Vai Rīgas ostā arvien stāv bīstamā minerālmēslu krava?

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs

Rīgas domes deputāts un vēlēšanu kandidāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) stāsta, ka Rīgā esot 9100 tonnu amonija nitrāta, kas pieder sankcionētā Krievijas uzņēmēja Dmitrija Mazepina uzņēmumiem. Tā ir novecojusi informācija. Aprīlī izvestas jau vairāk nekā 7000 tonnas šīs bīstamās vielas.

23. aprīlī Rīga TV24 diskusijā Vai Rīga gatava? Cilinskis brīdināja:

“Tā ir drošības problēma, kas ir saistīta ar amonija nitrāta uzglabāšanu Rīgas fertilaizeru terminālā, kur šobrīd… 2021. gadā ieveda 9100 tonnas, kas tur joprojām atrodas.”

Deputāta teikto pārstāstīja vairāki Latvijas ziņu portāli. Cilinskis raidījumā arī pieminēja 2020. gada sprādzienu Libānas galvaspilsētā Beirūtā, kurā aizdegās 2750 tonnas amonija nitrāta. Ja vielu uzglabā pareizi, tā ir droša. Taču, ja amonija nitrāts sasniedz 260–300 Celsija grādus, piemēram, aizdegoties, tas var uzsprāgt.

Mazepinam piederošie minerālmēsli Rīgā bija iestrēguši trīs gadus. Taču Vides drošības dienests vēstulē Re:Check skaidroja, ka šogad kopš 4. aprīļa izvestas 7000 tonnas amonija nitrāta. Tātad Cilinskis diskusijā stāstīja novecojušu informāciju. Pārējais vielas daudzums pagaidām atrodas SIA Riga fertilizer terminal terminālī Kundziņsalā, bet izvešana turpinās.

Cilinskis Re:Check telefonsarunā teica, ka viņam nav bijuši jaunākie dati. “Tie jau nav pieejami. Es arī pa dažādiem kanāliem mēģināju tos iegūt. Man tas nebija izdevies,” skaidroja deputāts. Jāatgādina, ka Cilinskis ir Rīgas domes koalīcijas deputāts, strādā Mājokļu un vides komitejā, viņš arī bijis vides ministrs. 

Secinājums: Rīgā trīs gadus atradās 9100 tonnas amonija nitrāta, kas pieder sankcionētiem Krievijas pilsoņa Dmitrija Mazepina uzņēmumiem. Šomēnes lielākā daļa ir izvesta.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.