Vai valdība plānoja celt nodokļu slogu mazajām algām?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Pirms pāris nedēļām izskanēja, ka valdības partijas plāno noteikt četras dažādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes un iekasēt vairāk no lielajām algām. Piedāvājums paredzēja arī samazināt nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. Partiju Latvijas Attīstībai un Latvija pirmajā vietā pārstāvji mediju telpā to pasniedza pretēji – valdība mazatalgotajiem plānojot nodokļus celt, tā dzenot viņus vēl lielākā nabadzībā. Skaidrojam, kāpēc tā nav taisnība un ko tieši paredzēja šis darbaspēka nodokļu izmaiņu variants. 

Sociālajos medijos par minēto nodokļu reformas modeli sāka runāt augusta otrajā pusē, kad daži zinātāji publicēja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto un sociālajiem partneriem nosūtīto scenāriju. Bija plānots, ka 21. augustā ar to iepazīstinās preses konferencē, taču tas nenotika, jo nebija vienošanās partiju un sociālo partneru vidū. Uzņēmēju organizācijas tostarp iebilda pret to, ka no lielākām algām tiktu iekasēts vairāk nekā pašlaik. Taču šis modelis arī paredzēja, ka mazākām algām ienākumi “uz rokas” palielinātos. Proti, lai gan atalgojumam no 750 eiro līdz 4000 eiro IIN likme tiktu celta uz 26%, visiem arī tiktu ieviests lielāks un fiksēts neapliekamais minimums 570 eiro, kā rezultātā kopumā nodokļa slogs viņiem samazinātos. To, ka mazo algu saņēmēji būtu ieguvēji, intervijā LTV pieminēja premjere, tas bija redzams arī mediju publicētajās FM tabulās (piemēram, šeit un šeit), taču visaptveroša valdības skaidrojuma par tās iecerēm nebija.

Avots: Finanšu ministrija

Augusta beigās Re:Check pamanīja, ka Facebook gandrīz 7000 cilvēku dalījušies ar LA biedres, domnīcas Ziemeļeiropas politikas centrs vecākās ekspertes Baibas Bļodnieces runas fragmentu no Rīga TV24 raidījuma Preses klubs 27. augustā. Bļodniece tajā saka, ka ar lielāku nodokli tiks aplikti visi, arī mazāk atalgotie:

“Pagājušajā nedēļā iznāca izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (..). Kur katrs cilvēks Latvijā, kuram ir ap 1000 eiro alga, [viņam] tiks palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 21 uz 26 procentiem. Ja pirms tam tika runāts par to, ka mēs gribam aplikt lielās algas, tad faktiski mēs runājam, ka tiks aplikti visi, sākot no skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem un tamlīdzīgi. Visi, kuru nodoklis būs nevis 21, bet 26 procenti.”

Foto: Ekrānuzņēmums no Facebook.

Bļodniece arī pieminēja plānu samazināt sociālo iemaksu daļu otrajā pensiju līmenī un palielināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Viņa izcēla pēdējo gadu inflāciju un atkal runāja par nodokli: 

“Mēs nākamajos gados vēl palielinām viņiem nodokli. Tas pat vairs nav smieklīgi, mēs tiešām dzenam cilvēkus ne tikai ēnu ekonomikā, mēs dzenam viņus zem sliekšņa, zem kura nav iespējams vispār vairs izdzīvot.”

Cilvēks, kas šo fragmentu publicējis Facebook, tam devis nosaukumu “Jaunie nodokļi 🇱🇻!!!”. Bļodnieces teikto nekritiski un ar skaļu virsrakstu “Būs sprādziens” pārpublicēja arī portāls LA. Abās platformās ļaudis komentāros vienā balsī runā par “ņirgāšanos” un “laupītāju bandu”, stāsta, ka nodokļus maksāt nav vērts un jādodas prom no Latvijas. 

