Vai piens kaitē kauliem?
Instagram populārs kļuvis video par to, ka piens it kā kaitē kaulu veselībai. Patlaban piena ietekme nav līdz galam skaidra. Taču vairums zinātnieku secinājuši, ka piens un piena produkti vai nu novērš kaulu problēmas, vai tās neietekmē. Video arī minēts, ka ciete ir “ķīmija”, kuras dabiskos produktos nav. Tas ir pilnīgs izdomājums. Ciete ir virknē dārzeņu, un to ēst ir droši.
Vai piens kaitē kauliem?
“Es pārtraucu dzert pienu pirms 42 gadiem. Un es varu lēkt ar saviem ceļgaliem. (..) Jūs 73 gadu vecumā vairs nespēsiet lēkt. Jūs atstāsiet savus ceļgalus tur.”
Trūkst konteksta
Pavisam nelielā skaitā pētījumu novērots, ka cilvēkiem, kas uzturā lieto vairāk piena un piena produktu, nedaudz biežāk ir osteoporoze un kaulu lūzumi. Taču, apkopojot virkni pētījumu, lielākā daļa neatkarīgu zinātnieku nonākuši pie secinājuma, ka piens un piena produkti vai nu uzlabo kaulu veselību, vai to neietekmē.
Ir vairāki iemesli, kādēļ pētnieki nav nonākuši pie vienota slēdziena, jo pētījumus par pienu ir grūti salīdzināt. Atšķiras to dizains, dalībnieku vecums un tas, kā cilvēkus sadala pēc dienā vai nedēļā izdzertā piena daudzuma. Dažos pētījumos apskata tikai piena patēriņu, bet citos – “vienā maisā” liek pienu un piena produktus.
Tāpat absolūtais vairums datu nāk no tā sauktajiem novērojuma pētījumiem, kuros dalībnieki vai nu aptaujāti par viņu ieradumiem pagātnē vai noteiktu laiku par tiem ziņojuši. Taču cilvēki ne vienmēr precīzi ziņo par saviem paradumiem, it sevišķi, ja runa ir par pagātni. Tāpat grūti izsvērt, vai tieši piena produkti, nevis kāds cits nezināms faktors ietekmējis konkrētās kaites parādīšanos. Piemēram, ir zināms, ka osteoporozi veicina smēķēšana, alkohola lietošana, iedzimtība un medikamenti.
Kontekstam jāmin, ka vegāniem biežāk nekā veģetāriešiem biežāk lūzt kauli un tajos ir mazāk minerālvielu (vislabāk šajos apskektos ir visēdājiem). Iespējams, tā ir tāpēc, ka vegāniem vidēji ir mazāks svars un viņi bieži ar uzturu uzņem mazāk kalcija un olbaltumvielu.
Dārzeņos ir ciete, un tā ir ēdama
“Viss, ko radījusi daba, nesatur cieti. Viss, ko radījis cilvēks, noteikti satur cieti. Jo ciete ir saistviela. Ciete nav pārtika. Ciete ir ķīmija.”
Nav taisnība
Ciete ir daudzos dārzeņos, pākšaugos un graudaugos, piemēram, kartupeļos, pupās, zirņos, kukurūzā, kviešos un ķirbjos. Augi izmanto cieti kā enerģijas rezerves. Ķīmiski ciete sastāv no glikozes molekulām. Gremošanās laikā enzīmi un skābes sadala cieti, un ķermenis no tās iegūto glikozi izmanto enerģijas ražošanai vai uzglabāšanai.
Kas ir video autors?
Video redzamais vīrietis ir Alfredo Boumans jeb “dakteris Sebi”, kurš nomira 2016. gadā. Viņš nebija ne ārsts, ne zinātnieks, ne uztura speciālists. Sebi mūža laikā noliedza, ka mikroorganismi izraisa slimības, un apgalvoja, ka visas kaites var ārstēt ar “sārmainu” uzturu un herbāliem līdzekļiem, kurus viņš pats pārdeva. Sebi idejas kļuva populāras gadsimta sākumā, kad viņš Losandželosā konsultēja vairākas slavenības, piemēram, Maiklu Džeksonu un Džonu Travoltu.
Sebi video arī piemin mītu, ka skābs ēdiens jeb ēdiens ar zemu pH vērtību kaitē veselībai, bet sārmains tai palīdz. Plašāk par to Re:Check rakstījis šeit.
Secinājums: Lielākā daļa neatkarīgu zinātnieku secina, ka piens un piena produkti vai nu uzlabo kaulu veselību, vai to neietekmē. Taču nav pamata apgalvot, ka tie kaitē kaulu veselībai. Ciete nav “ķīmija”. Tā dabiski atrodas dārzeņos un ir ēdama.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.