Vai vēja turbīnu infraskaņa kaitē veselībai?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Kurzemes vides aizsardzības asociācija (KVAA), kurā apvienojušies vietējie aktīvisti, kritizē ieceri netālu no Pāvilostas būvēt vēja parku. Facebook ierakstā asociācija pauž, ka turbīnu radītā skaņa un infraskaņa cilvēkiem izraisa iekšējo orgānu bojājumus, reiboņus, galvassāpes un sirds aritmiju. Šādiem apgalvojumiem nav pierādījumu, un pētījumos tas nav konstatēts. Vairākos pētījumos secināts, ka cilvēku sūdzībām varētu būt psiholoģiski iemesli. 

Ar ierakstu dalījušies vairāk nekā 900 cilvēku. Tajā pausts:

“Vai zināji, ka infraskaņa izraisa troksni ausīs, reiboni, sliktu dūšu, galvassāpes un bezmiegu, kā arī dažādus iekšējo orgānu bojājumus? (..) Vai zināji, ka vēja ģeneratora radītās frekvences, kas atbilst cilvēka ķermeņa raksturīgajām rezonanses frekvencēm, izraisa sirds aritmiju?”

Kas ir infraskaņa?

Infraskaņa ir skaņas viļņi ar frekvenci zem 20 herciem. Infraskaņu parasti uzskata par cilvēkiem nedzirdamu, taču to var uztvert, ja infraskaņai ir ļoti augsta intensitāte jeb skaļums. Dabā infraskaņu rada, piemēram, vulkāni, okeāna viļņi, ūdenskritumi un ziemeļblāzma.

Avots: Mācību platforma SaveMyExams.

Somijā, Lielbritānijā, un citur veiktās aptaujās neliels skaits ap vēja turbīnām dzīvojošo ir sūdzējušies par dažādām veselības kaitēm. Visbiežāk cilvēki sūdzas par galvassāpēm, nogurumu, nelabumu, troksni ausīs un paaugstinātu asinsspiedienu. Kā simptomu cēloni cilvēki bieži vien min vēja turbīnu radīto infraskaņu.

2021. gadā Nīderlandes Sabiedrības veselības un vides pētniecības institūta zinātnieki apkopoja virkni pētījumu par vēja turbīnu iespaidu uz veselību. Balstoties uz šiem pētījumiem, viņi secināja, ka turbīnu radītā skaņa nekaitē ne sirds un garīgajai veselībai, ne miegam. Nīderlandes zinātnieki norāda tikai uz vienu pētījumu ar 23 tūkstošiem medmāsu, kurā atrasta neliela korelācija starp neregulāru sirdsdarbību un dzīvošanu vietās, kur dzirdams vēja turbīnu troksnis. Taču, kā norāda paši autori, tā galvenais cēlonis, visticamāk, ir ilgstošs aizkaitinājums, nevis fiziska skaņas ietekme.

2023. gadā Sidnejas Universitātes un citu mācību iestāžu zinātnieki publicēja pētījumu, kurā cilvēkus trīs diennaktis pakļāva infraskaņai, tādējādi imitējot vēja turbīnu iespaidu. Viņi secināja, ka tā neizraisa veselības traucējumus. 

Vairāki pētnieku kolektīvi lēš, ka infraskaņas radītie simptomi cilvēkiem varētu būt “galvā”. Piemēram, Oklendas Universitātes pētnieki veica eksperimentu ar 52 cilvēkiem, kurus sadalīja divās grupās. Vieniem piedāvāja tādu informāciju, kas vedina uz domām par infraskaņas radītiem simptomiem, bet otriem – tādu, kas šādas bažas nerada. Tad abas grupas pakļāva reālai infraskaņai un placebo jeb fiktīvai infraskaņai. Pētnieki secināja, ka pēc tam par simptomiem sūdzējās tā cilvēku grupa, kura pirms tam saņēma negatīvo informāciju, turklāt viņi to darīja neatkarīgi no tā, vai “dzirdējuši” īsto infraskaņu vai placebo. 

