Vai vēja turbīnu infraskaņa kaitē sirdij, asinsvadiem un grūtniecībai?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Gandrīz 500 cilvēku dalījušies ar Facebook ierakstu par to, ka vēja turbīnu infraskaņa kaitē veselībai. Video autore apgalvo, ka infraskaņa padara biezāku sirds somiņu un asinsvadu sieniņas, kā arī palielina spontāno abortu risku. Šie apgalvojumi nav pamatoti, un akadēmiskos pētījumos šīs kaites nav konstatētas. Video autore atsaucas uz nekvalitatīvām, vairāk nekā 20 gadus vecām publikācijām.

Vai vēja turbīnu radītā infraskaņa kaitē veselībai?

“Vēja turbīnu radītā skaņa jebkurās frekvencēs nav vienkārši troksnis – tas ir mehānisks stress, kuram tavs organisms nevar pielāgoties, tāpēc tajā sākas deģeneratīvi procesi… (..) Vēja fermas NAV SAVIETOJAMAS ar dzīvību.”

Vairākās valstīs zinātnieki ir konstatējuši, ka neliela daļa cilvēku, kas dzīvo netālu no vēja turbīnām, sūdzas par dažādām kaitēm. Visbiežāk tās ir galvassāpes, nogurums, nelabums, troksnis ausīs un paaugstināts asinsspiediens. Kā simptomu cēloni cilvēki bieži vien min vēja turbīnu radīto infraskaņu.

Nīderlandes Sabiedrības veselības un vides pētniecības institūta zinātnieki 2021. gadā apkopoja virkni pētījumu par vēja turbīnu iespaidu uz veselību. Balstoties šajos pētījumos, viņi secināja, ka turbīnu radītā skaņa nekaitē ne sirds, ne garīgajai veselībai, ne miegam. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākts arī citos pētījumu apkopojumos. Nīderlandes zinātnieki norāda tikai uz vienu pētījumu ar 23 tūkstošiem medmāsu, kurā atrasta neliela korelācija starp neregulāru sirdsdarbību un dzīvi vietās, kur dzirdams vēja turbīnu troksnis. Taču, kā norāda paši autori, tā galvenais cēlonis, visticamāk, ir ilgstošs aizkaitinājums, nevis fiziska skaņas ietekme.

2023. gadā Sidnejas Universitātes un citu mācību iestāžu zinātnieki publicēja pētījumu, kurā cilvēkus trīs diennaktis pakļāva infraskaņai, tādējādi imitējot vēja turbīnu iespaidu. Viņi secināja, ka tā neizraisa veselības traucējumus.

Vairāki pētnieku kolektīvi lēš, ka infraskaņas radītie simptomi cilvēkiem varētu būt “galvā”. Kāpēc tā, Re:Check iepriekš skaidrojis šeit.

Vai vēja turbīnu infraskaņa kaitē sirdij un asinsvadiem?

Ierakstam pievienots video ar kādas Latvijas ārstes anestezioloģes prezentāciju. Viņa brīdina par infraskaņas ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Vispirms prezentācijā redzams attēls ar perikardu jeb sirds somiņu. Autore stāsta:

“Var redzēt sirdij apkārt tādu plānu somiņu. Perikards. Un kreisajā pusē [attēlā] ir tas, kā ir jāizskatās normāli. Un labajā pusē – vīrieša, kurš dzīvo vēja turbīnas tuvumā. Kā jūs redzat, tas[perikards] ir stipri biezāks, stipri palielinātāks.”

Video autore atsaucas uz kādu Portugāles pētnieku kolektīvu, ar kuru konsultējusies.

Attēls ar perikardu ņemts no 2007. gada publikācijas akadēmiskajā žurnālā Progress in Biophysics and Molecular Biology. Tajā Portugāles kolektīvs stāsta, ka infraskaņa un zemes frekvences skaņa padara perikardu biezāku. Kā šīs informācijas avotu viņi norāda citas savas publikācijas.

Kolektīvs iepriekš ir analizējis 12 vīriešiem sirds operāciju laikā izņemtus perikarda paraugus. Viņi vairāk nekā desmit gadus strādājuši kā piloti, lidaparātu inženieri vai kravas automašīnu šoferi, un tādēļ bieži bijuši pakļauti intensīvai zemu frekvenču skaņai. Visiem 12 pacientiem esot bijis pārāk biezs perikards, un pēc pētnieku domām vainojamas zemās frekvences, tajā skaitā infraskaņa. 

Avots: Ekrānuzņēmums no YouTube.

