmā izmantošana izraisa globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas, kas saasina jau tā apjomīgo dzīvnieku izmiršanu. Jaunākajā ANO Starptautiskās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā norādīts, ka atkarībā no tā, par cik palielināsies globālā temperatūra, augsts izmiršanas risks ir 5–70% putnu sugu. 

Brēmanis video min vēja parku “vibrācijas”. Visticamāk, ar to domāta turnību radītā infraskaņa. Par infraskaņas ietekmi uz cilvēku veselību Re:Check iepriekš rakstījis šeit.

Vai Nord Pool dēļ samazināja elektrības ražošanu hidroelektrostacijās?

Brēmanis stāsta:

“Mēs esam pacēluši mākslīgi elektrības cenas caur Nord Pool. (..) Tad, kad mēs ar HESiem pa lēto pirms Nord Pool priekš sevis ražojām elektrību ar atliektiem galiem, tad nevienam te neinteresēja konkurēt ar tik lētu elektrību. Tagad viņi pievērs to ciet, iznīcinās.”

Latvija Nord Pool biržai pievienojās 2013. gadā. Oficiālās statistikas portāla datos redzams, ka 2014. un 2015. gadā samazinājās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms. Taču tam iemesls nebija pievienošanās Nord Pool biržai, vēstulē Re:Check skaidro AS Latvenergo Daugavas hidroelektrostaciju tehniskais direktors Andris Zēģele.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Daugavas hidroelektrostacijas saražotās elektrības apjoms ir tieši saistīts ar ūdens pieteces apjomu upē. Proti, gados, kad elektrība saražota mazāk, bijusi mazāka pietece. Zēģele norāda, ka 2014. gada vidēja gada pietece bija 377 kubikmetri sekundē, bet 2015. gadā – 354 kubikmetri sekundē, kas ir viens no trim zemākajiem rādītājiem kopš Pļaviņu HES izbūves.

Nav nekāda pamata apgalvot, ka kāds plāno iznīcināt Latvijas hidroelektrostacijas.

Secinājums: Neviens neslēpj, ka Enery Latvia pieder Austrijas uzņēmums Enery Development GmbH. Tā sauktajā vecajā Eiropā vidēji uz vienu iedzīvotāju saražo 5–11 vairāk vēja elektroenerģijas nekā Latvijā. Vēja parki apdraud putnu dzīvības, taču tas nenozīmē, ka ap parkiem putni izmirs. Pievienošanās Nord Pool biržai nav samazinājusi hidroelektrostacijās saražotās elektrības apjomu.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.