Par to, ka simptomiem ir subjektīvs raksturs, liecina arī zinātnieku aptaujas. Piemēram, 2021. gada Somijas Nacionālā veselības un labklājības institūta un Austrumsomijas Universitātes pētnieki aptaujāja cilvēkus pašvaldībās, kur bijušas sūdzības par infraskaņas it kā rādītājām veselības problēmām. Aptuveni 5% respondentu ziņoja par simptomiem. To vidū biežāk bija cilvēki, kurus kaitinājusi vēja turbīnu skaņa un gaismas, kuriem jau iepriekš bija kāda hroniska kaite un tie, kas uzskatīja, ka viņus nepietiekami informēja pirms vēja parka būvēšanas. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī Notingemas Universitātes pētnieki, kuri Midlendā (Lielbritānijā) aptaujāja mājsaimniecības netālu no nelielām vēja turbīnām. Britu pētījumā respondenti paralēli pildīja arī psiholoģiskus testus. Vēja turbīnu it kā kaitīgo ietekmi visvairāk jutuši nervozi, pesimistiski un uz negatīvām emocijām tendēti cilvēki, kā arī tie, kuriem nav viegli tik galā ar aizkaitinājumu un neapmierinātību. 

Lielbritānijas Karaliskās koledžas zinātnieki skaidro, ka cilvēkiem ir tendence uztraukties par jaunām tehnoloģijām. Daļa no vēja turbīnu it kā radītajiem simptomiem savulaik piedēvēta arī, piemēram, bezvadu internetam, radio un tvaika dzinējam. Cilvēkiem esot nosliece kaitēs vainot lietas, par kurām viņi uztraucas. Piemēram, pētnieki Anglijas ciematā Oklendā aptaujāja 292 cilvēkus desmit nedēļas pirms un trīs mēnešus pēc tam, kad ciemā sāka izmantot strīdīgu insekticīdu. Lai gan respondentu veselība otrajā aptaujā nebija būtiski mainījusies, aptuveni trešdaļa uzskatīja, ka dažus viņu simptomus izraisījis insekticīds. Cilvēki, kuri jau pirms tam vairāk uztraucās par mūsdienu tehnoloģijām, biežāk simptomos vainoja insekticīdu.

Savukārt Sidnejas Universitātes pētnieki 2013. gadā novēroja, ka Austrālijā 90% sūdzību par veselības problēmām saņemtas pēc 2009. gada, kad vietējie vējā parku pretinieki sākuši runāt par turbīnu iespējamo ietekmi uz veselību. Kontekstam – pirmie vēja parki Austrālijā sāka darboties 80. gadu beigās un vairums ir uzcelti pirms 2009. gada. Pētnieki arī norāda, ka tolaik dažos Austrālijas štatos nebija saņemta neviena sūdzība par vēja turbīnām, arī Rietumaustrālijā, kur bija otrs lielākais vēja parku skaits valstī. Esot maz ticams, ka turbīnas vienā štatā rada simptomus, bet otrā – ne.

Uz kādiem avotiem balstās asociācija?

Re:Check vērsās pie diviem Kurzemes vides aizsardzības asociācijas valdes locekļiem, taču viņi atteicās atbildēt uz jautājumiem. Biedrības pārstāve Ināra Kigitoviča aicināja Re:Check noskatīties 31. janvāra konferenci Pāvilostas kultūras namā, kur par to runājot eksperti. Tajā gastroenteroloģe Alda Holsta skaidroja cilvēku dzirdes īpatnības un teica, ka ir divas frontes: viena, kas uzskata, ka vēja turbīnas ietekmē veselību un otra, kas – ne. Holsta norādīja, ka viena daļa pētījumu apliecina, ka turbīnas veselībai nekaitē. Taču cilvēki bieži ir neapmierināti ar vēja turbīnu atrašanos tuvumā, viņi kļūst aizkaitināmi un no aizkaitinājuma rodas “noteikta simptomātika”, piemēram, pašziņotas galvassāpes vai miega traucējumi. Viņa prezentēja trīs piemērus, kuros atspoguļota kāda no pusēm. 