Portugāles kolektīva secinātais ir apšaubāms vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņu pētījumā apskatīts tikai sirds slimnieku perikards. Būtu sagaidāms, ka pētnieki kā kontroles grupu pārbauda arī veselus cilvēkus, kas strādā līdzīgu darbu. Publikācijā ir viens attēls ar kādu it kā kontroles paraugu, taču tekstā tas nav aprakstīts. Otrkārt, kolektīvs automātiski pieņem, ka perikada sabiezināšanās cēlonis ir zemās frekvences, nevis kāds cits faktors. Treškārt, 12 pētījuma dalībnieki ir pavisam niecīgs skaits. Ceturtkārt, kolektīvs raksta, ka normāls perikarda biezums ir zem 0,5 milimetriem, taču, piemēram, Majo slimnīcas Kardiovaskulāro slimību nodaļa norāda, ka normāls biezums var būt pat četri milimetri (parasti 1–2 mm).

Tāpat Portugāles kolektīva darbs par 12 pacientiem publicēts nevis kā pētījums akadēmiskā žurnālā, bet kā prezentācijas materiāls kādai 2005. gada konferencei. Kopumā vairums kolektīva publikāciju atrodamas tikai konferenču materiālos vai akadēmisko žurnālu pielikumos. Žurnālu pielikumu publikācijas parasti neiziet tā saukto recenzēšanu jeb peer-review, kurā datus un metodes skrupulozi analizē jomas eksperti.

Video autore pauž, ka infraskaņa padara biezākas arī “asinsvadu sieniņas”. Šīs informācijas avots ir cita tā paša Portugāles kolektīva publikācija. Šajā gadījumā dati ir publicēti 2003. gadā akadēmiskā žurnāla CHEST pielikumā, un arī šai publikācijai ir līdzīgas metodoloģiskās problēmas.

Tātad video autore atsaucas uz vairāk nekā 20 gadus veciem, ne pārāk kvalitatīviem datiem. Kolektīva publikācijas liecina, ka šo tematu varētu pētīt tālāk, taču 20 gadu laikā viņi akadēmiskos pētījumos nav pierādījuši turbīnu saistību ar sirds un asinsvadu kaitēm.

Video minēta vibroakustiskā slimība (VAS), ko it kā izraisa infraskaņa. Portugāles zinātnieku kolektīvs par šo kaiti brīdina jau vairāk nekā 25 gadus. Slimībai esot trīs stadijas, kurām esot dažnedažādi simptomi – sākot no slikta garastāvokļa līdz hemoroīdiem un vēzim. Kā norāda Sidnejas Universitātes sabiedrības veselības pētnieki, VAS nav plaši atzīta diagnoze, un par to galvenokārt runā tikai pats Portugāles kolektīvs (VAS arī nav Starptautiskajā slimību klasifikācijā). Kolektīva darbos esot būtiskas metodoloģiskas problēmas. Turklāt, lai gan kolektīva dalībnieki regulāri biedē par vēja parkiem, viņu eksperimentos neesot atrasts, ka turbīnu infraskaņa ir saistīta ar veselības problēmām.

Vai vēja turbīnas ir saistītas ar spontānajiem abortiem?

“Ir pietiekami daudz pētījumi un pierādījumi gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem par palielinātu spontāno abortu risku.”

Re:Check zinātniskajā literatūrā neatrada pierādījumus, ka vēja turbīnas dzīvniekiem vai cilvēkiem izraisa spontānos abortus vai citas grūtniecības komplikācijas. 2018. gadā Dānijas pētnieki apsekoja vairāk nekā 130 tūkstošus bērnu, kuru mātes grūtniecības laikā dzīvojušas netālu no vēja turbīnām. Pētnieki secināja, ka vēja turbīnu skaņa nav saistīta ne ar pāragrām dzemdībām, ne samazinātu jaundzimušā svaru vai izmēru.

Video autore min arī gadījumu Dānijā, kad 2014. gadā kāds ūdeļu audzētājs cēla trauksmi, ka viņa fermā dzīvniekiem piecreiz palielinājies spontāno abortu skaits un ūdeļu mazuļi dzimstot ar deformācijām. Ūdeles arī kļuvušas agresīvas. Kažokzvēru audzētājs tajā vainoja četru puskilometra attālumā uzceltu vēja turbīnu radīto skaņu. Viņš sūdzēja tiesā turbīnu īpašniekus, bet zaudēja, jo nevarēja pierādīt turbīnu ietekmi.

Secinājums: Patlaban zinātniski pētījumi nepierāda, ka turbīnu radītā infraskaņa bojātu iekšējos orgānus, radītu galvassāpes vai citādi negatīvi ietekmētu cilvēku veselību. Populārā video autore atsaucas uz nekvalitatīvām, vairāk nekā 20 gadus vecām publikācijām, kurās turklāt runāts par intensīvu infraskaņu, nevis vēja turbīnām. Nav pierādīts, ka vēja turbīnu infraskaņa cilvēkiem palielina spontāno abortu risku.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.