Vai Latvijā aizliegs apkurināt ar malku?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Sociālajos medijos izplata apgalvojumus, ka mājas vairs nevarēs kurināt ar malku vai oglēm. Ierakstu autori atsaucas uz topošo Gaisa aizsardzības likumu un Eiropas direktīvām. Taču apgalvojumi sociālajos medijos ir pārspīlēti un tiem trūkst būtiska konteksta. Likumprojekts paredz nevis aizliegumu, bet dot tiesības pašvaldībām noteiktās teritorijās ierobežot apkuri, piemēram, ar malku, granulām vai oglēm. Likumprojekts pašlaik ir tikai apspriešanā un nav nonācis Saeimā vai pat Ministru kabinetā.

Gaisa aizsardzības likumprojektu izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Ar to paredzēts aizsargāt vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma, norādīts likumprojekta anotācijā. Jaunajā likumā būs iekļauts lielākoties jau esošais regulējums, kā arī jauni elementi, kas saistīti ar apkures un transporta gaisa piesārņojuma samazināšanu. Ar jauno likumprojektu plānots pārņemt vairāku ES tiesību aktu prasības. Tas raisījis ažiotāžu sociālajos medijos. 

Kas paredzēts apkurē?

Kādā 2. maija Facebook ierakstā teikts (saglabāta oriģinālā rakstība):

“Nu par apkuri vēl plus mīnus – īpašumus nevarēs kurināt ar biomasu, kūdru un oglēm. Arī administratīva atbildība Tas Eiropas ,,zaļais dullums,, reāli ,,šauj pāri strīpai,,!!!”

Kāds cits cilvēks raksta:

“Gaisa aizsardzības likums. Projekts. Malkas apkures krāsnis vairs nederēs. Dzīvosim zaļi.”

KEM anotācijā skaidro, ka likums ļautu pašvaldībai noteiktās teritorijās aizliegt vai ierobežot tādu apkures iekārtu uzstādīšanu, kas kā kurināmo izmanto cieto biomasu (piemēram, malku), kūdru vai ogles. Tāpat pašvaldībai būtu tiesības ierobežot šo kurināmo izmantošanu esošajās apkures iekārtās un šādu iekārtu darbināšanu. KEM valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere Re:Check skaidro, ka tas būtu tikai viens no iespējamajiem pasākumiem pašvaldībās, kurās gaisa kvalitāte neatbilst normai: “Bet tā ir pašvaldības izvēle – saprotot, kas ir vislielākais piesārņojuma radītājs konkrētā pašvaldības teritorijā.” Turklāt ierobežojot būtu jāparedz arī atbalsta pasākumi iedzīvotājiem.

KEM skaidro, ka “praktiski regulējums neaizliedz lietot biomasu (piemēram, malku, granulas, šķeldu), ogles vai kūdru mājokļu apkurei”. Taču, ja kādā pilsētā ir slikta gaisa kvalitāte, tā izstrādās gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā var iekļaut dažādus pasākumus, piemēram, apkures iekārtu nomaiņa uz tīrākām tehnoloģijām, piemēram, siltumsūkņiem. “Malkas, granulu un šķeldas apkure netiek aizliegta, bet var tikt ierobežota noteiktās vietās tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas un plāna izstrādes,” norāda KEM.

Kas paredzēts transporta jomā?

Tāpat vienā no iepriekš minētajiem ierakstiem pausts:

“Tiks izdomāta IELU NODEVA! Zemā emisiju zona un bezemisiju. ”Nederīgam” transportam būs aizliegta vai ierobežota iebraukšana šajās zonās. Ja ar ”nepareizo,” transportlīdzekli iebrauc šajās zonās, būs administratīva atbildība – sods!”

Ja kādā pašvaldībā ir konstatēta slikta gaisa kvalitāte un galvenais šī piesārņojuma avots ir transports, pašvaldībai jāveic viens no četriem pasākumiem, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tā var būt zemo emisiju zonas izveide, kur ierobežo videi nedraudzīgāku automobiļu iebraukšanu. Otrs variants – bezemisiju zona vai zona, kurā ļautas iebraukt tikai elektromobiļiem. Trešais – ielu nodeva, piemēram, kā Jūrmalā. Ceturtais iespējamais pasākums – noteiktā teritorijā ieviest gan zemo emisiju vai bezemisiju zonu, gan ielu nodevu. Tātad kādu no šiem pasākumiem pašvaldība varēs ieviest tikai, ja tajā transporta dēļ būs slikta gaisa kvalitāte, un tikai noteiktās teritorijās.

Ieraksta autore arī pauž, ka likumprojekts “stāsies spēkā 01.07.2025.” Šāds plānotais termiņš norādīts anotācijā. Taču jau pašlaik skaidrs, ka tas nepiepildīsies, jo likumprojekts vēl pat nav iesniegts valdībā. KEM to valdībā plāno iesniegt vasarā, bet vēlāk tas vēl jāpieņem Saeimai.

Iepriekš publiskajā telpā izskanēja arī maldi, ka jaunā likuma dēļ no 2027. gada ar CO2 nodokli apliks ne tikai privāto transportu, bet arī “visas privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, kuras nebūs paspēts nosiltināt”. To pērnā gada beigās sociālo mediju video stāstīja partijas Suverēnā Vara līdere Jūlija Stepaņenko, kas tagad kandidē Rīgas domes vēlēšanās. Aprīļa beigās to atkārtoja portāls dzentlmenis.lv, kas vēlāk publicējis ziņas atsaukumu. Par to plašāk rakstīja portāls Delfi. KEM skaidroja, ka no 2027. gada ES spēkā stāsies paplašinātā emisiju tirdzniecības sistēma (ETS2), kas ietvers arī ēkas un transportu. Attiecībā uz ēku sektoru, ETS2 kvotu iegāde attieksies uz siltuma piegādātājiem, kuri iegādāsies emisiju kvotas izsolēs, nevis uz daudzdzīvokļu ēkām vai privātmāju īpašniekiem.

Secinājums: Par ierobežojumiem malkas, šķeldas, kūdras vai ogļu apkurē noteiktā teritorijā varēs lemt pašvaldība – tas nebūs obligāts pasākums. Ja pašvaldībā transporta dēļ ir slikta gaisa kvalitāte, tā varēs izvēlēties vienu no šiem pasākumiem: zemo emisiju vai bezemisiju zonu ieviešana; ielu nodeva; gan zemo emisiju vai bezemisiju zonu ieviešana, gan ielu nodeva.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.