Vai vēlēšanu zīmēs nederēs plusiņš vai ķeksītis?
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Dezinformators un kandidāts Rīgas vēlēšanās Rūdolfs Brēmanis (Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši) un kāds viņa sarakstu atbalstošs blogeris vedina domāt, ka valsts cenšas iejaukties vēlēšanu rezultātos. Tam nav nekāda pamata. Brēmanis arī maldina, ka kandidāta atbalstam “par” lodziņš obligāti jāiekrāso un ne ķeksītis, ne plusiņš nederēšot. Tā nav, jo balsu skaitīšanas mašīna atpazīs arī konkrētam kandidātam “par” vai “pret” laukā ievilktu plusu, ķeksi vai ķeburu.
Brēmanis 4. jūnijā publicētā video stāsta:
“CVK ir atkal izmainījuši balsošanas kārtību. Speciāli droši vien, lai grūtāk un lai apjuktu cilvēki.”
Vēlēšanu zīmes jeb biļetenus šogad maina pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas, Re:Check apstiprina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Vaivars. Nav pamata apgalvojumiem, ka tas darīts, lai cilvēkiem būtu grūtāk. CVK iepriekš skaidroja, ka vēlēšanu zīmes mainīja, lai nodrošinātu automātisku balsu skaitīšanu un ierobežotu cilvēcisko faktoru rezultātu apkopošanā.
Brēmanis stāsta, ka ne visur cilvēkiem ir iedota viņa saraksta vēlēšanu zīme:
“Ja jums kādā novadā, kā jau te dažos saka, cilvēkiem šo lapiņu neieliek speciāli bezmaz sākumā, un tad: “Ui, ui, nepamanījām.””
Video noslēgumā viņš piemin – ienākot ziņas, ka manipulē ar cilvēkiem gados.
Pirms balsošanas cilvēks saņem vēlēšanu materiālus – vienu vēlēšanu aploksni un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, norāda CVK. Nav pamata stāstīt, ka iecirknī vēlētājiem speciāli neiedod kādu konkrētu sarakstu vai ar kādiem balsotājiem manipulē. Arī CVK noliedz, ka šādi gadījumi bijuši.
Brēmanis video aicina atrast viņa sarakstu un pamāca, “kā balsot”:
“Tur jūs redzēsiet divus lodziņus, kādi agrāk nekad nav bijuši – zaļš un sarkanais. Jums tātad ir jāiekrāso zaļais lodziņš šādā veidā, kā bildītē. Nevis plusiņš, nevis ķeksītis vai kāda cita atzīme vai uzraksts, bet tieši jāiekrāso.”
Ja balsotājs izvēlas paust īpašu attieksmi pret konkrētu kandidātu, viņš var aizkrāsot ovālo laukumiņu “par” vai “pret” lauciņā. Taču drīkst ievilkt arī plusu, ķeksi vai ķeburu. To Re:Check apstiprina CVK. Komisijas pārstāvis Vaivars norāda: “Balsu skaitīšanas sistēma atpazīs veikto atzīmi, ja, piemēram, ieraduma pēc kādā no lauciņiem tiks ievilkta plus zīme, ķeksis vai arī jebkāda cita veida svītras, krāsojumi un tā tālāk.” To iepriekš skaidroja arī sabiedrisko mediju portāls LSM. Vēlēšanu zīmi var atstāt arī negrozītu.
Avots: CVK
Brēmanis kandidēja arī 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Toreiz gan pirms, gan pēc vēlēšanām viņš maldināja par rezultātu viltošanu un apšaubīja Saeimas vēlēšanu drošību. Re:Check par to rakstīja šeit un šeit.
Vēl tiešāk nekā Brēmanis par šā gada vēlēšanu iespējamu ietekmēšanu runā blogeris Iļja Černogorods jeb Magnuss, kurš sociālajos medijos aicina balsot par Suverēnās varas līderi Jūliju Stepaņenko. Viņa ir pirmais numurs Suverēnās varas un Brēmaņa Jaunlatviešu kopīgajā sarakstā. Kāda video noslēgumā Černogorods savam 131 tūkstotim TikTok sekotāju saka:
“Es aicinu visus izdarīt savu izvēli un obligāti aiziet nobalsot, vai arī jūsu balsi vienkārši nozags.”
Nav pamata apšaubīt vēlēšanu godīgumu Latvijā. Černogorods savā video nesniedz nekādus pierādījumus tam, ka uz vēlēšanām neaizgājušo iedzīvotāju balsi “vienkārši nozags”. TikTok šim video ir 70 tūkstoši skatījumu. Stepaņenko komentāros pateicas blogerim par atbalstu.
Secinājums: Lai paustu attieksmi pret kandidātu, “par” vai “pret” lauks jāiekrāso, taču balsošanas mašīna atpazīs arī plusu, ķeksi vai citu zīmi, norāda CVK. Vēlēšanu zīmes mainītas pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas. Nav nekāda pamata biedēt, ka uz vēlēšanām neatnākušo cilvēku balsis nozags.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.