Pirmais ir Kanādas Veselības ministrijas pētījums divās Kanādas provincēs. Tajā aptaujāja iedzīvotājus, kas dzīvoja 600 metru līdz 10 kilometru attālumā no vēja turbīnām. Pētnieki arī mērīja troksni, lai saprastu, vai tas ir saistīts ar iedzīvotāju sūdzībām par miega traucējumiem, dažādām kaitēm, stresu un dzīves kvalitātes kritumu. Pētnieki secināja, ka šādas korelācijas nav. Taču vairāki faktori – 30 decibelu vai skaļāks troksnis, mirgojošas gaismas, vibrācijas, turbīnu redzēšana – bija saistīti ar ilgstošu aizkaitinājumu jeb neapmierinātību. Retāk to juta cilvēki, kuru apkaimē naktī bija citi skaļāki skaņas avoti, un tie, kas vēja turbīnu dēļ saņēmuši, piemēram, kādus maksājumus vai apkārtējās vides uzlabojumus. Aizkaitinājums var izraisīt vēja turbīnām parasti piedēvētos simptomus, piemēram, stresu un paaugstinātu asinsspiedienu.

Otrs Holstas minētais avots ir Berlīnes Universitātes slimnīcas pētījums. Zinātnieki 14 cilvēkiem ausī ilgāk nekā trīs minūtes atskaņoja infraskaņu divos dažādos skaļumos. Pirmais skaļums bija nedaudz zem robežas, pie kuras dalībnieki sāka dzirdēt infraskaņu. Otrajā gadījumā infraskaņa bija tik skaļa, ka cilvēki to dzirdēja (vidēji 122 decibeli). Pie pirmā skaļuma bija redzama aktivitāte noteiktās smadzeņu daļās, bet pie otra – ne. Pētnieki secināja – ņemot vērā, ka aktivizējas smadzeņu daļas, kas ir saistītas ar dzirdi, emocijām un veģetatīvo nervu sistēmu, iespējams, infraskaņa var kaut kādi ietekmēt veselību. Taču, lai to apstiprinātu, būtu jāveic garāki, lielāka mēroga pētījumi. Tāpat neesot skaidrs, kādēļ smadzeņu aktivitāte bija redzama tikai eksperimentā ar klusāko infraskaņu. Pētījuma laikā dalībniekiem netika konstatēts ne stress, ne kādi citi simptomi.

Trešais Holstas avots ir somu aktīvistu Vēja enerģijas pilsoņu apvienības aptauja. Organizācija sociālajos medijos regulāri publicē pret vēja enerģiju vērstu saturu. Apvienība aptaujāja 12 ģimenes jeb 55 cilvēkus, kas dzīvoja netālu no vēja turbīnām. Vairums respondentu atbildēja, ka, kopš uzceltas turbīnas, viņiem parādījies vismaz kāds jauns simptoms. Biežākais simptoms bija miega traucējumi (60%), un trīspadsmit cilvēki turbīnu dēļ pametuši savu dzīvesvietu. Organizācija konstatēja, ka mājokļos, kuros cilvēki ziņoja par simtomiem, bija uztverama infraskaņa (pārējās nepārbaudīja). 

Tātad Holsta konferencē neapgalvoja, ka vēja turbīnu infraskaņa kaitē veselībai, un to nepierāda arī viņas minētie avoti.

Secinājums: Patlaban zinātniski pētījumi nepierāda, ka turbīnu radītā infraskaņa bojātu iekšējos orgānus, radītu galvassāpes vai citādi negatīvi ietekmētu cilvēku veselību. Cilvēku sūdzībām, iespējams, ir psiholoģiski iemesli, tajā skaitā neapmierinātība ar vēja turbīnu atrašanos tuvumā.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.