Vai vakcīnu dēļ autisms kļuvis biežāks?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Pasaulē arvien biežāk izplata maldus, ka bērniem domātās vakcīnas it kā izraisa autismu un to dēļ esot pieaudzis hronisko slimību skaits. To pauduši dezinformatori, atsevišķi sabiedrībā zināmi mediķi un pat vakcīnskeptiskais ASV veselības ministrs. Skaidrojam, kādēļ tam nav pamata.

Autismu nosaka biežāk, jo mainīta tā definicija

Mūsdienās ir izplatīts pieņēmums, ka vakcīnas vainojamas autisma gadījumu skaita pieaugumā. 

Pēdējos 45 gados diagnosticēto autisma gadījumu skaits tiešām ir būtiski kāpis, taču tas noticis autisma definīcijas maiņas un lielākas vecāku informētības dēļ. Latvijā dati ir pieejami tikai no 2009. gada. Kopš tā laika no jauna diagnozticētā bērnības autisma gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā desmit reizes. 

Vairākos akadēmiskos pētījumu apkopojumos ir secināts, ka vakcīnām nav saiknes ar autismu. Par to liecina ari šogad publicēts pētījums, kurā analizēti vairāk nekā miljons bērnu dati Dānijā. 

Pēdējās desmitgadēs zināšanas par autismu būtiski augušas. Līdz 1980. gadam Amerikas psihiatru asociācijas Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā (DSM-2) autismu definēja kā šizofrēnijas paveidu, kur cilvēks bieži nespēj atpazīt realitāti. Diagnoze bija tik nekonkrēta, ka ārsti to varēja interpretēt pēc saviem ieskatiem.

Nākamajā rokasgrāmatas izdevumā (DSM-3) autismu vairs neuzskatīja par šizofrēnijas paveidu un norādīja konkrētas tā pazīmes. Piemēram, grūtības komunicēt, dīvainas reakcijas uz apkārtējo vidi un intereses trūkumu par cilvēkiem. 1994. gadā ceturtajā rokasgrāmatas izdevumā (DSM-4) jau norādīts, ka autismam ir spektrs – dažādi simptomi un to smagums. Sāka arī izšķirt autisma apakštipus. Līdz ar šīm izmaiņām no 1970. līdz 2000. gadam konstatēto autisma gadījumu skaits palielinājās 13 reizes.

Autismu biežāk konstatē zēniem, taču mūsdienās pieaug arī meiteņu īpatsvars. Tāpat autismu biežāk nosaka bērniem no dažādām etniskām grupām. Agrāk valdīja pieņēmums, ka autisms skar gandrīz tikai baltādainus zēnus, tādēļ citus bieži nepārbaudīja. Tāpat jāmin, ka arvien vairāk cilvēku zina par autismu un runā par to ar mediķiem. 

Kas izraisa autismu?

Autisma cēloņi ir dažādi un ne līdz galam saprasti. To, visticamāk, izraisīt ģenētisko mutāciju un vides faktoru kombinācija. Pētnieki lēš, ka, iespējams, autisma risku palielina pārāk noteiktas vīrusu un baktēriju infekcijas grūtniecības laikā, mātes un bērna saskare ar pesticīdiem un lielāks vecāku vecums.

Mīts, ka vakcīnas izraisa autismu, sākās pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Tolaik akadēmiskais žurnāls Lancet publicēja pētījumu, kurā apgalvoja, ka masalu vīruss ir saistīts ar autismu. Vēlāk pētījuma autors Endrū Veikfīlds sāka maldināt, ka autisma cēlonis ir arī masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta (MMP) kombinētā vakcīna. Šo mītu tolaik palīdzēja izplatīt arī mediji, dodot ētera laiku vecākiem, kas sava bērna autismā nepamatoti vainoja potes, dažādiem slaveniem vakcīnskeptiņiem un advokātiem, kas cerēja sākt liela mēroga tiesu prāvas. Ar laiku Veikfīlda pētījumā izmantoto metožu kvalitāti un ticamību atzina par apšaubāmu, bet rezultātus – par nepatiesiem. 2010. gadā Lancet publikāciju atsauca un Veikfīlds zaudēja ārsta licenci.

Hroniskās kaites kļūst biežākas, bet nav pamata vainot vakcīnas

Tāpat izplatīts ir pieņēmums, ka vakcīnas vainojamas dažādu hronisko slimību pieaugumā.

Hroniskajām slimībām nav vienas definīcijas, taču parasti ar tām saprot ilglaicīgas, lēni progresējošas kaites, ar kurām nevar aplipināt citus. Bērniem hroniskas veselības problēmas un neiroloģiski attīstības traucējumi parasti ir astma, prediabēts, autisms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, depresija un trauksme. Hronisku kaišu rašanos veicina, piemēram, sociālekonomiskie un vides apstākļi, kā arī kaitīgi paradumi. Pēdējos 25 gados ASV ir pieaudzis to bērnu un jauniešu īpatsvars, kam ir vismaz viena hroniska kaite vai sindroms. Taču iemesli nav pilnībā skaidri.

Vakcīnas ļoti retos gadījumos var izraisīt hroniskas slimības. Piemēram, novērots, ka cilvēki pēc kombinētās MMR potes retāk nekā 0,004 procentos gadījumu saskaras ar trompocitopēniju (samazinātu asins plātnīšu jeb trombocītu skaitu). Taču nav pamata apgalvot, ka hronisku slimību pieaugums būtu būtiski saistīts ar vakcināciju.

Secinājums: Autisma gadījumu skaits ir pieaudzis, jo gadu gaitā mainījusies autisma definīcija. Tāpat cilvēki ir informētāki par autismu. Bērnu vakcīnas neizraisa autismu. Nav pamata apgalvot, ka vakcīnu dēļ bērni biežāk cieš no hroniskām kaitēm.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.