Taču Bļodnieces paustais nav korekts. Pirmkārt, ja alga ir 1000 eiro, no lielākās daļas jeb 750 eiro (kas atbilstu minimālajai algai) būtu jāmaksā tā pati minimālā 20% IIN likme, kas pašlaik. Bļodnieces minētie 26% tiktu piemēroti tikai pārsniegumam, proti, atlikušajiem 250 eiro. Otrkārt, viņa noklusē, ka visiem tiktu piemērots būtiski lielāks fiksēts neapliekamais minimums, kā rezultātā ienākumi uz rokas pēc nodokļu samaksas būtu par dažiem desmitiem eiro lielāki nekā pašlaik. 

Pāris dienu vēlāk partija Latvijas attīstībai līdzīgu vēstījumu publicēja savā mājas lapā: 

“Paceļot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi no 20 uz 26%, nodokļu maksājumi pieaugs visiem skolotājiem, policistiem un medmāsām, arī absolūtam vairākumam rūpniecībā strādājošo.” 

Re:Check jautāja gan Bļodniecei, gan LA valdes līdzpriekšsēdētājam Jurim Pūcem, kāpēc viņi runā par nodokļu pieaugumu mazāk atalgotajiem, ja piedāvājums paredzēja tieši pretējo. Bļodniece telefonsarunā Re:Check skaidroja, ka runājusi par valdības lēmumiem kopumā un plašākā kontekstā saistībā ar dzīves dārdzības pieaugumu, kas nākamgad turpināšoties. Kāpēc noklusēja, ka fiksētā neapliekamā minimuma dēļ IIN maksājums samazināsies? “Es neesmu valdība, kurai ir detalizēti jākomentē precīzas nianses,” sacīja Bļodniece.

Arī Pūce neuzskata, ka partijas paziņojumā paustais būtu maldinošs. Viņš rakstiskā atbildē pauda viedokli, ka situācijā, kad nepieciešami būtiski papildu līdzekļi, vienīgais iecerētais valdības rīcības scenārijs ir nodokļu palielināšana. Viņaprāt, ideja par neapliekamā minimuma paaugstināšanu esot “Vienotības blefs, no kura pēc tam ar “lielu nožēlu” atkāpties”. Līdz ar to būtiskas piedāvājumā esot tikai plānotās IIN likmes. (Pilnu Pūces atbildi lasiet šeit).

To, ka mazo algu saņēmēji “būs zaudētāji”, saviem sekotājiem Facebook stāstīja arī Latvija pirmajā vietā deputāte Ramona Petraviča. Ar viņas video kopumā dalījušies vairāki simti.

Foto: Ekrānuzņēmums no Facebook.

Tajā deputāte uz tāfeles rāda garus aprēķinus un stāsta: 

“Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, arī mazo algu saņēmēji būs zaudētāji. Un tieši mazo algu saņēmēji. Ieguvēji būs tie, kam algas ir pāri par seši tūkstoši.” 

Taču Petravičas vēstījums nav korekts. Pirmkārt, viņa nekorekti rāda summu, ko strādājošais ar 1000 eiro algu saņem “uz rokas” pašlaik. Ja cilvēkam visa gada garumā alga bijusi, piemēram, 1000 eiro, viņam uz rokas paliek 777 eiro, un tas ir mazāk nekā 815 eiro, kas ar tādu pašu algu sanāktu minētajā scenārijā. Petraviča Re:Check skaidroja, ka video nevienā brīdī neesot runājusi par nemainīgiem ienākumiem un “piemērojot citu neapliekamo minimumu, arī summa būs cita”. Tātad deputāte apgalvojumu, ka mazo algu saņēmēji būs zaudētāji, balsta uz piemēriem par atsevišķiem mēnešiem ar maziem ienākumiem, nevis regulāru mazatalgotu darbu.

Secinājums: Augusta otrajā pusē FM sagatavotais, bet vēlāk apturētais nodokļu izmaiņu scenārijs neparedzēja lielākus IIN maksājumus mazo algu saņēmējiem. Gluži pretēji – viņiem bija paredzēts nodokļu slogu mazināt. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.